Pagājušā gadā kopumā dažādi darbi pabeigti uz vairāk nekā 570 kilometriem valsts autoceļu jeb 80 objektos un uz 20 LVC pārziņā esošiem tiltiem. Šim klāt vēl jāpieskaita arī jaunizbūvētais Ķekavas apvedceļš 17,1 kilometra garumā, kurš satiksmei tika atklāts pagājušā gada oktobrī, un ir pēdējo gadu vērienīgākais realizētais projekts valsts ceļu tīklā. Vērtējot no ceļu kategoriju viedokļa, 2023. gadā būvdarbi veikti uz 332 kilometriem reģionālo, 149 kilometriem valsts vietējo un uz 96 kilometriem valsts galveno autoceļu. Tas ir mazāks apjoms, salīdzinot ar 2022. gadu, kad darbi noritēja 550 kilometros valsts reģionālo, 277 kilometros valsts vietējo un 120 km valsts galveno autoceļu. Tomēr tendence attiecībā uz reģionālajiem un valsts vietējiem autoceļiem saglabājas jau ceturto? gadu. Savukārt no tehnoloģiju viedokļa visvairāk tika veikta seguma atjaunošana. Pērn pārbūvēti 87 kilometri valsts ceļu, asfaltbetona segums atjaunots uz 357 kilometriem, grants seguma divkārtu apstrāde veikta uz 65 kilometriem, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde – uz 60 kilometriem. Savukārt grants segums atjaunots uz 10 kilometriem valsts autoceļu.

Vairāk reģionālajos
Pēdējo vismaz četru gadu laikā lielākie kapitālieguldījumi ir veikti valsts reģionālo ceļu infrastruktūrā. To diktēja finansējuma struktūra un sezonālie ierobežojumi. Jāatgādina, ka divus gadus pēc kārtas 2020. un 2021.gadā valsts ceļu tīklam tika piešķirts papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ar mērķi veicināt valsts ekonomiku Covid 19 pandēmijas apstākļos. Tie bija terminēti līdzekļi un ieguldījumi bija jāveic vienas būvdarbu sezonas laikā, tāpēc uzsvars bija uz seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem. Pērn papildu finansējums valsts ceļiem vairs netika piešķirts un kapitālieguldījumi tika veikti 142,8 miljoni eiro apmērā, kas gan ir mazāk nekā iepriekšējos gados. Valsts galvenajos autoceļos ieguldīti 41,6 miljoni eiro, reģionālajos 56,4 miljoni bet valsts vietējos – 23,4 miljoni
eiro. Šogad reģionālo ceļu uzlabošanā plānots ieguldīt vairāk nekā 78 miljonus eiro. Kopš pērnā gada līdztekus valsts budžeta finansējumam ir pieejami līdzekļi no jaunas programmas Eiropas Savienības Attīstības un noturības mehānisms (ANM). Tā izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam.

Tā ES noteiktais mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijā šo finansējumu administrē Valsts vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un tas tiek novirzīts reģionālo un vietējo ceļu vajadzībām administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros. Pagājušajā gadā no šī fonda ir investēti gandrīz 25 miljoni eiro, šogad plānots, ka tie būs vairāk nekā 40 miljoni eiro. Attiecībā uz vietējiem autoceļiem, lai nodrošinātu savienojamību ar pagastu centriem valsts vietējo autoceļu atjaunošanai un pārbūvei līdz 2026. gadam piešķirti arī papildu līdzekļi no valsts budžeta. Ieguldījumi reģionālajos un vietējos autoceļos tiek veikti atbilstoši VARAM izstrādātai programmai ATR ietvarā. Tā paredz līdz 2027. gadam uzlabot reģionu sasniedzamību, uzlabojot 1118 kilometrus reģionālo un 911 kilometrus vietējo autoceļu stāvokli. Patlaban programmas ietvaros darbi ir veikti 497 kilometros reģionālo un 110 vietējo autoceļu.

Ceļu stāvoklis
Lai gan valsts autoceļiem jau ilgstoši ir nepietiekams finansējums, tomēr līdz šim, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, valsts galvenajos autoceļos veikti ievērojami ieguldījumi, kas atspoguļojas to tehniskajā stāvoklī patlaban gandrīz 80% valsts galveno autoceļu ir labā vai ļoti labā stāvoklī. Pēdējo četru gadu ieguldījumi valsts reģionālajos ceļos ir devuši ievērojamu rezultātu, ja 2019. gadā labā un ļoti labā stāvoklī bija 32,4% reģionālo autoceļu, tad 2024. gadā tie jau ir 52,3%. Atšķirīga situācija gan ir attiecībā uz valsts vietējiem autoceļiem – vairāk nekā 45% valsts vietējo autoceļu ir sliktā stāvoklī. Kopumā 12,8 tūkstošiem kilometru valsts vietējo ceļu 9,7 tūkstoši ir ar grants segumu. No visiem valsts tīklā esošajiem autoceļiem ar asfalta segumu labā vai ļoti labā stāvoklī ir 55,3%, bet sliktā – 20,5%. Savukārt runājot par grants autoceļiem, 53% ir vērtējami kā sliktā stāvoklī vērtējami.

Satiksmes drošība
Lai uzlabotu satiksmi un padarītu to drošāku 2023. gadā ir realizēti vairāki satiksmes drošības projekti. Zemgales plānošanas reģionā satiksmes mezgls, kas ietver Daugavpils šoseju (A6)/reģionālo autoceļu Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene (P37) un vietējo autoceļu Apšusala–Vilkukrogs (V772) pārbūvēts atbilstoši standarta prasībām, jo vēsturiski tas bija ļoti liels, tāpēc, iebraucot un izbraucot no tā, bieži netika ievērots dalījums joslās, kā rezultātā notika satiksmes negadījumi. Pārbūvējot šo rotācijas apli, likvidētas nevajadzīgās nobraukšanas/uzbraukšanas joslas un mezglu zonās – atsevišķi zemākas kategorijas pieslēgumi. Stalbē pārbūvēti Valmieras šosejas (A3) un autoceļa Umurga–Cēsis–Līvi (P14) (39,03.–39,91. km) satiksmes mezgli, tos sašaurinot un izveidojot arī gājēju pāreju un izbūvējot apgaismojumu. Pirms pārbūves nevienam no mezgliem nebija kreiso nogriešanās joslu, tāpēc tos transportlīdzekļus, kas veica kreiso pagriezienu, apbrauca pa grantēto nomali. Mezglu robežas bija plašas un nebija saprotamas. Neskatoties uz to, ka aiz krustojuma autoceļam P14 bija izbūvēta gājēju pāreja, tā tika izmantota reti un nebija noslogota. Šai pārejai nebija uzbūvētas pieejas un celiņi lai cilvēkiem pēc tam nebūtu jāatrodas uz brauktuves. Tāpat arī mezgla zonā esošā autobusu pietura nebija savienota ar gājēju ceļu tīklu. Savukārt autoceļu Garkalne–Alauksts (P3) un Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) mezgls jau bija nokļuvis LVC redzeslokā kā bīstams, jo tajā notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar smagām sekām. Pirms pārbūves krustojums bija nepārskatāms. Tāpēc izveidotas sadalošās saliņas uz autoceļa P10, nedaudz nobīdītas šķērsojošo ceļu asis.

Samazinot brauktuves platumu, novērsta divu automobiļu viena otram blakus apstāšanās iespēja pirms manevra veikšanas, kas varēja aizsegt redzamību pirms pārbūves. Paretināta arī meža aizsargzonas mala, palielinot krustojuma pārredzamību, kā arī krustojumā ierīkots apgaismojums, kas palīdz novērst konfliktus tumšajās diennakts stundās. Pērn bija plānots ieviest arī izmaiņas satiksmes organizācijā uz Vidzemes šosejas (A2) no Rīgas robežas līdz Garkalnei, ietverot ceļa mezglus ar Rīgas apvedceļu (A4), Tallinas šoseju (A1) un autoceļu Garkalne–Alauksts (P3) (12,40.–22,00. km). Bet, visticamāk, šos darbus iecerēts veikt šogad. Tāpat 2023. gadā uzsākti arī četri gājēju un velosipēdistu infrastruktūras objekti, trīs tiks pabeigti šogad, bet gatava ir gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, kas pērn izbūvēta kopā ar pārvadu pār dzelzceļu uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā (49. km). Tā savieno Noliktavu ielu un Mazās Saules ielu, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Pērn gājēju un velosipēdistu infrastruktūrā ieguldītās investīcijas kopumā veido 2,7 miljonu eiro, kas ir aptuveni 2022. gada līmenī, kad kapitālieguldījumi bija 2,3 miljoni eiro. Savukārt šogad plānoto investīciju apjoms ir vairāk nekā 2,5 reizes lielāks – 6,7 miljoni eiro. Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību ir noteikti desmit galvenie mikromobilitates infrastruktūras maršruti, un šobrīd priekšizpēte ir veikta jau sešiem maršrutiem. Prioritātes gājēju un velosipēdistu infrastruktūras attīstībā noteiktas, ņemot vērā LVC pētījuma par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā datus. Galvenie mikromobilitātes infrastruktūras maršruti savieno blīvāk apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem.