Finansējums valsts autoceļu tīklam jau ilgstoši nav pietiekams, tāpēc nav iespējams veikt visus nepieciešamos būvdarbus un remontdarbus, tāpēc ir jānosaka kritērijus, pēc kuriem atlasa prioritātes – posmus, kuros veiks remontdarbus. Pamata kritērijs būvdarbu plānošanā: lai pēc iespējas lielākam skaitam satiksmes dalībnieku uzlabotos braukšanas apstākļi. Tāpēc ceļiem ar lielāko satiksmes intensitāti ir augstāka prioritāte.

Satiksmes intensitāte un iedzīvotāju blīvums

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti veido valsts autoceļu pārbūves un atjaunošanas programmas trim gadiem, kas katru gadu tiek pārskatītas un koriģētas atbilstoši faktiskajai situācijai un pieejamajam finansējumam.

Būvdarbi uz galvenajiem autoceļiem tiek plānoti, balstoties uz satiksmes intensitātes un seguma stāvokļa novērtēšanas datiem. Segas pārbūve tiek plānota posmos, kur tā ir tik ļoti deformējusies vai nolietojusies, ka nav iespējams veikt asfaltbetona seguma atjaunošanu. Savukārt seguma atjaunošana tiek plānota, kad autoceļa virskārtā parādās defekti un atjaunošanas darbu veikšana tehniski un ekonomiski ir vispamatotākā. Būvdarbi uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem tiek plānoti atbilstoši Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijai līdz 2027. gadam.

Būvdarbiem uz reģionālajiem autoceļiem prioritātes tiek izvirzītasar mērķinodrošināt reģionālo mobilitāti un piekļuvi administratīvo teritoriju centriem, kā arī Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem.

Būvdarbu prioritātes uz reģionālajiem autoceļiem.

Būvdarbiem uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem prioritātes tiek izvirzītas ar mērķi nodrošināt iespēju no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru nokļūt pa autoceļu ar labā stāvoklī esošu melno segumu.

Būvdarbu prioritātes uz vietējiem autoceļiem

Reģionālo un vietējo autoceļu posmu pārbūve tiek plānota gadījumos, kad ceļa tehniskais stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts un to nevar uzlabot, atjaunojot segumu. Ceļiem, kas ir apmierinošā, atsevišķos gadījumos arī sliktā tehniskā stāvoklī, tiek plānota seguma atjaunošana.

Reģionālo un vietējo autoceļu posmos, kas nav iekļauti Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2027. gadam un līdz ar to nav noteikti kā prioritārie, ierobežotā apjomā tiek veikta seguma atjaunošana. Tādi darbi tiek plānoti gadījumos, kad autoceļu vairs nav iespējams uzturēt ar ikdienas uzturēšanas darbu metodēm, vai pirms neilga laika ir veikti remontdarbi un tehnoloģija paredz periodisku seguma atjaunošanu.

Valsts autoceļu funkcijas un pašvaldībām nododamie ceļi

Valsts autoceļus iedala:*

1) galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu un galvaspilsētu – ar pārējām valstspilsētām vai kas ir valstspilsētu apvedceļi;

2) reģionālajos autoceļos, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar valstspilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā valstspilsētas;

3) vietējos autoceļos, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.

Ceļi, kas ir zaudējuši valsts ceļa funkciju un ir nododami pašvaldībām: ŠEIT

Līdz 2025. gadam pašvaldībām jāizstrādā transporta attīstības plāni. Vairāk informācijas ŠEIT.

*Likums par autoceļiem

ti nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc būvdarbi tiek veikti prioritārā secībā.

Tehniskie kritēriji, pēc kuriem atlasa remontējamos tiltus

• Tiltu konstrukciju vēsturiskie dati (būvniecības gads, izmantotie materiāli un konstrukcijas, to tehniskie raksturlielumi);
• Tiltu tehniskā stāvokļa novērtējums, par pamatu ņemot veikto vispārīgo un galveno inspekciju rezultātus;
• Tiltu nestspējas parametri dažāda veida aprēķina slodzēm;
• Satiksmes intensitāte un tiltu gabarīti gan atbilstošai autosatiksmes, gan gājēju kustībai;
• Reģionālais princips – iespēju robežās plānot darbus proporcionāli visos reģionos.