Finansējums valsts autoceļu tīklam jau ilgstoši nav pietiekams, tāpēc nav iespējams veikt visus nepieciešamos būvdarbus un remontdarbus, līdz ar to ir jānosaka kritērijus, pēc kuriem atlasa prioritātes jeb posmus, kuros veiks remontdarbus. Pamata kritērijs būvdarbu plānošanā: lai pēc iespējas lielākam skaitam satiksmes dalībnieku uzlabotos braukšanas apstākļi. Tāpēc ceļiem ar lielāko satiksmes intensitāti ir augstāka prioritāte.

Valsts autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam.

Satiksmes intensitāte un iedzīvotāju blīvums

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti veido valsts autoceļu pārbūves un atjaunošanas programmas trim gadiem, kas katru gadu tiek pārskatītas un koriģētas atbilstoši faktiskajai situācijai un pieejamajam finansējumam.

Būvdarbi uz galvenajiem autoceļiem tiek plānoti, balstoties uz satiksmes intensitātes un seguma stāvokļa novērtēšanas datiem. Autoceļu attīstības projekti tiek plānoti balstoties uz Valsts autoceļu attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam noteiktajiem prioritārajiem maršrutiem. Segas pārbūve tiek plānota posmos, kur tā ir tik ļoti deformējusies vai nolietojusies, ka nav iespējams veikt asfaltbetona seguma atjaunošanu. Savukārt seguma atjaunošana tiek plānota tad, kad autoceļa virskārtā parādās defekti un tehniski un ekonomiski vispamatotāk ir veikt atjaunošanu.

Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes

Būvdarbi uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem tiek plānoti atbilstoši Valsts autoceļu attīstības stratēģijai līdz 2040. gadam. Būvdarbiem uz reģionālajiem autoceļiem prioritātes tiek izvirzītas ar mērķi nodrošināt reģionālo mobilitāti un piekļuvi administratīvo teritoriju centriem, kā arī Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem.

Reģionālo un vietējo autoceļu posmu pārbūve tiek plānota gadījumos, kad ceļa tehniskais stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts un to nevar uzlabot, atjaunojot segumu. Ceļiem, kas ir apmierinošā, atsevišķos gadījumos arī sliktā tehniskā stāvoklī, tiek plānota seguma atjaunošana.

Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam vietējās sasniedzamības prioritātes

Būvdarbiem uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem prioritātes tiek izvirzītas ar mērķi nodrošināt iespēju no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru nokļūt pa autoceļu ar labā stāvoklī esošu melno segumu.

Reģionālo un vietējo autoceļu posmos, kas nav iekļauti Valsts autoceļu attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam un līdz ar to nav noteikti kā prioritārie, ierobežotā apjomā tiek veikta seguma atjaunošana. Tādi darbi tiek plānoti gadījumos, kad autoceļu vairs nav iespējams uzturēt ar ikdienas uzturēšanas darbu metodēm, vai pirms neilga laika ir veikti remontdarbi un tehnoloģija paredz periodisku seguma atjaunošanu.

Valsts autoceļu attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam paredzēta iespēja pašvaldībām un plānošana reģioniem ierosināt un veikt korekcijas sakārtojamo autoceļu sarakstā, identificēto maršrutu vai maršrutus aizvietojot ar citu līdzvērtīgu un samērīgu maršrutu vai maršrutiem!

Valsts autoceļu funkcijas un pašvaldībām nododamie ceļi

Valsts autoceļus iedala:*

1) galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu un galvaspilsētu – ar pārējām valstspilsētām vai kas ir valstspilsētu apvedceļi;

2) reģionālajos autoceļos, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar valstspilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā valstspilsētas;

3) vietējos autoceļos, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.

Ceļi, kas ir zaudējuši valsts ceļa funkciju un ir nododami pašvaldībām: ŠEIT

Līdz 2025. gadam pašvaldībām jāizstrādā transporta attīstības plāni. Vairāk informācijas ŠEIT.

*Likums par autoceļiem

Tehniskie kritēriji, pēc kuriem atlasa remontējamos tiltus

• Tiltu tehniskā stāvokļa novērtējums, par pamatu ņemot veikto  inspekciju un izpēšu rezultātus;
• Tiltu nestspējas parametri dažāda veida aprēķina slodzēm;
• Satiksmes intensitāte un tiltu parametri gan atbilstošai autotransporta, gan gājēju satiksmei;
• Tiltu konstrukciju vēsturiskie dati (būvniecības gads, izmantotie materiāli un konstrukcijas, to tehniskie raksturlielumi);
• Reģionālais princips – iespēju robežās plānot darbus proporcionāli visos reģionos.