2021. gada laikā labā stāvoklī esošu valsts reģionālo autoceļu skaits palielinājies par 10% 

Tā, runājot par šo būvniecības sezonu, intervijā Autoceļu avīzei norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš arī pauž gandarījumu, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ceļu programmas ietvaros pirmie grants posmi jau ir ieguvuši melno segumu.

Kā vērtējat šī gada būvdarbu sezonu?

Tāpat kā 2020. gada būvdarbu sezona arī šī ir bijusi intensīva un izaicinājumiem bagāta gan LVC, gan arī darbu veicējiem. Līdzīgi kā pērn arī šogad liela daļa no finansējuma valsts autoceļiem tika rasta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas nozīmē, ka investīcijas bija jāizdara līdz šī gada beigām, būvnieku žargonā runājot, tā ir “īsā” nauda. Tas savukārt diktē noteikumus būvdarbu tehnoloģiju un objektu izvēlei, jo veikt ceļa posma pārbūvi vienas būvdarbu sezonas ietvaros nav iespējams.

Jau otru gadu mums fokusā ir reģionālie autoceļi kuriem veicam seguma atjaunošanu. Šos darbus varam paveikt iekļaujoties vienā būvdarbu sezonā un lietderīgi ieguldīt piešķirto finansējumu.

Vienlaikus šogad sācies darbs arī pie ceļu remontdarbiem ATR ietvaros. Pateicoties tam, melno segumu iegūs vairāki ceļu posmi, kas līdz šim bija ar grants segumu. Piemēram, ceļš no Raunas līdz Drustiem (P29).

Protams, tas, ka finansējums no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem tika piešķirts tikai šogad sezonas sākumā, ir gana liels izaicinājums, jo termiņi ir ļoti saspringti. Ir jāveic iepirkumi un būvdarbu sezona, kā zināms, ir diezgan īsa, daži mēneši. Īpaši, ja runājam par dubultās virsmas apstrādes izbūvi grants ceļu posmos. Tāpēc ne visos posmos mums izdosies šogad darbus pabeigt, laika apstākļi diktē savus noteikumus. Bet nākamgad, sākoties būvdarbu sezonai, viss tiks paveikt līdz galam. Kopumā būs aptuveni desmit valsts ceļu posmi, kuros šogad darbus pabeigt neizdosies.

Kādi ir plāni 2022. gadam? Vai būvdarbu apjoms valsts ceļu tīklā varētu palikt pēdējo divu gadu līmenī?

Šobrīd nākamā gada valsts budžets ir izskatīts Ministru kabinetā (MK) un iesniegts izskatīšanai Saeimā. LVC kopā ar Satiksmes ministriju (SM) ir izstrādājuši programmu secīgai reģionālo autoceļu sakārtošanai līdz 2027. gadam. Tāpat ir izstrādāta arī vīzija par valsts galveno autoceļu attīstību līdz 2040. gadam.

Valsts budžeta projekts paredz papildu finansējumu jaunajai reģionālo ceļu sakārtošanas programmai, kuras ietvaros sistēmiski savedīsim kārtībā reģionālos autoceļus ar vislielāko satiksmes intensitāti.  

2022. gadā šim mērķim plānots novirzīt aptuveni 57 milj. eiro. Kohēzijas fonda ietvaros būs pieejams finansējums 22,8 milj. eiro kas tiks ieguldīti galveno autoceļu remontdarbos.Kopumā es ceru, ka 2022. gads, raugoties no investīciju apjoma, būs līdzīgs šim gadam.

Jau minējāt, ka ir izstrādāts reģionālo autoceļu uzlabošanas plāns turpmākajiem sešiem gadiem. Ko tas konkrētāk  paredz un vai līdzīgs plāns ir arī attiecibā uz vietējiem ceļiem?

Jau diskutējot par mūsu attīstības stratēģiju galvenajiem ceļiem līdz 2040. gadam, nonācām pie atziņas, ka secīgs plāns ir nepieciešams arī attiecībā uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem. Plāna esamība noteikti palīdz situācijās, kad ir jācīnās par papildu finansējumu. Mēs esam identificējuši reģionālo ceļu tīklu aptuveni 4000 km kopgarumā, kuram būtu jābūt labā stāvoklī, lai savienotu savā starpā novadu centrus, valstspilsētas un veidotu alternatīvi maršruti galvenajiem ceļiem, savienojot vairākus reģionus. Lai sasniegtu mērķi, vēl ir jāsakārto 675 km reģionālo autoceļu un līdz 2027. gadamtam nepieciešami 358 milj. eiro. Līdzīgas diskusijas ir bijušas arī attiecībā uz vietējiem ceļiem. Tomēr te izdalīt prioritātes ir daudz komplicētāk un grūtāka, jo sliktu vietējo ceļu, kas pārsvarā ir ar grants segumu, īpatsvars ir neskaitāmas reizes lielāks nekā reģionālo ceļu.

Tomēr kā savu investīciju prioritāti esam noteikuši mērķi, ka no katra pagastu centra līdz novada centram ir jānokļūst pa ceļu ar melno segumu.

Šīs programmas realizēšanai kopumā ir neieciešami 218 milj. eiro un ir jāsakārto aptuveni 900 km ceļu.

Viens no lielajiem izaicinājumiem ir ikdienas uzturēšanas darbu iepirkums un tirgus atvēršana. Vai tas varētu nest līdzi arī izmaiņas LVC struktūrā?

Es teiktu, ka pats iepirkums ir mazākā daļa no izaicinājuma. Lielākais izaicinājums būs šo nākotnes 19 dažādo uzturēšanas līgumu administrēšana, kas no LVC darbiniekiem prasīs jaunas pieejas un kompetences, pasūtot un plānojot uzturēšanas darbu veikšanu. Proti, veicot funkcijas, kuras līdz šim daļēji veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). Tirgus atvēršana nenozīmē tikai viena līguma vietā 19, tas nozīmē arī atbildības pārnesi starp izpildītāju un pasūtītāju.

Es redzu, ka LVC struktūrā būs nepieciešamas izmaiņas, lai spētu atbildēt tiem izaicinājumiem, kas mums kā organizācijai būs, administrējot autoceļu uzturēšanu pēc tirgus atvēršanas.

Tāpat ir jāievieš vienāda prakse un pieeja LVC nodaļās, lai nodrošinātu, ka lēmumi Liepājā, Ludzā vai Talsos par vienu un to pašu jautājumu neatšķiras. Strādāsim, lai nodrošinātu darbinieku lielāku specializāciju, panākot kompetentus un sabiedrībai saprotamus lēmumus.

Kāda ir virzība lielajos attīstības projektos?

Šobrīd uzsākam pirmā lielā investīcijas projekta Ķekavas apvedceļa realizāciju. Būvdarbus plānots sākt šī gada decembrī un pabeigt līdz 2023. gada beigām. Paralēli ir uzsāktas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un skiču projektu izstrādes diviem nākamajiem attīstības projektiem: Rīgas apvedceļam no Babītes līdz Ķekavai un Rīgas apvedceļam no Salaspils līdz Baltezeram, lai līdz 2027.–2028. to vietā taptu ātrgaitas ceļi ar četrām nodalītām braukšanas joslām.

Runājot par izaicinājumiem, tāds LVC speciālistiem noteikti ir apvienotais autoceļa un Rail Baltica dzelzceļa tilta pār Daugavu. Posms Salaspils–Baltezers tiks turpināts līdz esošajam autoceļam Rīgas HES–Jaunjelgava (P85), tādējādi liekot pamatu, lai noslēgtu Rīgas apvedceļu pa jaunu teritoriju, nešķērsojot Rīgas HES.