Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, stājoties amatā, vairākkārt norādījis, ka uzlabojumi valsts ceļu tīklā, turklāt tieši uz valsts vietējiem un reģionālajiem ceļiem, būs viņa prioritāte. Šogad valsts vietējo ceļu remontdarbiem ir piešķirti papildu 11 miljoni eiro, par tiem remontdarbus, papildus iepriekš plānotajiem, varēs veikt vēl uz 42 kilometriem vietējo ceļu.

Vai un kādu papildu finansējumu tieši vietējiem autoceļiem plānojat piesaistīt nākamajos trijos gados?

Pēdējo gadu laikā veikti būtiski ieguldījumi valsts galveno un reģionālo autoceļu tīklā, un šo ceļu stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Savukārt vietējos ceļos tie ir bijuši minimāli, tāpēc to stāvoklis ir pasliktinājies. Bet izbraucami vietējie autoceļi ir priekšnosacījums tam, lai cilvēki izvēlētos dzīvot reģionos. Ja nav iespējams civilizētos apstākļos aizbraukt līdz darbam, skolai, slimnīcai vai vietējam veikalam, tad attīstība nav iespējama un diezgan prognozējami, ka cilvēki būs spiesti doties prom.

Ceļi nav vienkārši infrastruktūras objekts, bet gan garants tam, lai saglabātu dzīvību Latvijas reģionos. Un šis ir iemesls, kāpēc tieši vietējie ceļi un reģionu sasniedzamība ir mana prioritāte.  Šajā un nākamo divu gadu budžetā jau ir ieplānoti kopā papildu 43,5 miljoni eiro vietējo un reģionālo autoceļu remontdarbiem.

Tas nozīmē, ka bez tiem darbiem, kas iepriekš saplānoti attiecīgajās programmās tuvākajos gados, remontdarbus varēs veikt vēl vairākos desmitos kilometru. Šogad tie būs papildu 42 kilometri vietējo autoceļu.

Vai šī prioritāte nozīmē, ka valsts galvenajiem autoceļiem, pa kuriem notiek lielākā daļa satiksmes – virs 70% – tiks pievērsta mazāka uzmanība? Vai ieguldījumus vietējos autoceļos plānots palielināt, samazinot reģionālajiem un galvenajiem?

Iepriekš minētie 43,5 miljoni eiro ir papildu finansējums, ko budžeta sarunās mums izdevās piesaistīt, pārliecinot valdības kolēģus. Lai gan mana prioritāte ir vietējie ceļi, ieguldījumi galvenajos ceļos, protams, tiks saglabāti. Tie joprojām būs uzmanības centrā, ņemot vērā satiksmes intensitāti un to nozīmību. Galveno autoceļu tīklā plānoti lieli attīstības projekti, piemēram, Ķekavas apvedceļš, kura būvdarbus plānots pabeigt šogad , Rīgas apvedceļa pārbūve par maģistrālo četru joslu ceļu, izmantojot ES fondu līdzekļus. Arī Siguldas šosejas posma atjaunošana no Sēnītes līdz Siguldai ir ilgi gaidīts notikums, šogad būvdarbi turpināsies, un rudenī tur būs gluds segums.

Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz mikromobilitāti valsts ceļu tīklā – infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem?

Cilvēki kļūst aktīvāki un arvien vairāk vēlas dzīvot videi draudzīgā veidā, tāpēc mikromobilitāte ir neatņemama ceļu tīkla sastāvdaļa. Gājēju un veloceļiņu attīstība ir ne tikai pamats tam, lai realizētu tā saukto zaļo kursu, bet arī stūrakmens satiksmes drošībai. Šogad plānojam realizēt piecus apjomīgus mikromobilitātes projektus, no kuriem būtiskākais ir veloceliņš Liepāja–Bernāti. Šis veloceliņš ne tikai veicinās vietējo iedzīvotāju mobilitāti ikdienā, bet būs kā posms Baltijas jūras kopējā velomaršrutā. Tāpat vēlos izcelt arī šogad plānoto veloceliņu izbūvi Elejā un Jēkabpilī.

Kāda ir Bauskas un Iecavas apvedceļu perspektīva?

Šie apvedceļi plānoti kā nākamie publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti. Esmu uzdevis kolēģiem sagatavot nepieciešamos dokumentus, lai tuvāko mēnešu laikā šo jautājumu aktualizētu valdībā.

Mums ir svarīgi mazināt satiksmes noslodzi Bauskā, kuru katru dienu šķērso vairāki tūkstoši smagā transporta vienību, radot bīstamību un apgrūtinošus dzīves apstākļus vietējiem iedzīvotājiem.

Kopumā šo abu apvedceļu izbūve, savienojot tos ar Ķekavas apvedceļu, nodrošinās būtiski ātrāku un drošāku Latvijas savienojumu ar Lietuvu un tālāk ar pārējo Eiropu. Tāpat šī ceļa attīstība ir skatāma kontekstā ar visa Via Baltica attīstību.

Kurš būs lielākais valsts ceļu attīstības projekts pēc Ķekavas apvedceļa izbūves?

Tas būs Rīgas apvedceļš, ko plānots realizēt vairākos posmos, no kuriem pirmie divi būs A5 autoceļš no Piņķiem līdz Ķekavai un A4 no Salaspils līdz Baltezeram.  Šos autoceļu posmus paredzēts pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem. Patlaban notiek ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, un būvdarbus paredzēts uzsākt 2026. gadā.

Kā jūsuprāt var veicināt 6000 km valsts ceļu funkciju zaudējušo vietējo ceļu nodošanu pašvaldībām? Vai nebūtu lietderīgi to darīt, pieņemot attiecīgu likumu?

Pašreizējie nosacījumi ir nedraudzīgi pašvaldībām un nemotivē tās pārņemt šos ceļus. Jautājumu esmu aktualizējis sarunās arī Latvijas pašvaldību savienībā, esam vienojušies, ka kopīgi meklēsim risinājumu. Viens no tiem noteikti būs saistīts ar laika ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz valsts līdzfinansējuma pieejamību. Nepieciešamības gadījumā, vienojoties ar pašvaldībām, esmu gatavs iniciēt izmaiņas likumdošanā, lai atvieglotu pārņemšanas procesu.

Ar visiem šogad plānotajiem valsts ceļu remontdarbiem var iepazīties ŠEIT