Līdz ar papildu finansējuma piešķiršanu pēdējos divos gados, pieaudzis arī iepirkumu skaits ceļu būves nozarē. Līdz ar to proporcionāli pieaug arī apstrīdēto iepirkumu skaits

Tā intervijā Autoceļu avīzei norāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš. Vienlaicīgi viņš atzīmē, ka VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir labs sadarbības partneris un ļoti izteiktu problēmu LVC iepirkumus nav. Pēdējo četru gadu laikā LVC rīkotie iepirkumi tiek pārsūdzēti mazāk nekā 10% gadījumu. Līdzīgs vidējais pārsūdzību skaits ir arī pārējās tautsaimniecības nozarēs.

Būvdarbu iepirkumos par darbiem valsts ceļu tīklā konkurence ir saglabājusies pērnā gada līmenī. Šogad iepirkumos vidēji piedalās 5,1 pretendents, pērn tie bija 5,5 pretendenti, liecina LVC apkopotā informācija. Šogad līdz LVC kopumā jau ir veikuši iepirkumu procedūras par 146 būvdarbu līgumiem, pērn – par 100 līgumiem. Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē SIA Ernst & Young Baltic (EY) veica valsts finansēto iepirkumu ceļu būvniecības nozarē pilna cikla procesu un noslēgto līgumu risku novērtēšanas juridisko analīzi, izvērtējot LVC iepirkumu procesa regulējošos iekšējos normatīvos aktus un dokumentāciju katram iepirkuma ciklam, kā arī izvērtējot LVC iepirkumu procesa atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. Tika secināts, ka LVC iepirkumu politika atbilst Publisko iepirkumu likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos izvirzītajām prasībām.

Vai par LVC iepirkumiem bieži tiek iesniegtas sūdzības?

LVC mums ir ļoti labs sadarbības partneris un es nevaru norādīt uz kādām izteiktām problēmām. Varbūt LVC nav paši lielākie mūsu klienti, bet noteikti vieni no. Mūsu sadarbība vienmēr ir bijusi profesionāla un kvalitatīva. Attiecīgi nav bijušas īpašas problēmas gan saņemt informāciju, gan izvērtēt to. Tas atvieglo mūsu darbu.

Protams, pēdējos gados LVC iepirkumu apjoms ir audzis un, attiecīgi pieaug arī apstrīdēto iepirkumu skaits. Ja lūkojamies uz statistiku, tad 2020. gadā 3% no visiem izskatīšanai pieņemtajiem iesniegumiem bija LVC iepirkumiem.

Šī gada deviņos mēnešos tie bija 5%. Vērtējot tieši LVC iepirkumu apstrīdēšanas datus pēdējo četru gadu griezumā, secināms, ka vidēji IUB tiek apstrīdēti ap 10% no visiem LVC iepirkumiem, kurus var apstrīdēt. Tas atbilst arī kopējai pasūtītāju lēmumu apstrīdēšanas tendencei valstī. Šis rādītājs raksturo to, cik daudz iepirkumu faktiski tiek apstrīdēti, rēķinot pret iepirkumu kopskaitu, par kuriem ir iespējams iesniegt iesniegumus IUB.

Ja vēro kopējo tendenci, tad to iepirkumu skaits, kurus vispār varētu apstrīdēt IUB, ir pieaudzis krietni straujāk nekā to iepirkumu skaits, kuri faktiski ir tikuši apstrīdēti, kas ir ļoti pozitīvi. Līdz šā gada septembra vidum ir bijušas 16 sūdzības par LVC iepirkumiem. Vienlaikus, kopumā par visiem iepirkumiem valstī IUB ir pieņēmis izskatīšanai 308 iesniegumus. Tāpēc saku, ka kopējā situācija ir laba un tas, visticamāk, ir saistīts ar iepirkumu sagatavošanas un norises kvalitāti (netiek paredzētas neatbilstošas prasības un netiek pieļautas kļūdas piedāvājumu vērtēšanā).

Vai lielā konkurence ceļu būvē atspoguļojas arī iepirkumu ziņā, pretendentiem pievēršot lielāku uzmanību nolikumiem?

LVC iepirkumu dokumentācijas pirmspārbaudēs mēs pievēršam uzmanību iepirkuma kvalifikācijas prasībām un vērtēšanas kritērijiem, gadījumos, ja tiek vērtēta ne tikai zemākā cena, bet arī citi saimnieciskā izdevīguma kritēriji. Lielākajā daļā gadījumu, kad tiek atklātas problēmas iepirkumos, tās ir saistītas ar šiem aspektiem.

Attiecībā uz LVC iepirkumiem visvairāk apstrīdēšanas iesniegumu ir tieši saistībā ar projektēšanu, ceļu būvdarbiem, ceļu aprīkojuma uzstādīšanu, būvuzraudzību. Vidēji gadā birojs izskata vairāk nekā desmit iesniegumus par LVC iepirkumiem. Izņēmums bija  2019. gads, kad birojā saņēmām un izskatījām tikai divus iesniegumus. Kā pozitīvs aspekts LVC iepirkumos ir vērtējama būvniecības iepirkumu standarta nolikumu izmantošana. Tas gan atvieglo pretendentu dalību LVC iepirkumos, gan samazina sūdzību skaitu tieši par nolikuma prasībām. Piemēram, 2018. gadā IUB kopumā ir izskatītas astoņas sūdzības par LVC iepirkumiem, no tām tikai divas sūdzības bija par nolikuma prasībām, un visas astoņas izskatītās sūdzības ir atzītas par nepamatotām.

Pieņemot to, ka konkurence ceļu būves jomā nav ietekmēta kādā brīdī un nav notikušas pretendentu savstarpējās vienošanās, tad konkurence ceļu būves iepirkumos ir līdzvērtīga konkurencei pārējā būvniecībā, kā arī apstrīdēšanas tendences ir līdzīgas. Kā jau minēju, apstrīdēto iepirkumu procents nav liels.

Vai IUB pārbauda visus iepirkumus vai arī tas notiek izlases kārtībā? Kā ir ar tiem iepirkumiem, kur ir Eiropas Savienības finansējums?

Faktiski ir trīs mehānismi. Viens ir jau pieminētais sūdzību mehānisms, kad ir izsludināts konkrēts iepirkums un ieinteresētā persona sniedz sūdzību – apstrīd nolikuma prasības vai vērtēšanu. Savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu projektos mēs īstenojam iepirkumu dokumentu pirmspārbaudes. Principā tā ir izlase un pastāv vairāki faktori, uz ko mēs balstāmies un ko ņemam vērā. Kritērijs, lai veiktu pirmspārbaudi, ir fondu līdzfinansējums un līgumcena virs ES līgumcenas sliekšņa. Arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā sadarbības iestāde var lūgt veikt pārbaudi. To mēs bieži vien arī ņemam vērā. Tomēr ir arī citi iespējamie riski. Teorētiski ir vēl trešais pārbaužu mehānisms, kas ir administratīvās atbildības piemērošana. Manuprāt, pēdējā laikā nav bijis šāds gadījums, kad mēs jau post factum vērtētu, ka kaut kas ar LVC saistītā iepirkumā ir bijis pārkāpts vai noticis ne tā, kā pēc likuma ir jānotiek, kā rezultātā būtu piemērota administratīvā atbildība.

Ikdienā lielākoties strādājam ar pirmajiem diviem mehānismiem.

LVC gadījumā no iepirkumu viedokļa pozitīvais ir tas, ka tie pārsvarā ir tipveida ceļu būvdarbi. Līdz ar to dokumenti jau ir standartizēti. Arī vienota pieeja iepirkumiem ir tas, kas LVC palīdz, lai sūdzību un konstatējumu pirmspārbaudēs būtu pēc iespējas maz.

Vai LVC iepirkumos piefiksēta kāda problēma, kas atkārtojas?

Es neteiktu, ka ir kaut kas īpašs konstatējams un pastāvētu kāda viena konkrēta problēma, kura regulāri atkārtotos. Katrs gadījums ir nedaudz atšķirīgs.

Patlaban norit diskusija ar Eiropas Komisiju (EK) par iepirkumu plānošanu un to, vai visus iepirkumus sludinām virs ES sliekšņa, vai tomēr līdzšinējā prakse var tikt saglabāta. Iepirkumu nepamatotas sadalīšanas riskam būtu jāpievērš uzmanība, lai visi gadījumi tiktu jau laicīgi izvērtēti un nebūtu šādas diskusijas. Vēlētos arī piebilst, ka kvalifikācijas prasības iepirkumos būvniecības jomā bieži vien ir ļoti specifiskas un, iespējams, pārāk sazarotas, bieži vien aizejot līdz specifiskām prasībām.

Tāpēc būtu jādomā, vai un cik detalizētai būtu jābūt prasību kopai, mēģinot izvairīties no pārlieku detalizētu un specifisku prasību izvirzīšanas speciālistiem un specifisko darbu veicējiem. Ceļu joma bieži vien ir saistīta ar citām paralēlajām jomām, kuru speciālistiem tiek izvirzītas šīs pārāk detalizētās prasības. No  tā vajadzētu atturēties.

Bet šī problēma nav tikai ceļu nozares iepirkumos.

Kuras ir tās nozares, par kurām visvairāk ienāk sūdzības?

Protams, ka viennozīmīgi līderos ir būvniecība kopumā. Tai seko IT joma gan saistībā ar programmatūru, gan tehniku. Savukārt trešā lielā joma ir viss, kas ir saistīts ar transportu un arī pārvadājumiem. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pagājušajā gadā un šogad ir daudz Autotransporta direkcijas (ATD) rīkotie pārvadājumu iepirkumi. Šie iepirkumi ietver gan pārvadājumus, gan transportlīdzekļu iegādi, gan apkopi, remontus utt. Šīm jomām seko apsardzes iepirkumi.

Kā notiek sūdzību izvērtēšana?

Ja saņemam iesniegumu un tas ir pieņemams izskatīšanai, mēs prasām pasūtītāja paskaidrojumus, jo bieži vien iesniegumā ir atspoguļots redzējums tikai no vienas puses, līdz ar to pieņemt objektīvu lēmumu būtu apgrūtinoši. Kad saņemam paskaidrojumus, tad attiecīgi juristi un komisija, kas tiek izveidota katram gadījumam atsevišķi, tos vērtē vadoties pēc tā, par kādu jomu ir runa. Mums ir arī iespēja piesaistīt ekspertus no malas un, mēs to izmantojam, īpaši, ja ir jāizskata kādi tehniski jautājumi. Mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, mums ir jāpieņem lēmums. Lielākoties mēs arī šajā laikā iekļaujamies. Protams, ir arī sarežģītāki iesniegumi, kuru gadījumos ir jālūdz papildu informācija vai jāgaida eksperta slēdziens. IUB lēmums nav galīgs un to var apstrīdēt Administratīvajā tiesā.

Likumā ir noteikums, ka pārsūdzēšana tiesā neaptur lēmuma izpildi, bet tiesai var lūgt noteikt pagaidu noregulējumu.

Mūsu pieredze gan rāda, ka tiesa salīdzinoši reti apmierina lūgumus par pagaidu noregulējumu, jeb aizliegumu slēgt pasūtītājam līgumu, attiecīgi parasti tiesas neuzskata, ka IUB lēmumi varētu būt acīmredzami nepamatoti.

Vai sūdzības nekļūst juridiski sarežģītākas?

Protams, augot pasūtītāja kvalifikācijai, aug arī piegādātāju kvalifikācija, līdz ar to strīdi bieži vien ir daudz komplicētāki un sarežģītāki. Iepirkumu regulējums apvieno ekonomiskos, tehniskos, gan arī juridiskos aspektus. Līdz ar to, izvērtējums var būt sarežģīts.

Pēdējā laika izaicinājumi ceļu būvē ir bijuši saistībā ar iepirkumiem par ceļa horizontālo marķējumu, proti, noteikti dažādi gaismas atstarošanas raksturlielumi un jautājums ir, vai šīs prasības var izpildīt. Tāpat attiecībā uz dažādiem asfaltu sastāviem vai pārstrādāto materiālu izmantošanu. Mēs paši neesam eksperti visās jomās, kurās ir jāskata iesniegumi, tai skaitā arī ceļu būvē, un tāpēc tas ir lielāks izaicinājums pamatoti izvērtēt iesniegumus.

Runājot par izskatāmo jautājumu būtību, mūs laikam nekas vairs īpaši nepārsteidz. Kā jau minēju, lielākā daļa no iesniegumiem ir par kvalifikācijas prasībām un pieredzi. Formālais vērtējums vienmēr ir par to, vai netiek pārkāpti likuma šķietami vienkāršie ierobežojumi. Savukārt, otra lieta ir izvērtēt iesniegtās prasības, iespējamo ietekmi uz tirgu, lai konkurence joprojām būtu iespējama.

Vai Covid-19 ietekmēja jūsu darba ikdienu un tirgu kopumā?

Attiecībā uz situāciju tirgū lielas izmaiņas nav novērojamas. Arī pašā sākumposmā, kad visiem bija pirmais šoks, izteikta kritiena iepirkumos gada griezumā nebija. Skatoties pa mēnešiem, varbūt Covid-19 sākumā kādas nobīdes bija vērojamas, bet tas bija saistīts, visticamāk, ar darba pārorganizēšanu. Kopumā mēs redzam, ka samazinājums nav bijis, vienlaicīgi nav novērojams arī straujš kāpums. To gan nevar attiecināt uz ceļu būves iepirkumiem – kā jau pieminēju, te gan ir bijis pieaugums, bet tas saistīts ar nozarei novirzītajiem papildu finanšu līdzekļiem.

Kopumā būtiska ietekme ir tam, ka esošais ES fondu plānošanas periods tuvojas noslēgumam, bet nākamais vēl ir sagatavošanas posmā un praktiski projekti vēl netiek apstiprināti, attiecīgi arī iepirkumi vēl netiek veikti.

Vērosim, kā būs brīdī, kad apgriezienus uzņems gan Rail Baltica, gan ES fondu nākamā perioda projekti. Tas būs izaicinošs brīdis, bet šobrīd esam salīdzinoši stabilā posmā. Tomēr jāatzīmē, ka Covid-19 ir ietekmējis IUB darba organizāciju. Iesniegumu izskatīšana norit attālināti un esam pārgājuši uz rakstveida procesu. Kopumā vērtējot, es uzskatu, ka tas nav negatīvi ietekmējis darba un pieņemto lēmumu kvalitāti. Argumenti, ja tādi ir, tad parasti tie ir arī rakstveidā iesniegtajos iesniegumos. Ja ir īpaši gadījumi, kad vajag papildu paskaidrojumus, tad mēs izmantojam iespēju un jautājam pusēm. Dzīve nav apstājusies.

Kā ir ar informāciju saistībā ar iepirkumiem LVC mājaslapā? Vai ir salīdzinoši veiksmīgi izvietoti iepirkumi un tos ir viegli atrast un vai informācija ir pietiekama?

Darba vajadzībām šobrīd IUB vairs nav nepieciešamības skatīties un meklēt mājaslapās informāciju par iepirkumiem. To, kādi iepirkumi ir izsludināti, mēs redzam Elektronisko iepirkumu sistēmā un no paziņojumiem, ko jūs jau publicējat mūsu mājaslapā. Līdz ar to uzņēmumu mājaslapās informāciju jau meklējam salīdzinoši retāk. Savukārt uzņēmēji sev interesējošo informāciju LVC mājaslapā noteikti var atrast. Kā privātpersona un autoceļu lietotājs es LVC mājaslapu varu uzteikt, viss ir saprotams un atrodams.