Nepieciešamajos apjomos un laicīgi veikti ikdienas uzturēšanas darbi ir viens no priekšnosacījumiem, lai autoceļš kalpotu ilgāk. Jo mazāks ir pieejamais finansējums, jo mazāku darbu apjomu iespējams paveikt.

Jau ilgāku laiku valsts autoceļu ikdienas uzturēšana tiek veikta ar nepietiekamu finansējumu. Ja šis finansējums nepalielināsies vai sliktākajā gadījumā samazināsies, vasaras sezonā nebūs iespējams izdarīt pat minimālo ikdienas uzturēšanas darbu apjomu. Tas ietekmēs autoceļu tīkla stāvokli un ceļu ilgtspēju kopumā, kā arī ietekmēs satiksmes drošību. Šobrīd vidējais pieejamais finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem ir nedaudz mazāks kā 60 milj. eiro, no tiem ziemas sezonā tiek izlietoti aptuveni 34 milj. eiro, bet vasaras sezonai atliek 23 milj. eiro. Ir aprēķināts, ka valsts autoceļu uzturēšanai ideālā variantā būtu nepie-ciešami 160 milj. eiro, no kuriem 55 milj. eiro – ziemas sezonas darbiem, bet 105 milj. eiro darbiem vasarā. Ja ziema ir bijusi mazāk sniegota un darbiem izlietots mazāk līdzekļu, vasarā iespējams izdarīt vairāk. Savukārt ziemās, kur sala periodi bieži mijas ar atkušņiem, klāt nāk vasaras sezonai raksturīgie ikdienas uzturēšanas darbi. Rezultātā pašai vasaras sezonai atliek mazāk līdzekļu.

Finansējums nav pietiekams

Jo mazāks ir pieejamais finansējums, jo mazāku darbu apjomu var paveikt. Līdz pagājušajam gadam piešķirtais finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem vidēji bija 61 milj. eiro gadā. Kopš 2023. gada IUD pieejamais finansējums ir 57 milj. eiro ik gadu, lai gan izlietoti tika vairāk – 59 milj. eiro. Izmaksas ietekmē arī cenu kāpums. 2023. gadā vidējā inflācija bija 8,9%. Savukārt 2024. gada vidējā pietiekamsJo mazāks ir pieejamais finansē-jums, jo mazāku darbu apjomu var paveikt.Līdz pagājušajam gadam piešķir-tais finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem vidēji bija 61 milj. eiro gadā. Kopš 2023. gada IUD pieejamais finansējums ir 57 milj. eiro ik gadu, lai gan izlietoti tika vairāk – 59 milj. eiro.Pārtērēto finansējumu divu miljonu eiro apmērā ir jākompensē jau no nākamā finansējuma. Tas nozīmē, ka 2024. gada finansējums jau faktiski bija 55 miljoni eiro.

Izmaksas ietekmē arī cenu kāpums. 2023. gadā vidējā inflācija bija 8,9%. Savukārt 2024. gada vidējā inflācija Latvijā bija 1,3%, liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs uzsver, ka ceļu ikdienas uzturēšana ir ne mazāk svarīga kā būvdarbi. “Esošā finansējuma apstākļos, es pat teiktu, ka svarīgāka kā kapitālieguldījumi un būvdarbi. Ja nav iespējas veikt būvdarbus nepieciešamajā apjomā, ikdienas uzturēšanas darbiem ir vēl lielāka nozīme, jo savlaicīgi veikti uzturēšanas darbi paildzina ceļa ilgtspēju,” skaidro V. Akimovs.

Komforts ziemā – mazāk iespēju vasarā

Vasarai raksturīgie ikdienas uzturēšanas darbi nodrošina braukšanas komfortu un ietekmē ceļa kā būves ilgtspēju. Tie ietekmē arī satiksmes drošību – signālstabiņi, ceļazīmes, barjeras, horizontālais apzīmējums. Būtiska loma ir arī zāles un krūmu pļaušanai, lai nodrošinātu redzamību. Vēlams, lai ceļa zemes nodalījuma josla tiktu izpļauta divas līdz trīs reizes sezonā un visā platumā. Bet, lai valsts ceļu tīklā pilnībā izpļautu ceļa zemes nodalījuma joslas, izcērtot arī krūmus, būtu nepieciešami pieci gadi un ik gadu šie darbi izmaksātu vidēji 30 milj. eiro. Lai pēc tam iztīrīto arī uzturētu, ik gadu būtu nepieciešami vēl 12 milj. eiro. “Jau ilgus gadus finansējuma trūkums liedz mums izpļaut ceļa nodalījuma joslu tik plati un tik bieži, cik vajadzētu. Bet ja, piemēram, krūmi netiek izpļauti regulāri, tad tie pārvēršas kokos un tas arī sadārdzina uzturēšanu, kā arī apdraud satiksmes drošību. LVC, pieejamā finansējuma ietvaros, zāli izpļauj divas reizes sezonā,” skaidro LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Juris Derevjanko. Līdz jūnija beigām izpļauj viena līdz 1,5 metrus platu joslu, bet rudenī ceļa zemes nodalījuma josla tiek izpļauta tādā platumā, kādā to ļauj finansējums. Ik gadu tas izmaksā vidēji 4,4 milj. eiro. Ja šie darbi netiek veikti pilnā apmērā, garā zāle un krūmi traucē redzamībai, ataugušo krūmu zāģēšana ir dārgāka, krūmi pāraug kokos, bet aizaugušajos grāvjos nestrādā ūdens novades sistēmas, līdz ar to bojājas ceļa konstrukcija. “MK noteikumos ir ietvertas minimālās prasības ikdienas uzturēšanai, bet, ja finansējums ļauj, varam darīt vairāk. Piemēram, MK noteikumi neparedz grants ceļu atputekļošanu, bet mēs to veicam, jo apzināmies, ka tas ir svarīgi cilvēkiem, kas dzīvo šo ceļu tuvumā. Kopumā liela daļa vasaras sezonas ikdienas uzturēšanas darbu ir saistīta tieši ar grants autoceļiem: planēšanu, iesēdumu un bedru labošanu, kā arī ūdens novades sakārtošanu lokālās vietās nelielos apjomos,” norāda J. Derevjanko.

Savukārt ziemas ikdienas uzturēšanas darbi nodrošina satiksmes drošību un braukšanas komfortu, bet neatstāj paliekošu ieguldījumu ceļam jā būvei. Sezonai raksturīgie darbi ir autoceļu attīrīšana no sniega, slīdamības samazināšana un avārijas bedru aizpildīšana. “Ja ziemā ir mainīgi laikapstākļi, uz ceļiem jāveic gan vasaras, gan ziemas sezonai raksturīgi ikdienas uzturēšanas darbi, kas palielina ziemas sezonā veikto darbu apjomu un arī izmaksas. Piemēram, ceļiem ar vecu asfaltbetona segumu šādos laikapstākļos pastiprināti veidojas bedres. Tāpat šajā laikā īpaša uzmanība ir jāpievērš grants ceļiem. MK noteikumos noteiktās prasības ceļu uzturēšanai ziemā pieļauj, ka uz intensīvākajiem autoceļiem, pastāvīgos laikapstākļos varbūt līdz viena centimetra bieza ledus vai sniega kārta, bet uz ceļiem ar mazāku intensitāti pat līdz 10 cm,” skaidro J. Derevjanko. Viņš arī uzsver, ka ceļa lietotājiem jāsaprot un jārēķinās, ka ziemā uz autoceļiem var būt sniegs un tie var būt arī slideni, tāpēc ziemā braukšana jāpielāgo laikapstākļiem. Jo augstāka ir ceļa uzturēšanas klase, jo augstākas ir uzturēšanas prasības un darbu izpildes termiņi ir ātrāki.

Ietekmē ilgtspēju

Ūdens novades sakārtošana ir viens no būtiskākajiem ikdienas uzturēšanas darbiem, kam ir ietekme uz autoceļu ilgtspēju un kas ietver inženiertehniskos risinājumus, palīdzot novadīt lieko ūdeni no ceļa klātnes un konstrukcijas. Lai to varētu nodrošināt ir jānoņem grunts uzaugums, kā arī regulāri jātīra un jāuztur cauruļvadi un caurtekas. Tāpat ūdens novade nedarbosies, ja blakus esošo īpašumu īpašnieki nebūs sakārtojuši meliorācijas sistēmas un neuzturēs novadgrāvjus, lai ūdens tiktu aizvadīts prom no ceļa. LVC informē pašvaldības par problēmām ar meliorāciju valsts autoceļiem piegulošajās teritorijās. “Valsts ceļu tīkls ir nepilni 20 tūkst. km. No tiem 37% ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, līdz ar to arī grāvji gar tiem ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Ik gadu ūdens novadi ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros sakārtojam gar aptuveni 130 km valsts ceļu, un tas izmaksā aptuveni 3,8 milj. eiro. Tās ir lokālas vietas un tie nav gari posmi. Lai visā valsts autoceļu tīklā savestu kārtībā ūdens novadi, būtu nepieciešami desmit gadi un ik gadu tas izmaksātu aptuveni 25 milj. eiro. Savukārt, lai pēc tam visu uzturētu kārtībā, ik gadu būtu vajadzīgi vēl aptuveni 10 milj. eiro,” situāciju iezīmē J. Derevjanko.

Valsts ceļu tīklā ir vairāk nekā 10 tūkst. km garants autoceļu – gan vietējās, gan reģionālas nozīmes. No tiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 697 km, apmierinošā – 4101 un sliktā un ļoti sliktā stāvokli 5406 km. Vidēji gadā no grants autoceļiem noput viens centimetrs grants virskārtas. Tā būtu jāatjauno reiz piecos līdz septiņos gados, uzberot piecus līdz septiņus centimetrus granti. Bet valsts autoceļu tīklā ir tādi posmi, kur grants kārta nav atjaunota, kopš tas uzbūvēts. “Lai atjaunotu grants autoceļu planējamo kārtu ceļiem, kas sliktā un kontroliļoti sliktā stāvoklī, būtu nepieciešami 80 milj. eiro. Lai uzturētu grants ceļus labā stāvoklī, ik gadu būtu jāatjauno aptuveni 2000 km grants planējamās kārtas, kas izmaksātu aptuveni 30 milj. eiro gadā. Ikdienas uzturēšanas darbu ietvarā tiek laboti tikai iesēdumi un bedres. Piemēram, 2020. gads, kad ziemā bija jāveic mazāks darbu apjoms, jo tā bija mērena, kā arī tika piešķirti papildus līdzekļi, tāpēc bija iespēja vairāk investēt tieši grants ceļu uzturēšanā. Kopumā tie bija vairāk nekā 23 milj. eiro. Jāmin, ka grants kārtu atjauno arī būvdarbu ietvaros. Tomēr pēdējos gados šie apjomi ir ļoti mazi. Ja 2020. gadā atjaunoti 222 km, pērn tie bija tikai deviņi,” skaidro J. Derevjanko.

Pašvaldībām nododamie

Valsts autoceļu tīklā ir aptuveni seši tūkstoši kilometri ceļu, kas vairs nepilda valsts autoceļu funkciju, lielākā daļa šo ceļu ir ar ļoti zemu satiksmes intensitāti. Ir arī pretēji gadījumi, kad satiksmes intensitāte ir augsta, jo šie posmi atrodas apdzīvotās vietās un jau ir kļuvuši par ielām, tāpēc satiksmes organizācijā un plānošanā ir nepieciešama cita pieeja. Šos ceļus būtu jāpārņem pašvaldībām, lai to attīstību varētu plānot atbilstoši ielu funkcionalitātei. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem V. Akimovs min Kantora ielu Mārupē. “Kantora ielai ir jākļūst par pilsētas ielu, nevis jāmēģina uz tās realizēt valsts ceļu funkciju. Mēs apzināmies, ka šo ceļu posmu nodošana pašvaldībām ir un būs ļoti smags process. Vienlaicīgi tieši pašvaldības vislabāk zina, kur vajadzētu ieguldīt, lai notiktu attīstība. Tām ir pilnīgāka aina, lai varētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem. Nododot autoceļu vai tā posmu pašvaldībām, līdzi nāk arī ikdienas darbu uzturēšanas finansējums, kas ir 1560 eiro par vienu kilometru. Valsts un pašvaldību ceļu tīkla sakārtošana atbilstoši funkcionalitātei ir sistēmiska reforma, norāda V. Akimovs. Tas gan nenozīmē, ka visi valsts pārziņā palikušie vai pašvaldībām nodotie ceļi uzreiz tiks remontēti.