Bauskas apvedceļš
Akneta pēc Bauskas apvedceļa Informatīvās dienas. Lūgums aizpildīt līdz 2025. gada 30. jūnijam
2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets (MK) izdeva rīkojumu, ar kuru tiek uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas Bauskas apvedceļš īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Atbilstoši MK rīkojumam, projekts tiek sadalīts divās kārtās, pirmajā kārtā izbūvējot Bauskas apvedceļu, bet otrajā – Iecavas apvedceļu un posmu, kas to savieno ar Ķekavas apvedceļu (sk. pievienoto shēmu).
MK rīkojums paredz arī sākt zemju atpirkšanu Bauskas un arī Iecavas apvedceļu būvniecības vajadzībām, kā arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu abu apvedceļu infrastruktūrai.
MK rīkojuma Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas Bauskas apvedceļš publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrajai kārtai Iecavas apvedceļš un nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai teksts ir atrodams ŠEIT.
Lai pakāpeniski pilnveidotu satiksmi pa starptautisko autotrasi Via Baltica, ko Latvijas teritorijā veido Tallinas šoseja (A1) un Bauskas šoseja (A7), 2023. gadā tika atvērta satiksme pa Ķekavas apvedceļa jaunbūvi, kas tapis kā PPP projekts. Turpinot uzlabojumus Via Baltica Latvijas daļā, nepieciešams veikt Rīgas apvedceļa pārbūvi, izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus un posmus, kas apvieno visus trīs apvedceļus, kā arī Rīgas apvedceļa un A7 savienojumu pēc jauna duālā tilta izbūves pār Daugavu.
Ar MK rīkojumu Satiksmes ministrijai (SM) uzdots uzsākt PPP procedūru. Atbilstoši deleģēšanas līgumam starp SM un VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) PPP procedūru veiks LVC. Bauskas apvedceļa PPP projekta plānotais laika grafiks paredz, ka uzreiz pēc MK rīkojuma izdošanas, tiek uzsākta zemju atsavināšana apvedceļa izbūvei, 2025. gada laikā tiks izstrādāta Bauskas apvedceļa PPP iepirkuma dokumentācija, PPP iepirkumu plānots izsludināt 2026. gada sākumā, bet 2028. gada pirmajā pusē noslēgt PPP līgumu. Bauskas apvedceļa projektēšanai un būvdarbiem jānotiek no 2028. līdz 2030./2031. gadam.
Bauskas apvedceļa infrastruktūra
Bauskas apvedceļa pamattrase būs jaunbūves ceļš 14,2 km garumā. Plānots, ka tam būs divas joslas katrā virzienā. Apvedceļa trasē tiks izbūvēts arī jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu gājēju un velo šķērsojumi, kuru skaits tiks precizēts projektēšanai gaitā. Tiks pārbūvēti atsevišķi jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni kopumā apmēram 13 km garumā. Izbūvēs arī divus savienojumus – pie Codes un pie Bauskas – ar esošo Baukas šosejas (A7) pamattrasi apmēram divu ar pusi kilometru garumā katru.
Bauskas apvedceļa izmaksas
Tāpat kā Ķekavas apvedceļa gadījumā, arī Bauskas apvedceļa projekta privātajam partnerim būs jāpiesaista finansējums projekta realizācijai, jānodrošina projektēšana, jāveic būvdarbi un 20 gadus pēc izbūves būs apvedceļš arī jāuztur. Būvdarbu būvuzraudzību nodrošinās LVC nolīgtais būvuzraugs.
Bauskas apvedceļa projekta izmaksas 23 gados, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, finansējuma piesaisti, apvedceļa ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu, plānotas līdz 300 miljoniem eiro. Precīza līguma summa būs zināma pēc PPP iepirkuma noslēguma, PPP līguma slēgšanas brīdī, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap).
Projektēšanas un būvdarbu laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris. Brīdī, kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot partnerības līgumu.
Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvdarbiem, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c. PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt privātais partneris PPP līguma darbības laikā.
Ietekme uz valsts budžetu
Īstenojot Bauskas apvedceļa projektu kā PPP, plānots, ka potenciālās naudas plūsmas būs uzskatāmas par ārpusbilances saistībām un neradīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Kāpēc Bauskas apvedceļš?
Bauskas un Iecavas apvedceļi ir daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla un autotransporta koridora Via Baltica (no Tallinas līdz Varšavai). Šie posmi ir nozīmīgi ne vien Latvijai, bet arī starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmai, kā arī militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.
Patlaban Bauskas šosejas (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavai noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks. Posmos Iecava–Bauska un Bauska–Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Liela daļa no transporta plūsmas ir kravas transports – Via Baltica ir noslogotākais tranzīta autoceļš Latvijā. Šobrīd Bauskas šosejai (A7) ir tikai viens posms ar atdalītajām brauktuvēm un divām joslām katrā virzienā – tas ir Ķekavas apvedceļš. Visa pārējā autoceļa trase neatbilst drošas un ērtas satiksmes prasībām, kā arī TEN-T regulas prasībām.
Ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko intensīva tranzīta satiksme atstāj uz Bauskas pilsētvidi un iedzīvotājiem, sadalot Bauskas un Iecavas apvedceļu projektu kārtās, kā pirmo kārtu paredz Bauskas apvedceļu.
Kāpēc PPP?
PPP projekts ir salīdzināms ar ģimenes lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos gadus, kamēr notiek būvniecība, valsts nemaksā neko, savukārt pēc būvdarbu pabeigšanas 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus. Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas apvedceļa izmaksas būtu jāsedz uzreiz un no valsts budžeta.
Informatīvās dienas materiāli
Dalībnieku prezentācijas:
Bauska Bypass PPP project financial aspects
Atruna par publicēto informāciju
*Šajā VSIA Latvijas Valsts ceļi tīmekļa vietnes sadaļā publicētie materiāli satur informāciju, kas var palīdzēt ieinteresētajiem piegādātājiem sagatavoties publiskajam iepirkumam, kas tiks izsludināts privātā partnera atlasei Bauskas apvedceļa PPP projekta īstenošanai.
Materiāli ir publicēti tikai informatīvā nolūkā. Neviens no tiem nesatur apsolījumu vai garantiju par šo materiālu atbilstību vai sasaisti ar plānoto iepirkumu un Bauskas apvedceļa PPP projektu. Izstrādājot Bauskas apvedceļa PPP līgumu, VISA Latvijas Valsts ceļi pēc saviem ieskatiem pielietos vairākus Ķekavas apvedceļa PPP līgumā izmantotos principus, pieeju un risinājumus, papildinot vai pilnveidojot tos.
Nevienam nav tiesību paļauties vai atsaukties uz šiem materiāliem, vai pieprasīt to izmantošanu vai iekļaušanu plānotajā iepirkumā vai Bauskas apvedceļa PPP projektā. Šeit publicētais Ķekavas apvedceļa PPP līgums nav uzskatāms par un neveido Bauskas apvedceļa PPP projekta plānotā iepirkuma dokumentāciju.
Neviens no šiem materiāliem nerada VSIA Latvijas Valsts ceļi obligāti saistošu pienākumu ne izsludināt publisko iepirkumu, ne īstenot to un/vai Bauskas apvedceļa PPP projektu, tostarp ņemot vērā vai balstoties uz šiem materiāliem. VSIA Latvijas Valsts ceļi neuzņemas nekādu atbildību un nesniedz nekādus apsolījumus vai garantijas par šo materiālu saturu. VSIA Latvijas Valsts ceļi nav saistoša pienākuma izstrādāt Bauskas apvedceļa PPP līgumu, pilnībā replicējot Ķekavas apvedceļa PPP līgumu.
Saite uz Ķekavas apvedceļa PPP līgumu: https://lvceli.lv/celu-tikls/iepirkumi/ligumi/