Latvijā ir atrodami ceļu satiksmes liecinieki no 17.–19. gadsimta, tie ir verstu stabi un vienīgais saglabājies jūdžakmens – Bestes jūdžakmens pie Valmieras. Tajā iekaltais gadskaitlis “1686” liecina par uzstādīšanas laiku un “14M” – attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai (viena Zviedrijas jūdze ir ap 7,155 km). Tāda veida ceļazīmes, kādas tiek lietotas mūsdienās, radās līdz ar motorizētā transporta parādīšanos. Pirmo mūsdienu ceļa zīmju sistēmu izgudroja Itālijas Tūristu klubs 1895. gadā. Tieši ap šo laiku Latvijā no ārzemēm tika ievesti pirmie automobiļi.

20. gadsimta sākumā automobilizācijas progress vairs nebija apturams, un jau 1909. gadā deviņu Eiropas valstu valdības vienojās par četru simbolisku ceļa zīmju lietošanu: “Nelīdzens ceļš”, “Līkums”, “Krustojums” un “Dzelzceļa pārbrauktuve”.

1910. gada beigās visā Vidzemes guberņā, galvenokārt Rīgā, pavisam bija reģistrēti 88 dažāda tipa automobiļi, Kurzemē – attiecīgi 24, bet Latgalē – tikai 11 automobiļi. Automobiļu skaita pieaugums veicināja ceļu satiksmes sakārtošanu arī Latvijā, un 1911. apstiprinātās ceļazīmes pirmo reizi uzstādīja arī Latvijā – uz Rīgas–Jelgavas ceļa. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka pagājuši 110 gadi kopš mūsdienu ceļa zīmju sistēmas rašanās Latvijā.

“Noteikti veidotās un vajadzīgās vietās izliktās ceļu zīmes ir tā ceļa VALODA , kas ceļa braucēju laikus brīdinās no draudošajām briesmām un arī droši pateiks, ka uzsāktais virziens ir pareizs un ved uz izvēlēto mērķi,” rakstīja J. Dripe izdevumā “Ceļš un satiksme” Nr. 13.; 1938. g.

1️10 gadu laikā ceļazīmju attīstība ir bijusi grandioza. Par to un par citiem ar ceļu būvi un infrastruktūru saistītiem jautājumiem varat vairāk uzzināt Latvijas Ceļu muzejā Milzkalnē!

Titulattēlā: verstu stabs pie autoceļa Rūjiena – Igaunijas robeža (V175) Ķoņu kalnā (2009). Attālumu norādīšanai starp pilsētām un citiem svarīgiem objektiem versts (1 Krievijas versts = 1,0668 km)
kā mērvienība tika lietota senajā Krievzemē, vēlāk Krievijas impērijas teritorijā, tai skaitā arī Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie stabi tika izgatavoti no koka, aptēšot tos astoņstūrainus, un nokrāsoti gaiši pelēki. Vidzemē 1818. gadā koka stabu vietā uzstādīja akmens stabus ar kubisku virsotni, kas kalpoja ilgāk un tikai 20. gadsimta sākumā pamazām izzuda, taču mūsdienās vēl apmēram 30 no tiem ir atrodami pie ceļiem.
Foto no Latvijas Ceļu muzeja arhīva.