Vēl 1945. gadā Rīgas–Pleskavas šosejas 38. kilometra un vecā Valmieras ceļa krustojumā bija tikai krūmi un paegļi. Taču 1948. gadā pēc Inčukalna patērētāju biedrības priekšsēdētāja ierosinājuma krūmi tika izcirsti un uzcelta tējnīca “Krustiņš”, kuras platība bija vien 30 kvadrātmetri, un no siltajiem ēdieniem tajā piedāvāja vien desiņas.

Kādu dienu “Krustiņu” kioska vadītājs ieradies mežniecībā un lūdzis izgatavot koka soliņu, kuru nolikt pie puķu dobes. Mežniecības darbinieks Brūzmanis šo uzdevumu uztvēris ļoti nopietni un izgatavojis ne tikai soliņu, bet arī mazu apaļu lapenīti kā sēnīti. Lai efekts būtu lielāks, lapenes jumtu viņš nokrāsoja koši sarkanu, bet kātā ar nazi iegrieza vārdu Sēnīte. Uz zaļā meža fona šis darinājums izskatījās lieliski. Braucot pa Vidzemes šoseju, jau no liela attāluma varēja saredzēt Sēnītes sarkano cepurīti. Gadiem ritot, koka Sēnīte tika novākta, bet vietas nosaukums tautā palika.

Foto no Latvijas Ceļu muzeja arhīva.