Latvijas valsts ceļu tīklā ir 20 041 km ceļu, no tiem lielākā daļa jeb 10 680 km ir ar grants segumu. Lielākoties tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti, kas ved pie viensētām vai nelielām apdzīvotām vietām. Pēdējo divu gadu laikā, iespējams, Covid pandēmijas ietekmē, arvien vairāk cilvēku no pilsētām vēlam pārcelties uz dzīvi laukos un iegādājas tur īpašumus, uz kuriem bieži vien ved grants seguma ceļi.

Ar ko jārēķinās, dzīvojot pie grants ceļa, un kādus uzturēšanas darbus ikdienā šiem ceļiem nodrošina.

Vasaras sausumā grants ceļi put

Lai iespēju robežās uzlabotu dzīves apstākļus tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo grants autoceļu tuvumā, atsevišķās vietās uz valsts autoceļiem ar grants segumu veic atputekļošanu ar kalcija hlorīdu. Proti, ceļa posmu greiderē un tad CaCl₂ pārslas tiek vienmērīgi izkaisītas uz ceļa virsmas, nodrošinot, ka ceļš sausā laikā neput. Ja mitrums grants segumā ir nepietiekams, tad pirms kaisīšanas ceļš tiek arī laistīts.

Grants segumu atputekļošana ieteicama posmos ar nelielu, bet pietiekami pastāvīgu satiksmes intensitāti, apdzīvotu vietu tuvumā. Uz valsts autoceļiem visplašāk lietotais atputekļošanas reaģents ir kalcija hlorīda šķīdums vai pārslas. Grants segumam pirms atputekļošanas ir jābūt līdzenam, bez bedrēm un citiem defektiem. Ja nepieciešams, jāparedz grants seguma planēšana vai profilēšana, ieteicams to veikt tieši pirms atputekļošanas reaģenta iestrādes. 

Karsto un sauso laikapstākļu dēļ, šogad atputekļošana kopumā veikta uz vairāk kilometriem valsts autoceļu ar grants segumu nekā tas sākotnēji bija plānots. Ja gada sākumā atputekļošana tika paredzēta 438,2 kilometriem valsts autoceļu ar grants segumu, tad līdz 26. jūlijam darbi veikti jau 510 kilometros, un to kopējās izmaksas ir 658,45 tūkst. eiro, norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi Uzturēšanas plānošanas daļas vadītāja Sanita Muižniece. “Atputekļošanai paredzēto posmu sarakstu sastāda LVC reģionālo nodaļu inženieri, balstoties uz iepriekšējā sezonā saņemtajiem pašvaldību un to institūciju, iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām. Tā kā ikdienas uzturēšanas darbu veikšana noris nepietiekama finansējuma apstākļos, autoceļu posmi tiek izvērtēti pēc vienotiem kritērijiem un tiem jāatbilst Vadlīnijām autoceļu ar nesaistīta materiāla segumu atputekļošanai ietvertajiem nosacījumiem. Vadlīnijas ir izstrādājuši LVC speciālisti, lai LVC reģionu nodaļas pēc vienotiem kritērijiem izvēlētos atputekļojamo autoceļu posmus.

Atputekļošanas biežums atkarīgs no laika apstākļiem konkrētajā vasarā konkrētajā vietā, kā arī no satiksmes intensitātes. Parasti atputekļošana tiek veikta vienu līdz divas reizes sezonā, jo tās rezultāts ir īslaicīgs,” skaidro S. Muižniece. Tomēr, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, šāda atputekļošana tiek veikta tikai atsevišķās vietās.

Pavasara un rudens šķīdonis

Rudeņos un pavasaros uz grants autoceļu stāvoklis pasliktinās un iestājas šķīdonis. Tas ietekmē gan apkārtnes iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Līdz ar to braukšanas apstākļi būtiski pasliktinās, jo ceļa segas ir pārmitrinātas un zaudē nestspēju. Pārvietošanās pa grants ceļiem šajā laikā ir apgrūtinoša un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi. Proti, tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Tas ir nepieciešams, lai šie grants ceļi netiktu sabojāti neatgriezeniski.  Jāmin, ka transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Piemēram, arī kaimiņos Igaunijā tiek noteikti identiski transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā, bet tiem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams pārvietoties pa šiem ceļiem, elektroniski tiek izsniegtas atļaujas. Latvijā atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, un bez ierobežojumiem atļauts braukt tikai operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Šo satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija (VP).

Iestājoties šķīdonim, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts grantēto autoceļu caurbraucamību. Šķīdoņa laikā ceļu lietotājiem jārēķinās, ka uz grants ceļiem strauji veidosies bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nebūs iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi. Greiderēšana, iesēdumu, bedru vai citu defektu novēršana ir iespējama tikai tad, kad ceļš izžūst. Par to, kuros posmos šķīdoņa laikā tiek ierobežota smagā transporta kustība, lemj LVC.

Šķīdonis – atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Rudens lietavu rezultātā liekais ūdens sakrājas ceļa konstrukcijā un ziemā sasalst. Ledus kristāliem uzirdinot ceļa segu. Pavasarī sasalušās ūdens masas strauji kūst un ceļam kritiski samazinās nestspēja.

Divkārtu virsmas – brauc un dzīvot komfortabli

Divkārtu virsmas apstrāde ir viens no risinājumiem autoceļiem ar grants segumu, jo ceļš, uz kura ir veikta dubultā virsmas apstrāde, vairs neput un tiek nodrošināti ērtāki braukšanas apstākļi. Ceļš vairs nav jāgreiderē, kā arī pagarinās tā ilgtspēja. Kā jau minēts pavasaros un arī rudeņos grants ceļi mēdz pārmitrināties un kļūt neizbraucami, savukārt karstā laikā tie put. Veicot divkārtu virsmas apstrādi, grants seguma vietā ceļš iegūst melnu segumu, kas līdzinās asfaltam. Tiek novērsta putekļošanās un ūdens iekļūšana ceļa konstrukcijā, Tomēr ir jāņem vērā, ka ceļiem ar divkārtu virsmas apstrādes segumu ir zemāka nestspēja nekā asfalta ceļiem, tāpēc tos var sabojāt pārkrauts smagais transports vai pārgalvīga manevrēšana. Dubulto virsmas apstrādi veic uz reģionālajiem un vietējiem grants vai šķembu seguma autoceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti. Šādi apstrādāts grants autoceļš ir labi izbraucams arī šķīdoņa laikā. Autovadītājiem gan ir jāielāgo, ka pēc divkārtu virsmas apstrādes autoceļa seguma noturība ir atkarīga no satiksmes noslogojuma. Ja pa grants ceļu, kuram veikta virsmas apstrāde, brauks pārkrauts smagais kravas transports, ceļš var ātri sabrukt, kā arī nevar veikt pārgalvīgus manevrus, jo tas var bojāt seguma virsmu.

2021. gadā LVC plāno veikt dubulto virsmas apstrādi 25 objektos jeb 166,01 km. No tiem 148,27 km grants ceļu tiks sakārtoti Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros (ATR). Vidējās viena kilometra plānotās grants segas divkārtu virsmas apstrādes izmaksas 2020. – 2020. gadā ir 171 tūkst. eiro.

Dažādi darbi

Vasaras periodā* valsts ceļu tīklā tiek veikti arī dažādi citi darbi, kas tiešā veidā ir saistīti ar autoceļu kopšanu un ikdienas uzturēšanu. Piemēram, latvāņu iznīcināšana. Šogad ceļu nodalījuma joslā latvāņi izpļauti 21 ha platībā. Tāpat tiek mainītas ceļa apmales, ceļa zīmes, uzstādīti jauni soliņi, krāsoti vecie un vēl virkne citu darbu.

*Vasaras sezona

Vasaras sezona uz valsts autoceļiem ilgst no 16. aprīļa līdz 15. oktobrim, un uzturēšanas darbus, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), kas apseko valsts autoceļus un atbilstoši to uzturēšanas klašu prasībām veic konstatēto defektu novēršanu. Šogad valsts autoceļu uzturēšanai piešķirti 62,6 milj. eiro, šajā summā ietilpst gan ziemas, gan vasaras uzturēšanas darbu izmaksas. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā LAU ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem ir veicis 35 milj. eiro apmērā.