Būvdarbu plānošana notiek atbilstoši zemāk minētajām stratēģijām. Stratēģijas tiek realizētas ar vidējā termiņa budžetam pakārtotajām trīs gadu būvdarbu programmām

Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija 2020–2040

Mērķis:

Izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā 2 stundu laikā Šī stratēģija paredz jaunu ceļu veidu valsts ceļu tīklā – ātrgaitas ceļus.

Autoceļu būvniecības stratēģija līdz 2027. gadam. Valsts reģionālie autoceļi.

Autoceļu būvniecības stratēģija līdz 2027. gadam. Valsts vietējie autoceļi.

Mērķi:

• Labāka sasniedzamība, mobilitāte, tai skaitā starp administratīvo teritoriju centriem un TEN-T tīkla autoceļiem.
• Vietējās sasniedzamības uzlabošana. Līdz 2027. gadam no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, viens ceļš ar melno segumu.
• Valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādātā ceļu programma

Mērķis:

• Atjaunot reģionālos un vietējos autoceļus, lai pa tiem pārvietojoties, droši nokļūtu līdz pakalpojumiem un darba vietām jaunajos administratīvajos centros.
• Ceļu posmu un būvniecības metožu atlase: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem.
• LVC sniedz informāciju par to segumu veidu, tehnisko stāvokli, gada vidējo diennakts intensitāti un iespējamajām būvniecības metodēm.
• Būvdarbus organizē LVC.

Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā

Trīs gadu būvdarbu programmas

LVC speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas katru gadu tiek pārskatītas un koriģētas atbilstoši reālajai situācijai un pieejamajam finansējumam. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma valsts autoceļi ir uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc būvdarbi tiek veikti prioritārā secībā.

Tehniskie kritēriji, pēc kuriem atlasa remontējamos posmus:

Galvenie ceļi

• Autoceļa seguma, nomaļu un ūdens atvades stāvokļa vizuālais novērtējums;
• Satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (satiksmes intensitāte un to radītās slodzes);
• Autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi un atjaunošanas gads);
• Seguma līdzenums un rišu dziļums;
• Seguma ieliekuma mērījumu dati, izmantojot krītošā svara deflektometru.

Reģionālie ceļi

• Autoceļa seguma, nomaļu un ūdens atvades stāvokļa vizuālais novērtējums;
• Satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (satiksmes intensitāte un to radītās slodzes);
• Autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi un atjaunošanas gads);
• Seguma līdzenums un rišu dziļums.

Vietējie ceļi

• Autoceļa seguma, nomaļu un ūdens atvades stāvokļa vizuālais novērtējums;
• Satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (satiksmes intensitāte un to radītās slodzes);
• Autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi un atjaunošanas gads);
• Seguma līdzenums un rišu dziļums.

Tilti:

• Tiltu konstrukciju vēsturiskie dati (būvniecības gads, izmantotie materiāli un konstrukcijas, to tehniskie raksturlielumi);
• Tiltu tehniskā stāvokļa novērtējums, par pamatu ņemot veikto vispārīgo un galveno inspekciju rezultātus;
• Tiltu nestspējas parametri dažāda veida aprēķina slodzēm;
• Satiksmes intensitāte un tiltu gabarīti gan atbilstošai autosatiksmes, gan gājēju kustībai;
• Reģionālais princips – iespēju robežās plānot darbus proporcionāli visos reģionos.