Latvijā šogad sagaidāma mērena inflācija, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš. Izsakot prognozes, ekonomisti ir piesardzīgi, jo šobrīd globāli ir daudz ietekmējošo faktoru. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā 2024. gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies noteiktajam 2% mērķim. Arī Latvijā turpmākajos trijos gados inflācija prognozēta ap minētajiem 2%, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Inflāciju ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās un pārējo Baltijas valstu vājā izaugsme. Savukārt 2024. gada otrajā pusē situācija varētu uzlaboties – jau spēcīgākam iekšzemes pieprasījuma kāpumam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme. Latvijas Banka prognozē, ka 2024. gadā IKP pieaugums varētu būt 2%, 2025. gadā – 3,6%, bet 2026. gadā – 3,8%. Papildu izdevumi un vājāka ekonomiskā aktivitāte Latvijas Bankas prognozēs atspoguļojas augstākā valsts budžeta deficītā un valsts parāda līmenī. Lai gan papildu budžeta ieguldījumi palīdz veicināt noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem, vienlaikus ekspansīva fiskālā politika var pastiprināt spiedienu uz inflāciju un tautsaimniecības cenu konkurētspējas vājināšanos.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts teritorijā saražoto galaproduktu vērtība naudas izteiksmē noteiktā laika periodā (piemēram, ceturksnī vai gadā). Tātad IKP rāda, cik liela ir tautsaimniecība. Reālo IKP izmanto arī valstu materiālās labklājības salīdzināšanai. IKP uz vienu nodarbināto valstī parāda, kāds ir darba ražīgums valstī, bet IKP uz vienu iedzīvotāju parāda valsts iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Jo augstāks darba ražīgums un jo lielāku vērtību izejmateriāliem spēj pievienot valsts iedzīvotāji, jo augstāka ir valsts iedzīvotāju materiālā labklājība (arī bērnu, pensionāru un citu iedzīvotāju, kuri nav nodarbināti, labklājība).

AVOTS: Latvijas Banka

Zemākais punkts sasniegts

Pazīmes rāda, ka ekonomiskā aktivitāte 2023. gada beigās jau varētu būt sasniegusi zemāko punktu un tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika stagnēs, vēsta aptaujātie ekonomisti. “Būtiskākais īstermiņa izaugsmes aktivitātes atbalsts šogad būs ieplūstošie Eiropas fondi, īpaši būvniecībā. Daudz kas būs atkarīgs no birokrātijas spējas nodrošināt to pieejamību,” norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš skaidro, ka pirktspējas uzlabošanās pakāpeniski atdzīvinās privāto patēriņu, kas būs galvenais izaugsmes vilcējs 2024. gadā. Inflācija eirozonā un Latvijā strauji pazeminās, un tas stiprina cerības, ka procentu likmju slogs varētu mazināties jau šī gada sākumā, sniedzot pozitīvus impulsus ekonomikai. Tas aktivizēs patēriņu iekšzemē, kā arī pieprasījumu ārējos tirgos. Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir piesardzīgi optimistisks, izsakot prognozes, kā šogad varētu attīstīties Latvijas ekonomika. “Domāju, ka šis gads būs nedaudz labāks nekā 2023. gads, ja skatās summāri visu ekonomiku kopumā. Ja neskaita karu, galvenie riski ekonomikā līdz šim bija augstās energoresursu cenas un inflācija.

Lielā mērā šie riski ir mazinājušies. Kādas atsevišķas dienas elektrības cenas uzplaiksnī, bet kopumā ir normalizējušās. Inflācija no 20% pirms gada šobrīd ir ap vienu procentu. Tās ir labās ziņas. Pozitīvas iezīmes ir arī rūpniecībā, kam pagājušais gads bija stipri vājš. Varētu pat teikt, ka tas bija vēl tāds pēc pandēmijas efekts.Covid-19 laikā sēdējām mājās, pirkām dažādas preces un bija liels pieprasījums visā pasaulē, tāpēc aptuveni divi gadi ražošanai bija ļoti labi. Kad pandēmija beidzās, cilvēki devāsārā no mājām un pieprasījums pēc precēm samazinājās. Tāpēc pagājušajā gadā rūpniecība bija pat mīnusos. Šogad martā un aprīlī ciklam jau būtu jāsāk griezties uz augšu, jo noliktavas būs gana tukšas. Redzam, ka arī algas turpina augt, šogad publiskā sektora algu kāpums budžetā iezīmēts virs 10%, kas ietver skolotājus, kā arī medicīnā un iekšlietu nozarē strādājošos,” spriež M. Āboliņš. Arī D. Gašpuitis piekrīt, ka pie nelielas izaugsmes atgriezīsies mazumtirdzniecība un pakalpojumi. Tāpat aktivitāte uzlabosies arī ne kustamā īpašuma un finanšu nozarēs. “Pašreizējās Latvijas izaugsmes prognoze 2024. gadam – 2,2% – ir optimistiska. Reāla, ja inflācijas tempu kritums būs pietiekams, lai ECB pēc iespējas ātrāk sāktu mazināt procentu likmju slogu, izvairīsimies no enerģijas cenu kāpumiem un neparādīsies jauni nopietni izaicinājumi. Risks, ka stagnācija var ievilkties, ir augsts,” piebilst D. Gašpuitis.

ES fondu faktors
Pašu uzņēmumu un arī piesaistītās Eiropas Savienības fondu investīcijas dod iespēju uzņēmumiem paplašināt ražošanas jaudas. Tas attiecīgi ļauj palielināt eksportu ar augstākas pievienotās vērtības produktiem. Tomēr šogad izaugsme saglabāsies tām investīcijām, kur būs publiskā sektora pasūtījumu pieaugums, atzīmē Latvijas Banka.

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) prognozes rāda, ka šogad turpināsies straujāka ES fondu naudas ieplūšana Latvijas ekonomikā. Liela daļa no šīm investīcijām, kā ierasts, ekonomikā nonāks caur būvniecības nozari. “ES fondi ir iespēja, kas jāizmanto, bet realitātē situācija var atšķirties. Pēc kopējiem apjomu plāniem 2024. gadā ES fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda, investīcijām budžetā būs pieejami 1,6 mljrd. eiro, kas ir vēsturiski lielākais finansējuma apjoms. Salīdzinot 2023. gadu, pieaugums ir aptuveni par 500 miljoniem eiro. Visticamāk, realizācijā tik gludi neies, bet pacenšoties investīciju plūsmas pieaugums veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, īpaši gada otrajā pusē. Turklāt liela daļa virzīsies caur būvniecības nozari,” uzsver D. Gašpuitis. Viņš gan atzīmē, ka pagaidām aktivitāte privātajā sektorā ir piezemēta. Par to liecina vēl vājā interese par kredītiem. Tomēr uz gada vidu tai vajadzētu aktivizēties.

Arī A. Buceniece piekrīt, ka investīcijas virzīs publiskais sektors, kamēr privātā investīciju aktivitāte, tai skaitā būvniecībā, būs vājāka, ņemot vērā augstās procentu likmes un nenoteiktību. Gaidāms, ka ECB procentu likmes sāks mazināt pavasarī, bet uz pozitīvu ietekmi uz privātajām investīcijām būs vēl jāpagaida. Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā ECB prezidente Kristīne Lagarda tika lūgta komentēt ECB Padomes locekļu mājienus, ka banka procentu likmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā. Viņa norādīja, ka tas ir iespējams. Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem, ziņo LETA. Būtiskākie ES fondu ieguldījumi plānoti klimata pārmaiņu mazināšanai – 307 milj. eiro –, tai skaitā ieguldījumi sabiedriskajā transportā, enerģijas tīklu modernizācijā, energoefektivitātes paaugstināšanā dzīvojamajās ēkās, publiskajās ēkās un siltumapgādē. 156 milj. eiro būs pieejami nevienlīdzības mazināšanai, kas paredz ieguldījumus reģionu infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā, zemas īres mājokļu būvniecībā, stimulējošos atbalsta pasākumos darba meklētāju iesaistei darba tirgū, kā arī sociālās aprūpes nepārtrauktībā. Tāpat plānots ievērojams atbalsts izglītībā, zinātnē, inovācijās, eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam – 254 milj. eiro. “Ar fondu apguvi iet diezgan grūti. Šobrīd nauda jau sāk degt. Jau iepriekš redzējām, ka plāni nerealizējās un tika pagūts par 300–400 milj. eiro mazāk, nekā tika plānots. Jāpiemin arī izmaiņas budžeta politikā. Līdz Covid-19 pandēmijai normāls budžeta deficīts faktiski bija 1% no IKP, bet šobrīd, pēc fiskālo noteikumu reformas, lielākā daļa Eiropas valstu jau relaksētāk skatās uz budžeta ierobežojumiem. Taupība pagaidām lielai daļai valstu nav galvenā prioritāte. Tā ir enerģētika, aizsardzība un zaļais kurss. Vajadzību, kurās investēt, īstenībā ir diezgan daudz, tāpēc mēs redzam, ka budžeta deficīts ir tuvu 3% no IKP. Tas ir jaunais cietais deficīts, un es neredzu pagaidām, ka atgriezīsimies pie tik stingras budžeta politikas, kā bija pirms tam,” skaidro M. Āboliņš. Viņš arī norāda – ir sajūta, ka joprojām esam paaugstinātas inflācijas vidē. Tas gan nenozīmē, ka inflācija atkal sasniegs 20%, bet tie varētu būt 3% līdz 4%.

Eksports buksēs

“Tomēr, lai liktu likmes uz straujiem uzlabojumiem, īpaši eksporta tirgos, pamatu es neredzu. Vācijas un Ziemeļvalstu ekonomiku perspektīvas 2024. gadam ir vājas. Preču eksportā kritums vēl gada sākumā turpināsies, bet pakāpeniski stabilizēsies, un izteiktākas nostiprināšanās pazīmes varētu parādīties gada otrajā pusē. Labākas izaugsmes perspektīvas ir pakalpojumu eksportam. Atsevišķos sektoros apstrādes rūpniecībā stagnācija varētu turpināties arī visu 2024. gadu. Viennozīmīgi pa nozarēm grūti izcelt, kuras tās varētu būt, jo katrai savi tirgi. Bet kokrūpniecība varētu būt viena no tam, jo to ietekmēs būvniecības vājums eksporta tirgos. Arī metālapstrādei varētu būt lēns atgūšanās gads. Izaugsme nav gaidāma arī tranzīta nozarē,” skaidro D. Gašpuitis. Viņš piebilst – ja būs atbilstoši laikapstākļi, veiksmīgi rezultāti gaidāmi lauksaimniecībā. “Šobrīd mūsu eksporta tirgi īsti neaug. Neskatoties uz to, ka ir inflācijas kritums, Vāciju, Zviedriju un citas valstis jau sāk ietekmēt procentlikmju svars. ECB, cīnoties ar inflāciju, pacēla procentlikmes, tāpēc pieauga EURIBOR un jau pieminētajā Vācijā un Zviedrijā skats uz būvniecības nozari šogad ir ļoti bēdīgs. Privātā sektora aktivitāte tur krīt ļoti strauji un, piemēram, būvniecība mājokļu sektorā ļoti būtiski samazinājusies. Tāpēc tiem ražotājiem, arī Latvijā, kas strādā uz būvniecības nozari, varētu klāties pašvakāk. Otra lieta, kas jāmin, – arī ASV ekonomikā ir vērojamas recesijas pazīmes. Skatoties kopumā, globālā ekonomika ir pilna ar riskiem. Ukrainas karš, neizprotamā Krievijas turpmākā rīcība, Jemenas nemiernieku apšaudes Sarkanajā jūrā – tās ir lietas, kas visu var pēkšņi pamainīt. Es teiktu, ka ir pamats cerēt uz labāku gadu, bet riski var scenāriju pavilkt uz vienu vai otru pusi,” atzīmē M. Āboliņš. Arī A. Buceniece piebilst, ka Latvijas eksporta tirgus daļa pasaules preču tirdzniecībā vairs neaug un pērn gada nogalē pat bija nedaudz mazinājusies. Lai mainītu nevēlamo tendenci, nepieciešamas investīcijas ražīgumā.

Ceļi bez papildu finansējuma

“Ceļu nozarei Covid-19 laikā uzradās papildu finansējums, ko bija nepieciešams ieplūdināt ekonomikā. Šobrīd neredzu, ka tuvākajā laikā varētu būt brīva nauda, ko šādi ieplūdināt ekonomikā. Runājot par ceļiem, mēs no ļoti sliktiem ceļiem esam tikuši līdz labiem un apmierinošiem ceļiem. Latvijas politikā ir tā – kur deg, tur dodam naudu. Tā kā ceļi ir diezgan apmierinošā stāvoklī, tad degošās lietas būs aizsardzība, iekšlietas un veselība. Šīm nozarēm pēdējos gados finansējums ir dubultojies, bet sabrukšanas stadija tikai pieaugusi. Tāpēc tur var likt iekšā bezgalīgu apjomu. Lielākais, uz ko ceļi varbūt varētu cerēt, ir kāds finansējums apvedceļiem, vai arī var mēģināt realizēt vēl kādus PPP projektus. Es domāju, ka arī Rail Baltica no ceļiem ņems nost diezgan lielu finansējuma daļu. Par šo projektu Brisele uz mums ir dusmīga, un noteikti Latvijai būs jāiegulda sava nauda vairāk, nekā iepriekš plānots. Problēma ir tā, ka šis ir iestiepsies nākamajā budžeta ciklā.

Ar šo projektu mēs uzkārsimies vēl ilgi, līdz ar to satiksmes nozarē pagaidām Rail Baltica ir sāpīgs jautājums, Airbaltic ir jāpārdod un ceļi ir apmierinošā stāvoklī. Skaidrs, ka ceļi ir ne augstāk par trešo vai ceturto prioritāti. Proti, nozarei, kas ir apmierinošā stāvoklī, prioritāru statusu dabūt ir grūti. Tomēr svarīgākais būtu, lai vismaz esošais finansējums paliktu stabils un nesāktu lēkāt. Varbūt jāmeklē finansējuma iespējas fondos,” uzsver M. Āboliņš.Tomēr sarunu raunds par Eiropas fondu budžetu pēc 2027. gada solās būt sarežģīts. Ukraina prasīs lielus līdzekļus, bet lielajām dalībvalstīm nav vēlmes palielināt savas iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Tāpat nākamā perioda fondu budžetā iekļauts zaļais kurss, līdz ar to, ja kādas investīcijas ceļiem varētu būt pieejamas, tad tikai zem emisiju samazinājuma un ar to saistītām lietām.