Valsts budžeta finansējums

Šajā būvniecības sezonā Rīgas reģionā darbu apjoms ir salīdzinoši mazāks nekā iepriekšējos gadus un remontdarbi noritēs uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Šogad sāks atjaunot asfaltbetona segumu uz Valmieras šosejas (A3) 22 kilometru garumā no Katrīnas dzirnavām līdz Braslai (4,58.–26,91. km). Paredzēts atjaunot asfaltbetona segumu, nofrēzējot divu centimetru virskārtu  un ieklājot vietā četrus centimetrus biezu jauna asfalta kārtu. Papildus atjaunos arī nomales un nobrauktuves, remontēs tiltus un caurtekas, kā arī uzstādīs drošības barjeras apmēram četru kilometru garumā. Darbus plānots pabeigti šogad.

Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma būvdarbi atsāksies uz valsts reģionālā autoceļa Rīga–Ērgļi  (P4) posmā no Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P10) (14,13.–30,3. km). Šajā 16 kilometrus garajā posmā darbi uzsākās pagājušā gada pavasarī. Objekta lielākajā daļā jau ir ieklāts asfaltbetona segums trīs kārtās, atsevišķās vietās – divās kārtās vai izbūvēta tikai asfalta apakškārta. Visā posmā ir ieklāts ceļa horizontālais marķējums, vietās, kur asfaltbetona segums izbūvēts daļēji, ir pagaidu marķējums dzeltenā krāsā. Tāpat posmā izbūvētas caurtekas un drenāža, izrakti grāvji un sākta nogāžu nostiprināšana. Reģionālā autoceļa (P4) krustojumā ar Rīgas apvedceļu (A4) ierīkots jauns apgaismojums un luksofori. Šogad būvnieks pabeigs asfaltbetona seguma izbūvi, uzstādīs ceļa aprīkojumu un ieklās horizontālo marķējumu. Darbus veic AS ACB par līgumcenu 8 373 737,77 eiro (ar PVN), finansējums nāk no valsts budžeta līdzekļiem. Pārbūves projekta autors ir AS Ceļuprojekts, būvuzraudzību veic SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Darbus plānots pabeigt šogad.

Pēterniekos Plānots pārbūvēt tiltu pār Misu, kas atrodas valsts vietējā autoceļa Blukas–Emburga (V28) (0,4. km). Paredzēts demontēt esošās tilta  brauktuves un ietvju konstrukcijas. Tilts tiks pilnībā demontēts līdz siju augšējai virsmai, kuras vietā veidos monolīta betona laiduma plātni. Abās tilta pusēs paredzētas arī atdalītas ietves. Uz tilta uzstādīs jaunas drošības barjeras. Būvdarbi tiks organizēti pa tilta pusēm, satiksmi organizējot ar luksoforiem. Kopējā līguma summa ir 659 204,57 eiro (bez PVN). Būvdarbus veiks SIA Katleri.

Rīgas reģionā iecerēti arī divi satiksmes drošības uzlabošanas objekti. Uz Vidzemes šosejas (A2) no Rīgas robežas līdz Garkalnei, ietverot ceļa mezglus ar Rīgas apvedceļu (A4), Tallinas šoseju (A1) un autoceļu Garkalne–Alauksts (P3) (12,40.–22,00. km). Gada otrajā pusē plānots ieviest izmaiņas satiksmes organizācijā.

Savukārt uz autoceļa P3 krustojumā ar autoceļu Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10), kur izbūvēs apgaismojumu, drošības saliņas un uzlabos mezgla redzamības trīsstūri, izcērtot krūmus un kokus.

Kohēzijas fonda finansējums

Ar Kohēzijas fonda atbalstu turpināsies pārbūve uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Sēnītes līdz Siguldai (39,44.–46,30. km). Šajā Vidzemes šosejas posmā vecais ceļa segums ir stipri nolietojies, pārbūvējamā posmā atjaunošanas darbi nav veikti kopš ceļa uzbūvēšanas 1980. gados. Būvdarbi uzsākās 2022. gada augustā, lielāko daļa darbu veiks tieši šogad.

Pagājušajā gadā ir sakārtota ūdens atvades sistēma, izraksti grāvji un sakārtota ceļa nodalījuma josla. Vietās, kur paredzēta ceļa segas pilnā pārbūve, izbūvēts drenējošais slānis. Labajā brauktuvē izbūvētā reciklētā kārta, kā arī divas asfalta kārtas, izņemot aptuveni 50 metrus garo posmu pie Gaujas, kur pērn ieklāt asfaltu nepaspēja laika apstākļu dēļ. Šogad paredzēts pārbūvēt Vidzemes šosejas kreiso brauktuvi, izbūvējot reciklēto kārtu un divas asfalta kārtas, kā arī ieklāt asfalta dilumkārtu abās brauktuvēs. Paralēli plānots atjaunot Inčupītes un Egļupes caurtekas, gājēju tuneli Gaujas ciemā un pieturvietas Indrāni un Gauja. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Būvdarbus veic SIA Binders par līgumcenu 12 360 587 eiro (ar PVN), no tiem 10 506 498,95 eiro ir ES Kohēzijas fonda finansējums. Projekta autors ir SIA Ceļuprojekts, būvuzraudzību veic SIA Firma L4. Darbus plānots pabeigt 2023. gada augustā.

Ķekavas apvedceļš

Bez tehnoloģiskā pārtraukuma turpinās valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma (7,9.–25. km) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecība. Patlaban jau pilnībā ir izbūvēts maģistrālais ūdensvads un vājstrāvas komunikācijas tīkli. Gandrīz pabeigti ceļa trases pamatnes un šķembu konstruktīvās kārtas. Sākta arī pamata un saistes kārtas asfaltbetona seguma izbūve. Ir izbūvētas četras lielā diametra caurtekas, trīs satiksmes pārvadu laidumu konstrukcijas un divas tuneļu betona konstrukcijas, kā arī uzsākta apgaismojuma komunikāciju izbūve. Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji,bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada beigās, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar to visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā. Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi.