Lai gan 2022. gada ceļu būvdarbu sezona solījās būt salīdzinoši mierīga, korekcijas ieviesa ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, nesot līdzi gan iztrūkumus materiālu piegādēs, gan krasu cenu kāpumu. Visvairāk darbu noritēja uz reģionālajiem ceļiem.

Šobrīd gandrīz 80% valsts galveno autoceļu un 58% reģionālo autoceļu ir labā un ļoti labā stāvokli, līdz ar to ir panākts būtisks uzlabojums. Faktiski uz katru novada un reģionālās attīstības centru no Rīgas var aizbraukt pa ceļu ar labu vai ļoti labu segumu. Nedaudz cita situācija ir uz grants ceļiem, kuru stāvoklis ir sliktāks. Tikai 18% reģionālo autoceļu un 7% vietējo autoceļu ar grants segumu ir labā vai ļoti labā stāvoklī. Neskatoties uz 2022. gada sezonas izaicinājumiem, faktiski ir izdevies realizēt visus sākotnējos 2022. gada plānus. Kopumā pagājušajā gadā tika noslēgts 101 būvdarbu līgums. “Galvenais 2022. gada izaicinājums bija veiksmīgi realizēt būvdarbu sezonu. Ņemot vērā situāciju nozarē pēc 24. februāra, kad būvnieki norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24. februārim. Tomēr līdz sezonas sākumam bijām vienojušies par sadārdzinājuma kompensācijas metodiku un kopumā 60 līgumos tika pārskatītas iepriekš nolīgtās līgumcenas. Kopējā šo līgumu pārskatīšanas vērtība ir 10,9 milj. eiro. Tas, ko mēs ietaupījām no plānotā budžeta, izsludinot savlaicīgi iepirkumus, novirzījām līgumu sadārdzinājumu segšanai,” uz aizvadīto sezonu atskatās VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Finansējums

Pagājušajā gadā kopējais pieejamais finansējums valsts autoceļiem bija gandrīz 318 miljoni eiro. No tiem 270,9 miljoni eiro bija valsts budžeta finansējums, 23,7 miljoni eiro bija pieejami no Eiropas Savienības (ES) fondiem, runa gan ir par uzsāktajiem un šogad pabeidzamajiem projektiem, jo šis ir aizejošais ES fondu periods. Līdz ar to ES finansējums atsevišķi ceļiem tuvākā laikā nebūs pieejams. Vēl 23,2 miljoni eiro ceļu remontdarbiem 2022. gadā bija pieejami no valsts budžeta administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā. Atšķirībā no pārējās valsts ceļu remontdarbu programmām, ATR ceļu remontdarbu plānu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Būvdarbi

Pērn kopumā dažādi darbi pabeigti 948 kilometriem valsts autoceļu un uz 21 LVC pārziņā esoša tilta. Viss vairāk darbu jeb 550 kilometriem noritēja uz valsts reģionālajiem autoceļiem, uz vietējiem autoceļiem darbi pabeigti – 277 kilometriem, bet galvenajiem – 120 kilometriem. Valsts autoceļu tīklā pārbūvēts 71 km, asfaltbetona segums atjaunots uz 556 kilometriem, grants seguma divkārtu apstrāde veikta uz 201 kilometra, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde – uz 106 kilometriem. Savukārt grants segums atjaunots uz 13 kilometriem valsts autoceļu. LVC Būvniecības pārvalde Projektu ieviešanas daļas vadītāja Sanita Valnere, runājot par aizvadīto būvniecības sezonu, norāda: “Kaut arī pagājušais gads solījās būt vienkāršāks pēc iepriekšējo divu Covid gadu skrējiena un pieredzes, tomēr korekcijas ieviesa ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, kas radīja sarežģījumus gan meklējot kompromisus ar sadarbības partneriem līgumcenas pārskatīšanā pēc krasā naftas un tērauda cenu pieauguma, gan materiālu piegādes iztrūkumā un darbu izpildes kavējumā. Tomēr neskatoties uz izaicinājumiem gan pasūtītāja, gan izpildītāja pusē, pagājušā gadā plānotie būvdarbi tika veiksmīgi paveikti.” Nākamajā gadā iesāktie darbi turpināsies kopumā 191 kilometrā valsts autoceļu, kas atver 151 kilometru vietējo un 40 kilometrus reģionālo autoceļu, kā arī uz pieciem tiltiem.

Lai pārbaudītu būvdarbu un materiālu kvalitāti LVC Ceļu laboratorija 2022. gadā ir veikusi 12 tūkstošus plānoto testu LVC objektos, kā arī tūkstoš neplānotas pārbaudes. Visa gada garumā bez tehnoloģiskā pārtraukuma turpinājās darbi Ķekavas apvedceļa projektā. Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē jau izbūvēts maģistrālais ūdensvads un vājstrāvas komunikācijas tīkli, 85% apmērā izbūvētas ceļa trases pamatnes un šķembu konstruktīvās kārtas, kā arī četras lielā diametra caurtekas, trīs satiksmes pārvadu laidumu konstrukcijas, divu tuneļu betona konstrukcijas, kā arī uzsākti ceļa apgaismojuma komunikāciju izbūves darbi. Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/ finansē/uzturi. Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas.

Satiksmes drošība

Turpinot uzlabot satiksmes drošību, pagājušajā gadā uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem uzstādīti atstarojošie signālstabiņi vairāk nekā 327 kilometru garumā. Reģionālo autoceļu posmos stabiņi ir uzstādīti tajos posmos, kur satiksmes intensitāte ir lielāka nekā 1000 automašīnas diennaktī. “Pagājušajā gadā netrūka izaicinājumu, bet kopumā ir realizēti gandrīz vis iecerētie projekti, bet tos, kurus neizdevās pabeigt, ir veiktas labas iestrādes, lai šogad projekti veiksmīgi turpinātos. Piemēram, vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā radās kavēkļi, kas veiksmīgi tika atrisināti un pērn jau tika izstrādāta metodoloģija vietu izvēlēm, šogad jau sākts ierīkot pirmo posmu. Arī gājēju infrastruktūras izbūve uz Vidzemes šosejas (A2) pie dzelzceļa tilta Siguldā faktiski jau tika pabeigta pērn, bet viss projekts pabeigsies šogad. Kopumā izvadīto gadu vērtēju pozitīvi, skatoties no paveikto darbu apjoma,” norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

Mērķtiecīgi virzoties uz gājēju velosipēdistu infrastruktūras uzlabošanu 2022. gadā ir realizēti vairāki projekti. Piemēram, izbūvēta gājēju un velosipēdistu infrastruktūra gar autoceļu Viļaka–Žīguri–Liepna (V455) apdzīvotā vietā Liepnā, tāpat infrastruktūra ir izbūvēta gar autoceļu Viļāni–Ružina–Malta (P59) Gorņicā un Dagdā gar autoceļu Krāslava–Dagda (P61). Lai satiksmi padarītu drošāku ir uzlabotas un no jauna izbūvētas kopumā piecas gājēju pārejas un pilnveidoti divi satiksmes mezgli, kā arī izbūvēts viens ātrumvalnis uz autoceļa Pievedceļš Litenei (V422) Litenē.

Ikdienas uzturēšana

Kopumā valsts ceļu tīklā ikdienas uzturēšana tiek veikta uz 20 tūkstošiem kilometru. Pagājušais gads iezīmējās ar to, ka ziemas sezona jau noritēja atvērtā tirgus ietvaros. Ja līdz šim ikdienas uzturēšanas darbus veica VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, balstoties uz Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumu, tad šobrīd LVC izsludinātā iepirkuma rezultātā ir noslēgti 18 līgumi par darbu veikšanu. 2022./2023. gadā ziemas sezonas ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros no sniega ir attīrīti 460 tūkstoši kilometru autoceļu, bet nokaisīti vairāk nekā 770 tūkstoši kilometru. Saremontētas bedres 229 tūkstošu kubikmetru platībā un nogreiderēti 107 tūkstoši kilometru grants ceļu un veikti daudzi citi darbi.

“2022. gads bija spraiga darba gads un aizvadītā gada laikā notika būtisks pavērsiens IUD līgumu noslēgšanai un praktisko darbu uzsākšanai jau brīvā tirgus apstākļos. Dažādu faktoru ietekmē darbs tika aizvadīts ārkārtīgi mainīgos apstākļos. Piemēram, energoresursu cenu celšanās, kas tiešā veidā ir saistītas ar uzturēšanas darbu veikšanu un tos sadārdzināja. Jāmin arī, ka atsevišķi vietējās nozīmes ceļi ir nodoti pašvaldību pārziņā. Šogad iesāktais darbs visās jomās ir jāturpina,” atzīmē Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis.