Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos

1877. gadā tika atklāta Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija, bet ap to esošie ceļi pildīja galvenokārt pievedceļu funkcijas.

Divdesmitā gadsimta sākumā arvien lielāku ievērību sāka gūt Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam uzbūvēja šoseju no Rīgas līdz Dubultiem 24 km garumā ar tiltu pār Lielupi.

A/c Rīga-Jūrmala pagarinājuma būve Bulduros uz Lielā un Rēzeknes prospekta stūra, 1923. gada augusts. Būvuzņēmējs Kuplišs.

Līdz 1925. gadam tika pabeigta šosejas pārbūve no Rīgas robežas līdz Lielupei.

Lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem 1926. gadā šim šosejas posmam 13 km garumā uzklāja melno segumu pēc virsma apstrādes paņēmiena 1 – 1,5 cm biezā kārtā.

Pēc kara vairāki gadi tika veltīti kara postījumu novēršanai, bet 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.

Ceļš Rīga-Jūrmala, 1950. gadi.
Dekoratīva skulptūra “Pionieris” Babītē, pie a/c Rīga-Jūrmala, 1965. gads.

60. gadu vidū autotransporta skaita un kravnesības pieaugums bija priekšnoteikums tālākai šosejas rekonstrukcijai. Bija jāņem vērā arī fakts, ka vasarās vieglo automobiļu īpatsvars uz Rīgas – Jūrmalas šosejas pieauga par 60 – 70% no kopējā transporta līdzekļu skaita, satiksmi bremzēja arī vienlīmeņa krustojumi pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tāpēc tika pieņemts lēmums par ceļa rekonstrukciju.

A/c Rīga-Jūrmala maģistrāle, 1970. gadi. Priekšplānā pa labi ceļa virzienu norādījuma zīme “Kalnciems 27 km” un “Bulduru sovhoztehnikumu 2”.

Rīgas–Jūrmalas šosejas rekonstrukciju pabeidza 1972. gadā. Tas šajā laikā bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš ar 6 braukšanas joslām, 12,1 km garumā, ceļu šķērsojuma mezgliem 2 līmeņos, apgaismojumu, auto apkopes un atpūtas vietām. Tajā bija ieliktas visas tā laika modernākās ceļu būvniecības atziņas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu, miglu vai apledojumu, pāri visām ceļa joslām tika izbūvēts satiksmes pārvads bez starpbalstiem, abās ceļa pusēs bija degvielas uzpildes stacijas. Tas bija vienīgais ceļa posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Ne velti šo ceļu padomju laikos klusi dēvēja par „Sešas minūtes Rietumos”.

Autoceļš Rīga-Jūrmala, 1972. gada augusts.

Zīmju montāža uz a/c Rīga-Jūrmala 1980. gadu sākumā.

Titulattēlā: Autoceļš Rīga-Jūrmala, 1972. gada augusts – krustojums pirms Lielupes tilta. Labajā pusē norādījuma zīme ar bultām – taisni JŪRMALA, pa kreisi – PRIEDAINE un SALA.

Foto no Latvijas Ceļu muzeja arhīva.