Gan ceļu ikdienas uzturēšanas, gan arī būvniecības gaitā dažādu iemeslu dēļ nākas izzāģēt kokus. Kādi ir iemesli, kad tas ir nepieciešams un kāpēc koks ceļa tuvumā var būt drauds satiksmes drošībai.

Uz vairāk nekā 9,6% no VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārziņā esošajiem autoceļiem joprojām sastopami 20. gadsimta vidū speciāli veidotie apstādījumi, galvenokārt vienpusējās un divpusējās koku rindās, kā arī ir sastopami sniega aizturstādījumi. Nereti gar ceļiem, kas ietilpst valsts ceļu tīklā, jau gadu desmitiem aug koki, kas sākotnēji, iespējams, atradās pat salīdzinoši tālu no ceļa un nebija tiešs drauds satiksmes drošībai. Tomēr laika gaitā situācija ir mainījusies un visbiežāk tiek dota atļauja koku vai kokus nocirst.

Drošība un ceļa konstrukcija
Pārāk tuvu autoceļam augoši koki ir tiešs apdraudējums satiksmes drošībai. Pagājušajā gadā valsts ceļu tīklā ir notikuši 570 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar uzbraukšanu šķērslim, kas ir par 155 negadījumiem vairāk nekā 2020. gadā. Šajos CSNg pērn ievainoti kopumā 110, bet dzīvības zaudējuši divi
cilvēki. Ceļu būvdarbu procesā, kuru laikā ir jāatjauno ceļa profils, jārok grāvji, bieži vien ir nepieciešama koku nociršana, jo tie atrodas tuvu brauktuvei. “LVC Standarts nosaka, ka ceļa konstrukcijas robežās nevar atrasties stingi šķēršļi un tikai izņēmumu gadījumos koks vai koki var tikt atdalīt no ceļa braucamās daļas ar barjeru,” skaidro VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Projektēšanas daļas vadītājs Jānis Tihonovs. Koku saknes var ieaugt ceļa konstrukcijā un sabojāt to, tāpat koks var nolūzt un uzkrist uz ceļa braucamās daļas vai bojāt īpašumu, kas atrodas tā tuvumā. Viņš skaidro, ka ceļu būvdarbu procesā, kurā ir jāatjauno ceļa profils, jārok grāvji vai ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros jāveic grāvju tīrīšana, bieži vien ir nepieciešama koku nociršana, jo tie atrodas tuvu brauktuvei. Koki ir jāizcērt arī tad, ja tie aug grāvī, lai nodrošinātu ūdens atvadi.

Ja, veicot ceļu pārbūvi vai atjaunošanu, ir jācērt koki, pirms dot zaļo gaismu, būtu jākonsultējas ar koku speciālistu, kas dotu savu vērtējumu, vai ciršana ir vienīgais risinājums.

Latvijas kokkopju arboristu biedrības valdes priekšsēdētāja Laura Mazule

Viņa skaidro, ka šobrīd pastāv virkne iespēju, kā tehniski var veikt projektā izmaiņas, lai koki nebūtu jāizcērt, protams, ņemot vērā arī satiksmes drošību un pašu koku stāvokli. Katrs gadījums ir jāskata individuāli. Ja ir vēlme saglabāt, tad iespējas arī var atrast. Runājot par ikdienas uzturēšanu, kokiem, protams, ir jāveic regulāra kopšana un apsekošana, īpaši, ja tie atrodas ceļa tuvumā. Proti, kādā stāvoklī ir sakņu sistēma vai neveidojas trupe, vai nav mehāniski bojājumi, cik augstu sākas vainags. Savukārt, ja ir vēlme stādīt koku, noteikti jāpadomā par to, kāds koks izskatīsies jau pieaudzis un vai tas netraucēs satiksmei.

Ikdienas uzturēšana
Ikdienas uzturēšanas ietvaros tiek izzāģēti atsevišķi koki, kas kļuvuši par apdraudējumu satiksmei, iedzīvotājiem vai īpašumam. Veicot autoceļu apsekošanu LVC darbinieki vizuāli novērtē arī gar valsts autoceļiem augošos kokus. Viņi seko līdzi, lai zari neliecas pāri ceļam. Apgriežot koku zaru vainagu, tiek veidota tā saucamā brīvtelpa jeb tunelis, lai, piemēram, satiksmes autobusi varētu pārvietoties, neskarot zarus. Tiek likvidēti arī nokaltušie, satiksmei un cilvēkiem bīstamie koku zari, kā arī agrāk stādītie dekoratīvie krūmi un koki, kas samazina krustojumu pārredzamību un traucē ceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai. Krūmu izciršana tiek organizēta divos veidos: ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros no ikdienas uzturēšanas finansējuma, vai arī LVC var rīkot izsoles, kurās atbilstoši prasībām var pieteikties pretendents, kas šo darbu veiks bez naudas atlīdzības, pretī saņemot iegūto materiālu (šķeldu).

Galavārds pašvaldībai
Ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros koku ciršanas LVC jāsaskaņo ar pašvaldību, ja konkrēto koku diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla sasniegusi noteiktu apkārtmēru Piemēram, āra bērzs–1,8m, parastā priede–1,5m, parastais bērs–2,4m, utt. (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža). Arī, lai ceļu būvniecības projekta ietvaros varētu izcirst kokus, ir jāsaņem pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ceļš, atļauja. To nosaka jau minētie Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 Par koku ciršanu ārpus meža. Par papildu speciālistu vai arboristu piesaisti, vai publiskās apspriešanas rīkošanu saistībā ar konkrēto koku ciršanu lemj pašvaldība. Gala vārds par to vai kokus drīkstēs vai nedrīkstēs cirst ir konkrētajai pašvaldībai, kas jau attiecīgi būs izvērtējusi gan ceļinieku sniegtos argumentus, gan citu ieinteresēto pušu viedokļus. Jebkuram, kas vēlas cirst koku vai kokus ceļa tuvumā ir jārēķinās ar to, ka 30 metru joslā no valsts autoceļa ass uz katru pusi cirst kokus ir aizliegts, ja nav saņemts LVC rakstveida saskaņojums koku ciršanai. To nosaka Aizsargjoslu likums.

Piemērs: 2021.gadā pabeigts a/c Duči–Limbaži (P53) posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem, kur saglabāti ainaviski nozīmīgie koki un aleja pie Limbažiem. Šajā projektā Limbažu pašvaldība nesaskaņoja koku ciršanu, tāpēc tika pielietoti citi būvniecības risinājumi, lai saglabātu ainavu.

Aizsargājamās alejas
Valsts ceļu tīklā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), AS Latvijas valsts meži un pašvaldībām Kohēzijas fonda projekta Nr.5.4.3.0/20/I/001 Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai ietvaros tiek sakārtotas astoņas aizsargājamās koku alejas. Šajās alejās kopumā ir vairāk nekā 1400 koku ar vidējo vecums no 70 līdz 165 gadiem. Kokiem alejās tiks veidoti un sakopti koku vainagi, izzāģēti liekie un sausie zari, lai paildzinātu koku mūžu un saglabātu veco koku ainavisko vērtību. Ja tiks konstatēts, ka kāds koks ir gājis bojā, to aizvietots ar jaunu dižstādu, kas ir vismaz trīs metrus augsts. Darbi noritēs pakāpeniski. Šogad sakoptas divas koku alejas gar valsts autoceļiem: Raiskumā un Lielaucē. Raiskuma aleja ar 395 kokiem ir sazarota – daļa vēsturiskā divrindu stādījuma atrodas abās pusēs autoceļam Cēsis–Raiskums Auciems (V287), daļa paralēli ceļam, un to neizmanto satiksmei, bet daļa pie pašvaldības grants seguma ceļa. Daži no kokiem ir pat 200 līdz 350 gadu veci. 247 koki atzīti par ļoti vērtīgiem. Savukārt divus kilometrus garā Lielauces ozolu aleja pie autoceļa Dobele–Īle–Auce (V1128) (29,18.–31,00.km) ir viena no garākajām un ainaviskākajām ozolu alejām Latvijā. Gandrīz 70 % alejas koku ir parastie ozoli, un koku vēsturiskais divrindu stādījums atrodas ceļa nodalījuma joslā abās pusēs autoceļam. Vecākie no kokiem ir 120 līdz 140 gadu veci oši. Kopā alejā ir 311 koku, no tiem 20 ir novērtēti kā izcili, 144–ļoti vērtīgi. Oktobra beigās uzsākti alejas koku kopšanas darbi arī Kalētu liepu alejā pie autoceļa Bārta–Kalēti–Gramzda (V1218). Projekta kopējās izmaksas plānotas 3,52 miljonu eiro apmērā, no kurām 85% finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Aizsargājamo koku aleju saraksts Latvijā ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 888 Noteikumi par aizsargājamām alejām.

ES projekta ietvaros tiks sakoptas:

• Jaunmoku aleja pie autoceļa Tukums–Jaunmokas (V1443) pie Jaunmokām (7,06.–7,68.km) (V1443)
• Blankenfeldes muižas aleja pie autoceļa Veczāmeļi–Blankenfelde(Saulītes)–Augstkalne (V1078) (7,65. 9,32.km)
• Elejas ozolu aleja pie autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (A8) (69,35.–70,35.km)
• Popes muižas aleja pie Pievedceļš Popes estrādei (V1355) (0,00.–1,10.km) Kalētu liepu aleja pie autoceļa Bārta–Kalēti–Gramzda (V1218) (10,18.–11,09.km)
• Lielauces ozolu aleja pie autoceļa Dobele–Īle–Auce (V1128) (29,18.–31,00.km)
• Raiskuma aleja pie autoceļa Cēsis–Raiskums–Auciems (V287) (2,54.–4,25.km)
• Vecmoku kļavu aleja pie autoceļa Tukums–Lazdas (V1442)