Autoceļa Rīga-Ērgļi posma Ropažu novadā pārbūvei izstrādās projektu

Pēc gada plānots uzsākt reģionālā autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) posma (14.-30. km) no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) līdz pagriezienam uz Ropažiem būvniecības projekta izstrādi. Posms ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, vidējā diennakts satiksmes intensitāte tur ir 3000 automašīnas, no kurām ap 25 % ir kravas transports.

2004. gadā, sakarā ar Ērgļu dzelzceļa līnijas likvidāciju, tika paredzēts sakārtot autoceļa Rīga – Ērgļi posmu no 14. līdz 30. kilometram, un tā rekonstrukcijai tika sagatavots būvprojekts. Taču finanšu trūkuma dēļ tas netika īstenots un tagad jau ir novecojis (tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi). Pirmajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā (2004.-2006.g.) dēļ būvniecības izmaksu sadārdzinājuma netika realizēti vairāki iepriekš plānotie projekti, tai skaitā šis. Tolaik Ropažu novadā esošais posms bija labākā stāvoklī, nekā citi reģionālie autoceļi, līdz ar to prioritārā kārtībā tika sakārtoti sliktākā stāvoklī esošie posmi. Savukārt ES plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam līdzekļi bija pieejami tikai grantēto reģionālo autoceļu pārbūvei par asfaltētajiem, un šī asfaltētā autoceļa posma pārbūvei līdzekļi nebija pieejami. Ņemot vērā to, ka pirms vairākiem gadiem izstrādātais būvprojekts vairs nav derīgs, šajā plānošanas periodā – 2019. gadā – šim posmam paredzēts izstrādāt būvprojektu. Autoceļa pārbūves darbu uzsākšana būs atkarīga no valsts autoceļu pārbūvei pieejamo līdzekļu apmēra.

Par Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, kas ir pieejami reģionālo autoceļu remontdarbiem, tiek sakārtoti maršruti starp reģioniem. Piemēram, šajā plānošanas periodā tiek sakārtots maršruts no Vecpiebalgas līdz Madonai, kā zināms, reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) ilgstoši ir bijis ļoti sliktā stāvoklī, tāpat tiek veikti remontdarbi uz autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate (P73), kas arī bijis ļoti sliktā stāvoklī, ir sakārtots autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posms no Bārbeles līdz Lietuvas robežai, kas līdz šim ir bijis viens no sliktākajiem visā valstī, un vairāki citi posmi.

Maršrutu no Rīgas līdz Ērgļiem sāka sakārtot iepriekšējā plānošanas periodā, izmantojot ERAF finansējumu reģionālo autoceļu grants segumu pārbūvei, kopumā tika noasfaltēti 42 kilometri. Kā zināms, lai arī bija izstrādāts pārbūves projekts, grants seguma pārbūve dotajā maršrutā nav veikta tā saucamajā Kangaru kalnu posmā, kur pret autoceļa sakārtošanu iebilda vides aizsardzības aktīvisti. Šo iebildumu dēļ ERAF finansējums šī posma pārbūvei tika zaudēts un šobrīd visā maršrutā ir palikuši divi nerekonstruēti posmi – Kangarkalni un posms no Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) līdz krustojumam ar autoceļu Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10). Lai turpinātu visa maršruta sakārtošanu, 2019. gadā tiks izstrādāts pārbūves projekts autoceļa Rīga – Ērgļi (P4) posmam no krustojuma ar Rīgas apvedceļu līdz pagriezienam uz Ropažiem. Savukārt Kangarkalnu posmā tiek nodrošināta ceļa ikdienas uzturēšana, jo ietekmes uz vidi (IVN) procedūra būvprojekta izstrādei tika apturēta vides aizsardzības aktīvistu iebildumu dēļ.

Pēdējo vairāk kā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc daudzi autoceļi ir nonākuši sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Gandrīz puse no visiem valsts pārziņā esošajiem reģionālās nozīmes autoceļiem ir sliktā stāvoklī, un pie ierobežotajiem finanšu resursiem remontdarbi tiek plānoti un veikti prioritārā secībā, izvērtējot posmu tehnisko stāvokli un satiksmes intensitāti, kā arī secīgi sakārtojot reģionālos maršrutus. Pierīgā tik pat sliktā stāvoklī, kā Ropažu novadā esošais autoceļa P4 posms, ir vēl vairāk kā 15 reģionālās nozīmes autoceļu posmi, tai skaitā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) posms, autoceļa Mežvidi-Baldone (P91) posms, autoceļa Rīgas robeža (Jaunciems)-Carnikava-Ādaži (P1) posmi, vairāki posmi uz autoceļa Rīga-Ērgļi (P4), autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) posmi un citi.

Pateicoties ES fondu ieguldījumam, situācija ir uzlabojusies uz valsts galvenajiem autoceļiem – patlaban vairāk kā 60% valsts galveno autoceļu ir teicamā stāvoklī.

Valsts autoceļu stāvoklis:
Autoceļi    Teicami, labi    Apmierinoši    Slikti, ļoti slikti
Galvenie       67%                     11,3%                  21,7%
Reģionālie   28,4%               26,3%                   45,3%
Vietējie        13,9%                43,4%                   42,8%