Šogad valsts autoceļu tīklā lielākais remontdarbu apjoms veikts uz reģionālajiem ceļiem. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa remontdarbu finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi bija jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

Pateicoties plašiem remontdarbiem, kas šogad veikti uz valsts reģionālajiem autoceļiem, uzlabojies to tehniskais stāvoklis. Savukārt labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars tuvojas jau 80%.

2021. gada būvdarbu sezonā valsts autoceļu tīklā darbi notika 206 objektos jeb uz vairāk nekā 1300 kilometriem autoceļu. Visvairāk darbu norisinājās tieši uz reģionālajiem autoceļiem. Kopumā darbi notika uz 626 kilometriem reģionālo autoceļu, uz 273 kilometriem vietējo autoceļu un uz 138 kilometriem valsts galveno autoceļu. Remontdarbu veidus lielā mērā noteica pieejamā finansējuma struktūra. Lielākā daļa finansējuma, kas šogad piešķirts valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nāca no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc šīs investīcijas bija jāveic līdz gada beigām. Līdz ar to lielākoties par šiem līdzekļiem tika atjaunots segums uz reģionālajiem autoceļiem, kur to pieļauj tehniskais stāvoklis, proti, posmi bija apmierinošā vai sliktā stāvokli un tos bija iespējams uzlabot, nevis veicot pārbūvi, bet gan atjaunojot segumu.

Finansējums

Kopumā šogad finansējums, kas bija pieejams ieguldījumiem valsts autoceļos, ir līdzvērtīgs pērnā gada budžetam.

Valsts autoceļu remontdarbiem, uzturēšanai un projektēšanai šogad bija pieejami 325 miljoni eiro. No tiem 159 miljoni eiro no valsts pamatbudžeta, iekļaujot arī finansējums valsts autoceļu uzturēšanai ziemā un vasarā. Tāpat Ministru kabinets  lēma atļaut veikt iepirkuma procedūras par finansējumu, kas nepārsniedz 100 miljonus eiro, projektu realizācijai līdz šā gada beigām un šie līdzekļi nāca no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Savukārt 55 miljonus eiro tika piešķirti reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbiem Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros. Savukārt astoņi miljonu eiro finansējumu piesaistīts kā līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Būvdarbi

Valsts autoceļu tīklā pārbūvēti 87,55 kilometri, asfaltbetona segums atjaunots uz 457 kilometriem, grants seguma divkārtu apstrāde veikta uz 152 kilometriem, asfaltbetona virsmas apstrāde – uz 338 kilometriem.

Nākamajā gadā darbi turpināsies 42 objektos. “Ņemot vērā saspringtos termiņus, jo finansējuma no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem apjoms pilnībā kļuva zināms pavasarī, būvdarbu sezonas sākumā, mēs prognozējām, ka būs atsevišķi ceļu posmi, kuros būvdarbus šogad nevarēs pabeigt, jo lielā mērā tas atkarīgs no laika apstākļiem un tā, cik sekmīgi norit iepirkumi,” norāda LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. Kopumā viņš aizvadīto sezonu vērtē kā spraigu, lai gan šogad sezona iesākās laicīgāk nekā pagājušajā gadā. “Laikapstākļu ziņā nedaudz iegāza augusts, kas bija salīdzinoši lietains. Bet jāatceras arī jūlija karstās dienas, kad būvniekiem bija darbi jāveic naktīs, kad gaisa temperatūra bija zemāka. Runājot par darbu apjomu, tas bija līdzīgs kā 2020. gada būvniecības sezonā, bet, kā jau minēju, darbus izdevās uzsākt mēnesi ātrāk un tas pagarināja sezonu,” skaidro G. Alberiņš. Viņš arī piebilst, ka ceļu būvnieki bija pilnībā noslogoti. Bijušas arī bažas vai nepietrūks būvdarbu uzraudzības resursi, tomēr situācija bijusi labāka nekā prognozēts un līgumi nekavējās.

Būvniekiem dažkārt pietrūkst materiālu, transporta, nav piemēroti laika apstākļi un kavējumi vienā objektā izraisa kavējumus nākošajos. Atsevišķos objektos, lai neriskētu ar kvalitāti, virsmas apstrādes darbus pārcēlām uz nākamo būvdarbu sezonu piemērotākos laika apstākļos. Uz nākamo gadu tiek pārcelti 13 virsmas apstrādes un divkārtu virsmas apstrādes objektus.

Gints Alberiņš, LVC Būvniecības pārvaldes direktors

Lai ar ierobežotiem līdzekļiem panāktu pēc iespējas lielāku segumu kalpošanas laika palielinājumu, bija iecerēts šogad veikt virsmas apstrādi uz vairāk nekā 60 mazāk noslogotu ceļu ar asfaltbetona segumu, tomēr, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi šo posmu skaits samazināts līdz 40. Ņemot vērā pagājušās sezonas neveiksmīgo pieredzi ar virsmas apstrādes tehnoloģiju,  kā arī to, ka problēmu cēloņi arī šogad nav pilnībā atrisināti, šogad bija pieņemts lēmums šo tehnoloģiju izmantot mazākā apjomā. Tajos objektos, kur ceļa konstrukcijas apakšējo kārtu stāvoklis nav pārāk kritisks, seguma virsējo kārtu virmas apstrādes vietā izbūvē no asfaltbetona. Asfaltbetons ir dārgāks, un tas atšķirībā no virsmas apstrādes neārstē plaisas, tomēr tā izbūves kvalitāte ir mazāk atkarīga no laika apstākļiem.

Pandēmijas ietekme

Darbi valsts ceļu tīklā šosezon notika arī uz 30 tiltiem un vienā gājēju tunelī. Darbi pabeigti uz 26 tiltiem, bet uz četriem turpināsies vēl 2022. gadā. Vērtējot šo sezonu, LVC Tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis norāda: “Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, tiltu būvdarbi  veikti zināmā Covid-19 ietekmē. Šis ārkārtas situācijas laiks tiltu būvniecības nozari ietekmējis līdzīgi kā visas citas nozares. Papildu piešķirtais finansējums transporta infrastruktūrai ļāvis dažādu projektu ietvaros veikt vairāk tiltu un to elementu atjaunošanas un pārbūves darbus, nekā tika plānots.”

Papildu darba apjoms nozarē radījis problēmas ar darbaspēku, jo tiltu būvdarbu specifika prasa atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, zināšanas un tehniku, kas šobrīd nav pietiekami tiltu nozarē.

Māris Dūzelis, LVC Tiltu daļas vadītājs

Lai to kompensētu tiek piesaistīti viesstrādnieki ar zemāku kvalifikāciju un valodas barjeru. Šo apstākļu dēļ ir augsts darbu temps un slodze esošajiem speciālistiem, kā rezultātā, atsevišķos gadījumos, cieš veikto darbu kvalitāte. Būtiskas problēmas rodas, ja no ierindas izkrīt kāds vērtīgs speciālists, vai izolācijā jādodas visai brigādei uz vairākām nedēļām.

“Pandēmija ir ietekmējusi un kavējusi arī specifisku materiālu piegādes un darbu veikšanu (atsevišķu specifisku sarežģītu darbu veikšanai tiek piesaistīti speciālisti no ārzemēm), kas savukārt ietekmēja būvdarbu izpildi līgumā noteiktajā termiņā, radot papildus spriedzi jau tā sarežģītajā situācijā. Neskatoties uz visu, būvuzņēmēji šogad ir spējuši  mobilizēties un izpildīt uzņemtās līgumsaistības, atjaunojot, pārbūvējot un no jauna izbūvējot dažādas estētiski kvalitatīvas inženierbūves,” uzsver M. Dūzelis.

Satiksmes drošība

Uzlabojot satiksmes drošību, šogad uz valsts reģionālajiem autoceļiem uzstādīti atstarojošie signālstabiņi 711 kilometru garumā. Stabiņi uzstādīti reģionālo autoceļu posmos, kur satiksmes intensitāte ir lielāka nekā 1000 automašīnas diennaktī. Uzstādīti arī 12 624 metri aizsargbarjeru un ierīkoti visi 70 kilometri ribjoslu, kuri bija plānoti šogad.

Ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos gar Valmieras šoseju (A13) un Svētē gar autoceļu Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) (P95) Gājēju ceļš izbūvēts arī pie Beberiem gar Rīgas apvedceļu (A5) (Salaspils–Babīte).

Ņemot vērā lielo ceļu būvdarbu apjomu, iepirkumus par gājēju pāreju ierīkošanu izsludināja tikai rudenī. Līdz ar to darbi tiks veikti nākamjā sezonā.  bet darbus uzsākt rudenī. Plānots izveidot vai uzlabot sešas gājēju pārejas. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns kopumā sezonu vērtē kā izdevušos, neskatoties uz to, ka ir iekavējušies atsevišķi projektēšanas darbi. “Es domāju, ka šogad vērtīgākais satiksmes organizācijas un drošības uzlabošanas projekts bija izmaiņas uz Tallinas šosejas (A1) no Baltezera līdz Pulksteņezeram kopumā 13 kilometru garumā.

Lai gan sākotnēji izvēlētie risinājumi tika vērtēti neviennozīmīgi, šobrīd aizvien vairāk saņemam pozitīvas atsauksme. Un jau pirmie dati rāda, ka negadījumu skaits ir samazinājies. Protams, ka plašāku izvērtējumu varēs veikt nākamā gada pavasarī, kad būs pagājis pus gads.

Māris Zaļaiskalns, LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes vadītājs

Statistika liecina, ka šajā Tallinas šosejas (A1) posmā ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 42. Laikā no 2017. līdz 2019. gadam no pieciem tur bojā gājušajiem četri ir gājuši bojā frontālās sadursmēs. Tā saucamo melno punktu skaits šajā laikā ir dubultojies un periodā no 2017. līdz 2019.gadam tur ir izveidojušies seši melnie punkti.