Ceļu būves nozares uzņēmumi prognozē mērenu stabilitāti šajā būvdarbu sezonā, vienlaicīgi norāda – lai gan šā gada valsts budžetā atvēlētie līdzekļi ir līdzīgi iepriekšējam līmenim, inflācijas dēļ šogad padarītā darba apjoms varētu būt mazāks.

Pērn valsts ceļu remontdarbiem, uzturēšanai, projektēšanai un citiem darbiem bija piešķirti kopumā 289 milj. eiro. Šogad pieejamais finansējums ir 267 milj. eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 226 milj. eiro veido valsts budžeta līdzekļi, bet 41 milj. eiro nāk no Atveseļošanās fonda. Šogad nav pieejami līdzekļi no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem. Kopumā 2024. gada sezonā darbi plānoti uz 426 km valsts autoceļu, no tiem aptuveni 100 km administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros. Tāpat plānoti dažādi darbi uz 12 tiltiem un deviņu satiksmes drošības projektu realizācija. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš norāda, ka pagaidām nav indikācijas par kādiem satricinājumiem, kas varētu izmainīt gaidāmās būvniecības sezonas gaitu. Šī un tuvāko gadu aktualitāte būs ilgtspējas jautājumi, jo finansētāji, galvenokārt Eiropas Komisija, ilgtspējas prasības arvien vairāk iestrādā finansējuma nosacījumos. Būvniecības procesa digitalizācija jau kādu laiku ir nozares dienaskārtībā, gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem tā pamazām kļūst par ikdienu. “Runājot par kvalitāti, šogad turpināsim pievērst vēl lielāku uzmanību minerālmateriālu kvalitātei. Pagājušā gada sezonā veiktajos būvdarbos ir konstatētas atkāpes un vērtēti to cēloņi. Šogad jāvērš būvdarbu vadītāju un būvuzraugu uzmanība uz konstatētajiem riskiem un jāatgādina, ka bargāk vērtēsim atkāpes gala pārbaudēs,” piebilst G. Alberiņš

Iespējams mazāks apjoms

“Gada sākumā runāt par gaidāmajām tendencēm ceļu būvniecības nozarē ir samērā sarežģīti. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka situācija var mainīties tādā ātrumā un tik kardināli, ka jebkuras prognozes un uz tām balstītie darbu plāni vienā mirklī kļūst neaktuāli,” norāda CBF SIA Binders valdes loceklis Aigars Sēja. Viņš atzīst, ka pēc ģeopolitisko notikumu izraisītajiem dažādu resursu un izejvielu sadārdzinājumiem un pieejamības problēmām situācija nozarē ir normalizējusies. To šobrīd varētu raksturot kā piesardzīgu stabilitāti. Patlaban aktuālais LVC iepirkumu plāns 2024. gadam rāda, ka tajā saglabājas reģionālo un vietējo autoceļu būvdarbu īpatsvars.“No būvnieka viedokļa, protams, pozitīvs ir fakts, ka lielāka apjoma infrastruktūras būvniecības un pārbūves projektus īsteno arī citi pasūtītāji, tostarp pašvaldības struktūras gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos. Vienlaicīgi, lai arī zinām, ka šā gada valsts budžetā šim mērķim atvēlētie līdzekļi ir tuvu iepriekšējo periodu līmenim, tas nenozīmē, ka šajā sezonā padarītā darba apjoms arī būs tāds pats kā iepriekšējos gados. Inflācijas kāpuma dēļ tas vairs nav iespējams,” ar prognozēm piesardzīgs ir A. Sēja.

SIA ACBR valdes priekšsēdētājs Kaspars Kalniņš atzīmē, ka šogad ceļu būvniecības nozarē prognozējami tās tradicionālie izaicinājumi. “Saskaņā ar LVC sniegto informāciju vērienīgu projektu īstenošana ceļu būvniecībā šogad nav sagaidāma, tas aktualizē jautājumu par to, vai nozares pieejamās kapacitātes tiks pilnībā izmantotas. Apjomīgu būvniecības projektu ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve un Iecavas un Bauskas apvedceļu izveide, ir izskanējušas, taču par to realizācijas termiņiem patlaban ir diezgan liela neziņa,” piebilst K. Kalniņš. Viņš arī uzsver, ka attiecībā uz tiltiem jau kādu laiku iztrūkst skaidrs nākotnes iepirkumu plāns valsts tiltu būvdarbiem. “Publiskajā telpā izskanējusi informācija par tiltu būvniecības objektiem, kuru realizācijai vajadzētu notikt 2024. un 2025. gadā, taču daudzi iepirkumi kavējas. Tādējādi nozarē strādājošajiem nav iespēju ilgtermiņā plānot savus resursus, tostarp darbinieku noslodzi. Vienlaikus, ja visi iecerētie iepirkumi, kurus valsts un pašvaldības iestādes plāno, tiks izsludināti vienlaicīgi, skaidrs, ka nozarei pietrūks resursu, lai visus būvobjektus realizētu,” atzīmē K. Kalniņš. Viņš arī bilst, ka pretēji iepriekšējiem gadiem šajā ziemas sezonā Latvijā netiek īstenots neviens nozīmīgs tiltu būvniecības objekts. Tas nozares uzņēmumiem rada būtisku apgrūtinājumu nodrošināt darbinieku nodarbinātību. Tādējādi nākotnē iespējams tiltu būvniecības izmaksu pieaugums. Nevienmērīgā būvdarbu apjoma ietekmē atsevišķiem būvuzņēmējiem nāksies pārkvalificēties, bet palikušie vēlēsies kompensēt dīkstāvē radītos zaudējumus.

Šogad LVC plāno uzsākt darbus uz desmit tiltiem, vēl divu tiltu būvdarbi turpināsies no pērnā gada un tiks pabeigti pavasarī. No desmit šogad plānotajiem tiltu objektiem par astoņiem jau notiek iepirkumu procedūras. Par tādiem tiltu darbiem, kur apjomi nav lieli, piemēram, siju atjaunošana, iepirkumi sludināti atkārtoti, jo būvniekiem nav intereses par nelieliem darbu apjomiem. Patlaban notiek arī projektēšana vēl septiņu tiltu būvdarbiem, kas tiek plānoti 2025. gadā, ja projektēšana nekavēsies iepirkumi šiem objektiem tiks izsludināti šī gada beigās.

Savukārt SIA SC grupa valdes priekšsēdētājs Gints Karols skaidro, ka pēc pēdējos gados piedzīvotās daudzdimensionālās krīzes gribētos cerēt, ka situācija nozarē beidzot varētu stabilizēties. Katrā ziņā pēc pēdējo gadu milzīgajiem cenu lēcieniem izejmateriālu, tehnikas un darbaspēka izmaksu pozīcijās ir vērojama mērena stabilizēšanās. Arī problēmas izejmateriālu piegāžu ķēdēs ir pamazām atrisinājušās. Viņš arī uzsver, ka vienlaicīgi bažas rada stagnējošie un krītošie pasūtījumu apjomi nozarē, kā arī neskaidrība par lielajiem ilgtermiņa infrastruktūras projektiem, to finansēšanas avotiem un laika grafiku. Joprojām lielu diskomfortu rada tas, ka ikdienā uzņēmumā jāpieņem nopietni ilgtermiņa lēmumi un jāuzņemas ilgtermiņa saistības bez skaidra ilgtermiņa redzējuma nozares līmenī.

Uztur konkurenci

Nozares uzņēmumi norāda, ka arī šogad tirgū ir jārēķinās ar asu konkurenci. Par to liecina pretendentu skaits iepirkumos. “Vietējie būvnieki, protams, ar interesei seko līdzi arī Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkuma attīstībai un gaida turpmāko virzību, cerot, ka iepirkuma starptautiskajam uzvarētājam būs nepieciešama arī vietējo būvnieku piesaiste. Ja par kaut ko gada sākumā varam runāt ar simtprocentīgu pārliecību, tad tas ir fakts, ka, par spīti dažādiem blakus apstākļiem, nemainīgi augstas, iespējams, pat kategoriskākas, būs pasūtītāju prasības būvdarbu kvalitātei. No būvniekiem tas prasa pastāvīgu attīstību. Šobrīd tirgū vairs nav iespējams veiksmīgi konkurēt bez lielākiem vai mazākiem ieguldījumiem tehnoloģiju pilnveidē, tehniskā aprīkojuma modernizēšanā un darbinieku kvalifikācijas celšanā. Arī mūsu uzņēmums šogad novirzīs lielākas investīcijas mūsu ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas attīstībai,” stāsta A. Sēja.
LVC statistikas dati rāda, ka arī pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ceļu būvdarbu iepirkumos turpināja pieaugt konkurence un vienā iepirkumā piedalījās vidēji 4,27 pretendenti pretstatā 4,07 pretendentiem 2022. gadā. Arī tiltu būvdarbu iepirkumos vidējais pretendentu skaits no 2,78 aizpērn – 2022. gadā – pakāpies uz 3,2 pērn. Savukārt projektēšanas iepirkumos vidējais pretendentu skaits 2023. gadā bija 4,21, kas ir vairāk nekā 2022. gadā, tomēr nav sasniedzis 2019. gada līmeni, kad vidēji projektēšanas iepirkumos, ko izsludināja LVC, piedalījās 4,43 pretendenti. SIA Kurbada tilti valdes loceklis Mārtiņš Radovics stāsta, ka kopumā, vērtējot situāciju tiltu projektēšanas jomā Latvijā, jāsecina, ka projektēšanas uzņēmumiem pagaidām darba pietiek. “Konkurence, startējot gan valsts, gan pašvaldības iepirkumos, manuprāt, ir pietiekama. Pretendentu skaits gan mainās no konkursa uz konkursu, kas galvenokārt būtu skaidrojams ar tā brīža projektētāju noslodzi. Sliktākajos gadījumos kā minimums divi pretendenti piesakās.”