Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ, un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi.

Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšana, tad, lai saņemtu atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, tā īpašniekam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).

Ja negadījums ir noticis ceļa posmā, kas nodots būvdarbu veikšanai uzņēmējam, tad prasība par zaudējumu segšanu jāadresē attiecīgajam uzņēmējam.

Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma vietu un apstākļus, kā arī sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Vienlaikus vēlams arī transportlīdzekļa vadītājam pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu remontdarbu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).

Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā transportlīdzekļa īpašniekam atlīdzību. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā.

LVC nav tiesiska pamata izmaksāt atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājs uz ceļu satiksmes negadījuma vietu nav izsaucis policiju un tā rezultātā nav identificēta negadījuma vieta, nav fiksēti ceļa apstākļi un nav sastādīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols.

Policijai nav tiesību nebraukt uz izsaukumu, jo saskaņā ar likuma Par policiju 10. panta pirmās daļas 2. punktu policijas pamatpienākums ir reģistrēt iesniegumus un informāciju par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, savlaicīgi reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju par personu vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem).