Kvalitatīva būvuzraudzība ir daļa no ilgtspējīga projekta, jo būvuzrauga veiktie pasākumi ietekmē būves kvalitāti gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tā diskusijā par būvuzraudzību un kvalitāti ikgadējās ceļu nozares konferences ietvaros norādīja eksperti. Būvuzrauga darba kvalitāte, punktualitāte un atbildība nodrošina kvalitatīvāku būvi, tomēr jāpatur prātā, ka nevajadzētu veidoties situācijai, kurā būvuzraugs lepojas ar to, cik daudz ir licis pārbūvēt un nojaukt. Būvuzrauga mērķis un uzdevums ir novest projektu līdz finišam, savlaicīgi pamanot problēmas un risinot tās.

Būvuzraudzība un kvalitāte

“Es atbalstu tēzi, ka būvuzrauga veiktie pasākumi ietekmē būves kvalitāti un ilgtspējīgu būvniecību. Būvuzraugam ir nozīmīga loma, nodrošinot to, ka būves ir kvalitatīvas un atbilstošas. Bet vārdu “kvalitatīvas” es laikam primāri nelietotu – ir jārunā par atbilstošām un ilgtspējīgām būvēm. Savukārt kvalitāte ir relatīvs jēdziens. Katram ir sava izpratne par kvalitāti. Tas, ko mums būvniecības procesā ir jānodrošina, ir būve, kas ilgi kalpotu un pildītu savas funkcijas,” norāda Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina.

Arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane atzīmē: katra valsts un nozare pati izvēlas modeli, kas nepieļauj risku iestāšanos un nodrošina kvalitāti. Viņa skaidro, ka universālas receptes nav, bet šobrīd Latvijā regulējums ir optimāls, un ir samazināti riski nekvalitatīvām būvēm.

Būvuzraugs ir viena no atslēgas personām, jo viss process ir balstīts uz četru acu principu. Ja projektēšanā vēl paredzēta obligātā būvprojekta ekspertīze, piemēram, trešās grupas būvēm, tad būvdarbu laikā būvuzraugs nodrošina šo četru acu principu.

Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore

“Ar savām zināšanām un kompetenci viņš pārliecinās, ka būvdarbu veicējs visu dara atbilstoši, kā arī ievēro pasūtītāja intereses. Vēl būtu jārisina un jāstiprina regulējuma piemērošana dzīvē. Tas, ko mēs redzam – pati sistēma sāk darboties, mēs sākam stiprināt uzraudzība funkciju, lai būvuzraugs skaidri apzinātos savu lomu un atbildību,” piebilst O. Feldmane. Runājot par pasūtītāja interešu ievērošanu VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis skaidro, ka LVC ir bijušas diskusijas par to, vai būvuzraugs ievēro pasūtītāja intereses.

“Būvuzraugs nodrošina, ka būvniecības ieceres īstenošanas procesā pasūtītāja intereses ir aizsargātas. Būvniecība ir viens no sarežģītākajiem procesiem, tāpēc būvuzraugs ir noteiktai kārtībai pakļauta, sertificēta profesija. Proti, mēs esam pārbaudījuši būvuzrauga kvalifikāciju, kompetenci, spējas un prasmes. Esam pateikuši: jā, šī persona ir pietiekami kompetenta, lai spētu vērtēt būvdarbu veicēja darbību un aizsargātu pasūtītāja intereses. Primāri mēs vēlamies, lai būvuzraugs uzņemas atbildību, jo ne jau tāpat vien viņa sertifikācijai un uzraudzībai tiek veltīts tik daudz laika,” skaidro O. Feldmane.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Rihards Akimovs uzsver, ka “ieroči”, lai aizsargātu pasūtītāja intereses un cīnītos par objekta kvalitāti, ir pietiekami un visu laiku tiek spodrinātu un asināti. Pavisam nesen veiktas izmaiņas, lai uzlabotu prakses uzraudzību un kontroli. Piemēram, ja pasūtītājs ir neapmierināts ar būvuzraugu darbu, tad par to ir jāinformē sertificējošā institūcija, lai atbilstoši procedūrām varētu pārbaudīt būvspeciālistu. Tomēr M. Lazdovskis norāda, ka viens no aktuāliem jautājumiem ir: vai būvuzraugam, tēlaini izsakoties, ir jāguļas priekšā asfalta ieklājējam, lai neļautu veikt darbus, ja nav tehnoloģijai atbilstoši laikapstākļi? R. Akimovs norāda, ka būvuzraugs var uz laiku apturēt darbus, ja netiek ievēroti noteikumi un ziņot darbu vadītājam. Viņš skaidro, būvuzrauga tiesības ir atrunāts Vispārīgajos būvnoteikumos. Ja, piemēram, līst lietus, bet būvnieks veic kādus darbus, ko, iespējams, nevajadzētu veikt, būvuzraugam tas ir jāfiksē, jānofilmē vai jānofotogrāfē. Lai gadījumā, ja parādās defekti, ir ko parādīt. Arī LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš piebilst, ka būvdarbus uz ceļa apturēt nav vienkārši. Lai būvuzraugs varētu to izdarīt ir jābūt normatīvo aktu pamatojumam.

O. Feldmane atzīmē, ka būvuzraugs nav skatāms atsevišķi no pasūtītāja, jo tieši pasūtītājam ir vislielākā intereses iegūt kvalitatīvu projektu. “Būvuzraugs var apturēt darbus, un viņam tas ir jādara. Būvdarbi būtu jāaptur un jāraksta sūdzība, ja būvdarbu vadītājs nepilda darbus un neizdodas atrast vienotu valodu. Tomēr jāatceras, ka būvuzraugs ir pasūtītāja nolīgta persona, tāpat kā būvnieks, tāpēc visam ir jābūt savstarpēji atrunātam noslēgtajos līgumos. Būvuzraugs ir tas, kurš aptur darbus, bet svarīga ir skaidra kārtība – kas notiek tālāk un kāda loma šajā visā ir pasūtītājam. Vai viņš noraugās no malas, kamēr divas puses izstrīdas, vai arī tām ir līgumtiesiskās attiecības un visi iesaistītie mēģina vienoties. Tas ir svarīgi,” norāda O. Feldmane. Viņa arī piebilst, ka uzraugošajai institūcijai jāiesaistās tad, ja nav iespējams panākt vienošanos. Ne vienmēr uzreiz ir jāiesaista valsts vai uzraudzība. Tieši tāpēc viss process ir balstīts uz sertificētiem speciālistiem, kam ir pietiekamas zināšanas, un viņi savā starpā spēj risināt problēmas.

Runājot par būvuzraudzību un kontroli, S. Mjakuškina skaidro, ka būtiska loma ir tieši pasūtītājam un tam, kādus līguma nosacījumus viņš izvirza. Kā arī ne mazāk svarīgi ir tas, kāda iekšējās kontroles sistēma ir ieviesta būvobjektā. “Visam ir jābūt aprakstītam – gan nosacījumiem attiecībā uz tehnoloģiju, gan kvalitātes kontroles mehānismiem. No malas ir redzams, ka pasūtītājam ne vienmēr ir pietiekama izpratne par būvuzraudzības lomu. Savukārt regulējums dod ietvaru. Jautājums ir, vai pasūtītājs saprot, kāda ir būvuzrauga loma?

Pasūtītājam, iegādājoties šo pakalpojumu, ir precīzi jāsaprot, ko viņš sagaida no būvuzrauga. Lai veicinātu izpratni par to, pasūtītājiem ir izstrādātas vadlīnijas.

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore

Arī pašu būvuzraugu kompetence ir jāstiprina. Būtiski, ka notiek dialogs starp pasūtītāju un visiem būvniecības procesā iesaistītajiem. Tāpat svarīgi, lai sarkanie signāli nonāk līdz sertificēšanas institūcijai, kas spēj izvērtēt un pieņemt lēmumu gan par sertifikāta apturēšanu, gan brīdinājumu izteikšanu,” situāciju iezīmē S. Mjakuškina.

Panākumi sadarbībā

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)kopš 2018. gada ir ieviesusi iekšējo būvuzraudzību, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu un profesionālu pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšanu. Uz jautājumu, kāpēc izvēlēts šāds modelis, VNĪ Būvuzraudzības daļas vadītājs Arnis Minikovičs skaidro, ka tobrīd bija dažāda apjoma objekti, un bija problēmas gan ar kvalitāti, gan ar pasūtītāja interešu pārstāvēšanu. Ne vienmēr iepirkumā ir noteikts, tieši kā būtu jāpārstāv pasūtītāja intereses vai arī kā pasūtītājam ar būvuzraugu jāstrādā vienā komandā. Protams, ir arī labie piemēri, kur viņi saprotas no pusvārda. Bet ir gadījumi, kad jūti, ka netiec pārstāvēts, un līdz ar to netiek sasniegts vēlamais rezultāts. “Es piekrītu Ekonomikas ministrijas viedoklim attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti, bet nevar skatīties tikai uz būvuzraugu vien. Viņš varbūt profesionālis, bet nesasniegs kvalitatīvu rezultātu, ja aktīvi neiesaistīsies projektētājs un atbildīgais darbu vadītājs. Noteikti ir jābūt tiešai darbu vadītāja iesaistei,” uzsver A. Minikovičs. Viņš atzīmē, cik būtiska loma ir iesaistīto sadarbībai un mijiedarbībai, kā arī tiešajam darbam, jo būvi būvē būvuzņemējs. Darbs ir jāvada un procesi jākontrolē atbildīgajam darbu vadītājam. Būvuzraugs ir četru acu principa īstenotājs. Viņš pats darbus neveic, bet tikai kontrolē. Pēc VNĪ pieredzes, ja atklājas problēmas, seko papildu pārbaudes. Apstākļi var būt dažādi: iebūvēti neatbilstoši materiāli, pārmaksa par apjomiem vai papildu darbiem, kas nekvalificējas kā papildu darbi utt.

Arī O. Feldmane atzīmē, ka būvuzraugs jau kā pasūtītāja darbinieks, ir evolūcija domāšanā. Uzsākot diskusiju par Būvniecības likuma regulējumu, tika skaidri noteikts, ka būvuzrauga loma ir aizstāvēt pasūtītāju. Tāpēc sabiedrības aizstāvības funkcija tika nodalīta, jo tas ir būvinspektoru un būvvaldes kompetences jautājums. “Tajā brīdī, kad saprotam, ka būvuzraugs ir tas, kas objektā sitas par pasūtītāju, zūd jēga nodrošināt viņa neatkarību no paša pasūtītāja. Protams, ka pasūtītāji ir dažādi. Ir tādi, kam deg struktūrfondu apgūšana un tik daudz neinteresē kvalitāte vai skrupuloza regulējuma ievērošana. Te parādās būvuzrauga duālā daba. Jo no vienas puses tā ir reglamentēta profesija, būvuzrugs atbild par katru savu lēmumu ne tikai pasūtītāja, bet arī valsts priekšā, jo mēs viņu no valsts puses esam atzinuši par pietiekami kompetentu; bet vienlaikus viņam ir jāaizstāv arī pasūtītājs. Viņš nedrīkst lemt pasūtītāja vārdā par sliktu pasūtītājam,” uzsver O. Feldmane. Diskusijās tika analizēts, kas ir būvuzraugs un kāda ir viņa loma. Secinājums bija tāds, ka nav vajadzības būvuzraugus pasargāt kā neatkarīgu institūciju. Ja pasūtītājs īsteno tikai vienu ieceri, nav pareizi pieņemt darbā būvuzraugu, tādā gadījumā adekvāts pakalpojums ir ārpakalpojums. Savukārt uzņēmumiem, kas ar būvniecības ieceru īstenošanu strādā ikdienā, ir jāapsver, vai nav optimāli veidot būvuzraudzību pie sevis.

Atbildības faktors

Viens no būtiskiem jautājumiem ir saistīts ar atbildību. Likums un pasūtītājs ir devis būvuzraugam pilnvaras. Līdz ar to svarīgi saprast, kas ir tie signāli, kas var radīt pasūtītāja neuzticību būvuzraudzības komandai. Galvenais signāls ir tas, ka būvuzraugs savas darbības nekoncentrē uz attiecīgajai tehnoloģijai svarīgajām un riskantajām lietām, norāda G. Alberiņš. “Būvnieks strādā un demonstrē, ka darbs ir izpildīts atbilstoši būvprojektam un likumam. Savukārt būvuzraugs var vai nu akli piekrist, vai arī rūpīgi pārbaudīt un sniegt savu neatkarīgo vērtējumu, nevis piekrist būvniekam. Ko darīt situācijā, ja uzraugam īsti nevar uzticēties? Tādu būtu jāmaina,” skaidro G. Alberiņš. Viņš arī uzsver būvuzraudzības kompetences nozīmi. Ja tas ir nopietns uzraudzības uzņēmums ar savām kvalitātes procedūrām un savu apmācības un iekšējās kontroles sistēmu, tad tā ir vērtība un ieguvums. Pasūtītāja rīcībā ir jābūt vienkāršākiem instrumentiem, kā pieprasīt kvalitāti. “Šobrīd būvuzrauga nomaiņa ir galēja lieta, kam uzraudzības kompānijas visbiežāk pretojas. Iespējams, to uztver kā sodu, nevis normālu procesu. Labs uzraugs dod būvniekam pietiekami daudz norāžu, lai līdz darbu apturēšanai nemaz nenonāktu. Tur slēpjas kvalitatīva uzraudzība,” piebilst G. Alberiņš. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīgi ir tas, kā pasūtītājs ir iepircis uzraudzības pakalpojumu. Jāsaprot, ka jau sākotnēji ir jābūt ļoti pārdomātam iepirkumam, lai vēlāk pats pasūtītājs sev neradītu problēmas.

Situācijas fiksēšana

Būvuzraugam ir jāveic pieraksti un jāfiksē situācija. Aizdomīgos gadījumos tiem ir jābūt detalizētiem. Ja defekti parādās, piemēram, nākošajā pavasarī, tad lai ir, kur paskatīties un meklēt cēloņus. Arī ekspertīzei nāk par labu redzēt, kas ir noticis būvdarbu laikā, jo tas ataino tehnoloģiskās lietas, atzīmē R. Akimovs. Tomēr S. Mjakuškina vērš uzmanību, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ir izstrādājis vadlīnijas būvuzraudzības pakalpojumam, kur ir cita starpā iekļauts būvuzraudzības plāns, kam ir liela nozīme, un tam ir jātop, pārzinot tehnoloģiju. “LVC ir ļoti pieredzējis pasūtītājs attiecībā uz būvniecības procesu un tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī uz kritiskajiem momentiem, kuri būvuzraugam ir jāizkontrolē. Protams, ka būvuzraudzības mērķis nav izveidot simts un vienu ierakstu, bet gan būt klāt tur, kur ir lielākie riski. Ja mēs skatāmies valsts līmenī, tad valsts ir ieinteresēta, lai informācija par nekvalitatīvu būvuzraudzību nonāktu līdz sertificēšanas institūcijai. Jo mums ir svarīgi, lai nozarē darbojas kompetenti speciālisti,” norāda S. Mjakuškina.

Līgumos ir paredzēta būvnieka iesaiste garantijas periodā.

Arnis Minikovičs, VAS Valsts nekustiem īpašumi Būvuzraudzības daļas vadītājs

Ekonomikas ministrijas ieskatā būvuzraudzībai nav jānotiek 24/7. Tai nav jāstāv blakus būvdarbu vadītājam, jāseko pa pēdām un jāpārbauda visas darbības. “Arī būvdarbu vadītājs ir reglamentētā persona, tāpēc plāna loma un jēga ir svarīga. Būvuzraugam nav visu laiku jāatrodas objektā. Viņš plānu veido tā, lai būvdarbu veicējs dabu veiktu kvalitatīvi. Ja ir parādījies defekts, nevar viennozīmīgi teikt, ka vainīgs ir būvuzraugs. Tāpēc ir sertificēšanas institūcija, kas var sniegt palīdzību un vērtēt, vai tas ir bijis plānā, vai plāns sagatavots atbilstoši un vai būvuzraugam bija jāpārbauda tieši šis posms,” saka O. Feldmane. Būvuzraugs nav viena persona. Būvuzraudzība ir komanda, kas veic kopīgu darbu. G. Alberiņš skaidro, ka normatīvie akti neliedz būvuzraugam vienlaicīgi darboties vairākos objektos. Taču LVC gadījumā jau līgumā tiek noteikts, ka būvuzraugs var darboties tikai attiecīgajā LVC objektā.

Pērn ir saņemtas 11 sūdzības attiecībā uz būvuzraugu darbu, liecina Latvijas Būvinženieru savienības sniegtā informācija. Vienam būvuzraugam apturēts sertifikāts. Uz jautājumu, vai tas notiek bieži, R. Akimovs norāda, ka katru gadu ir pa gadījumam. Komisija izvērtē pārkāpuma smagumu un atbilstību normatīvajiem dokumentiem.

Sūdzības nav vienīgais veids, kā tiek uzraudzīti sertificēti speciālisti. Katru gadu padziļināti pārbauda 1% speciālistu. Tas nozīmē, ka pārbaudes notiek uz vietas objektā, lai saprastu, kā tiek sniegts profesionālais pakalpojums, pat ja sūdzības nav saņemtas. “Mērķis ir uzturēt tonusā speciālistus, lai viņi saprot, ka nedarbojas savā nodabā. Tas, ko es ļoti negribētu, lai būvuzraugs būtu birokrāts, kas visu tikai skaisti saraksta. Būvuzraugam ir jāspēj novērtēt, ko un kā neatbilstība ietekmē. Skatīties pēc būtības,” skaidro O. Feldmane. Arī A. Minikovičs piebilst, ka noteikti nevajag radīt situāciju, kad būvuzraugs lepojas ar to, cik daudz ir licis pārbūvēt, nojaukt utt. Jo viņa uzdevums ir  realizēt projektu tā, visas problēmas tiek savlaicīgi pamanītas un izlabotas, līdz ar to nekas nav jāpārbūvē, jo potenciālie defekti novērsti darbu gaitā. VNĪ savā darbā izmanto dažādas jaunas un inovatīvas programmas, ar kurām ir ērti strādāt un atrast defektus. Līgumos ir paredzēta būvnieka iesaiste garantijas periodā. Viņam vismaz trīs reizes ir jāapmeklē objekts garantijas periodā. O. Feldmane uzskata, ka tas ir pareizi, jo pasūtītājs var nemaz nepamanīt defektu rašanās sākumu.