Sazinies ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pievienot attēlu (jpeg, png, pdf, docx)
Maksimālais faila izmērs 25 MB.
Esmu iepazinies un piekrītu Lietošanas noteikumiem un piekrītu, ka “Latvijas Valsts ceļi” apstrādās manus datus, lai atbildētu uz pieprasījumu.

PPP projekti

ĶEKAVAS APVEDCEĻŠ

Vispārīgā informācija par projektu

Kāpēc Ķekavas apvedceļš?

Ķekavas apvedceļš pēc izbūves būs jaunais autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no km 7,78.–25,0., kas būs daļa no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki–Tallina–Rīga–Panevēža–Kauņa–Varšava–Prāga) un ietilps TEN-T tīklā, nodrošinot valsts galvaspilsētas Rīgas tiešāko un ātrāko savienojumu ar kaimiņvalsti Lietuvu un citām Eiropas valstīm. Autoceļš nodrošina satiksmes plūsmu cauri Rīgai tālāk uz Rīgas apvedceļu (Baltezers–Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļu (Salaspils-Babīte) (A5), autoceļiem Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6), Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un Rīga (Skulte)–Liepāja (A9).

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso  blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Plānotā apvedceļa tehniskais raksturojums

Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms km 7,78.–25,0. Tā kopējais joslas kilometru garums būs ~100 km, tai skaitā:

  • 4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;
  • 2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;
  • paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;
  • tuneļi: 2 gb;
  • tilti un pārvadi: 6 gb;
  • apļveida krustojumi: 9 gb;
  • gājēju tilti un tuneļi: 2 gb;

PPP modeļa izvēles priekšnosacījumi

Privātās publiskās partnerības (PPP) projekts izvēlēts kā piemērotākais risinājums, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:

  • privātā sektora (būvniecības uzņēmumi, bankas u.c.) iesaiste publisko pakalpojumu nodrošināšanā (šajā gadījumā – publiskais partneris, jeb pasūtītājs ir LR Satiksmes ministrija),
  • efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, kā arī abpusējs finansiāls izdevīgums,
  • optimāls risku sadalījums starp partneriem,
  • iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus.

PPP modeļa raksturojums

Ķekavas apvedceļa būvniecībai izvēlēts PPP modelis ar šādiem nosacījumiem:

  • līguma veids – DBFM (design, build, finance and maintain, jeb projektēšana, būvniecība, finansēšana un uzturēšana),
  • līguma darbības laiks: līdz 23 gadiem (līdz 3 gadiem projektēšanai un būvniecībai, 20 gadi – uzturēšanai),
  • publiskā partnera maksājumu veids privātajam partnerim – pieejamības maksājumi.

Aktuālā informācija par projektu 

2020. gada 13. augustā Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības iepirkumā Publiskās – privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.– 25,0. km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu personu apvienībai (PA) Kekava ABT, kas sastāv no Luksemburgā reģistrētās akciju komandītsabiedrības TIIC 2 S.C.A., SICAR, AS A.C.B. un Ceļu būves firmas SIA Binders.

Laikā no 2020. gada 19. oktobra PA Kekava ABT veica sarunas ar pašas izvēlētiem finansētājiem, lai vienotos par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gala nosacījumiem. Procedūras ietvaros finansētāji veica PA Kekava ABT finanšu un tehniskos spēju padziļināto izpēti, lai no savas puses pārliecinātos par pretendenta spējām īstenot projektu.

Pēc padziļinātās izpētes no finansētāju puses pabeigšanas Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošināja, ka pirms PPP līguma parakstīšanas tiek saņemts Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) pozitīvs viedoklis par to, ka Ķekavas apvedceļa PPP projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

2021.gada 16.jūlijā starp Latvijas Republiku kā publisko partneri, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, un AS “Kekava ABT” kā privāto partneri tika noslēgts publiskās – privātās partnerības līgums Nr. SM 2021/-26 “Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, uzsākot līguma īstenošanas pirmo fāzi – projektēšanu.

2021.gada 29.novembrī ar attiecīgu ierakstu Būvatļaujā tika apstiprināts Ķekavas apvedceļa būvprojekts, pārejot pie būvdarbu fāzes. Plānots, apvedceļa infrastruktūra kļūs pieejama lietotājiem 2023.gada oktobrī.

Informācija par iepirkumu

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)

Valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no ~ 7,90. km līdz 25,0. km Ķekavas apvedceļa būvniecības IVN ziņojuma kopsavilkums:

IVN ziņojuma aktuālās versijas pielikumi:

4.pielikums skatīt rasējumus IVN noslēguma gala ziņojuma sadaļā zemāk
5.pielikums skatīt rasējumus IVN noslēguma gala ziņojuma sadaļā zemāk

IVN Noslēguma gala ziņojuma pielikumi:

t.sk.,
– Principiālais risinājums: rotācijas aplis uz Mežmalas ielas pie veikala A7
– Principiālais risinājums: pieslēgums perspektīvai Everesta ielai
– Principiālais risinājums: Autoceļa A5 un Ķekavas apvedceļa krustojums

t.sk.,
– Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par valsts galvenā autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no ~ 7,90. km līdz 25,0. km Ķekavas apvedceļa būvniecības IVN ziņojumu (LAT / ENG),
– Ceļu drošības audita atzinums

—-
Lūdzam ņemt vērā, ka šeit publicētajam dokumentiem ir informatīvs raksturs. Ietekmes uz vidi novērtējums nav uzskatāms par Būvprojektu.