Šogad valsts autoceļu tīklā dažāda veida remontdarbi notiks uz vairāk nekā 600 km autoceļu. Tomēr, ņemot vērā finansējumu, pārbūves projektu īpatsvars samazinās, vairāk tiek pielietota seguma atjaunošanas tehnoloģija, intervijā Autoceļu Avīzei norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Kas sagaida autovadītājus šovasar? Vai remontdarbu valsts autoceļu tīklā būs vairāk vai varbūt mazāk? 

Šī būvdarbu sezona būs diezgan intensīva. Darbu apjoma ziņā pat labāka nekā iepriekšējā, strādāsim uz vairāk ceļu kilometriem, bet ir nianse – lielākā apjomā pielietosim vienkāršāku tehnoloģiju – seguma atjaunošanu. Šogad kopumā remontdarbi notiks uz 608 km valsts autoceļu, visvairāk uz reģionālajiem – 259 km. Daudz darbu noritēs arī uz vietējās nozīmēs autoceļiem – 230 km. Remontēsim arī galvenos autoceļus 119 km garumā.

Pēdējos gadus strādājam praktiski tikai ar valsts budžeta finansējumu, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ceļu pārbūvei, kā tas bija līdz apmēram 2018. gadam, vairs nav, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas vienkāršākas un lētākas tehnoloģijas. Kamēr bija ES finansējums, notika ļoti vērienīgi pārbūves projekti gan uz galvenajiem, gan uz reģionālajiem autoceļiem. Šobrīd, kad naudas ir mazāk, mēs ne vienmēr varēsim atļauties pilnībā pārbūvēt sliktā stāvoklī esošos posmus. Visticamāk, uzlabojot segumu, būs jārēķinās, ka pēc kāda laika tajā atkal parādīsies plaisas, jo segums nav pilnībā pārbūvēts.

Protams, pārbūves projekti joprojām ir, bet to īpatsvars samazinās, vairāk ir seguma atjaunošanas darbu. Šajā sezonā pārbūve būs 157 km, asfaltbetona seguma atjaunošana – 252 km, grants seguma atjaunošana – 27 km. Vēl 47 km grants ceļu ieklāsim divkārtu virsmas apstrādi, kas ir ekonomiska metode, kura kardināli maina dzīvi cilvēkiem, kuri dzīvo pie ceļiem ar grants segumu. Jā, ir reizes, kad šī tehnoloģija neizdodas, rodas defekti, akmentiņi atdalās, bet to ir iespējams labot gan garantijas laikā, gan pēc tās. Bet, ja parunājam ar cilvēkiem, kas dzīvo pie grants ceļa pirms un pēc virsmas apstrādes, tad redzam, cik ļoti tas uzlabojis dzīves kvalitāti.

Kuri ir lielākie būvdarbu posmi, kas sagaidāmi šajā būvdarbu sezonā? 

Viens no gaidītākajiem objektiem ir  Daugavpils šosejas (A6) pārbūve pie Daugavpils. Šogad darbi tiks sākti no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (A14) (201,6.–223,2. km), kas ir vairāk nekā 20 km. Tāpat sāksies remontdarbi uz Vidzemes šosejas (A2) pie Siguldas no Rīgas puses, pēc būvdarbiem tur mainīsies satiksmes organizācija – būs izbūvēts rotācijas aplis. Šajā posmā atrodas arī pārvads pār Lorupes gravu, kas ir unikāla būve, – arī tiks atjaunots. Autovadītājiem būvdarbu laikā būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, satiksme tiks novirzīta pa veco Siguldas šoseju. Tie, kas zina, ka vasarā un rudenī būs jābrauc šajā maršrutā, var rēķināties ar to, ka braucieni būs ilgāki. Vidzemes šosejas (A2) tālākajā galā, Igaunijas pierobežā, šogad plānots atjaunot segumu 40 km garumā.

Kā kopumā vērtējat valsts autoceļu stāvokli?

Noslogotāko ceļu tehniskais stāvoklis šodien ir labākais pēdējo 30 gadu laikā. Protams, man gribētos šo apgalvojumu attiecināt uz visu valsts ceļu tīklu, bet tas diemžēl neatspoguļos patiesību. Puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu un ļoti nelielu satiksmes intensitāti, 30 gadus tajos nav ieguldīti līdzekļi, un lielākā daļa ir sliktā tehniskā stāvoklī. 

Vislabākajā stāvoklī ir valsts galvenie autoceļi, tie ir paši noslogotākie, un tiem tiek pievērsta lielākā uzmanība. Patlaban 74% galveno autoceļu ir labā tehniskā stāvoklī. Pēdējo četru gadu laikā ir arī izdevies ievērojami uzlabot reģionālo autoceļu stāvokli – 2020. gadā labā stāvoklī bija 49%, bet šogad tie jau ir 59%. Tas izdevās, pateicoties papildu finansējumam, ko saņēmām Covid-19 pandēmijas laikā. Būvniecība ir labs veids, kā atbalstīt ekonomiku krīzes laikā, tāpēc tika piešķirti papildu līdzekļi. 10% uzlabojums ir labs rezultāts. Vietējo ceļu segmentā pārsteigumu nav, šo ceļu ir visvairāk – 10 000 km, tie ir ar mazāko satiksmes intensitāti, līdz ar to tajos tiek veikti arī ļoti maz ieguldījumu. Lielākā daļa vietējo autoceļu ir ar grants segumu un sliktā tehniskā stāvoklī. Diemžēl, kad finansējums nav pietiekams, nav iespējams izdarīt visus darbus, ir jāizvirza prioritātes. Un ceļu jomā prioritāte ir tie ceļi, kurus lieto lielāks iedzīvotāju skaits. 

Šobrīd Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē notiek darbs pie jaunas stratēģijas jeb plāna par valsts ceļu tīkla nākotni. Kādus izaicinājumus saredzat?

Ceļš nav pašmērķis, ceļš ir instruments. Tāpēc valsts ceļu tīkla stratēģija ir jāpakārto valsts attīstības stratēģijām. Satiksmes rādītāji ir labākais indikators teritorijas attīstībai. Lielākā satiksme ir tur, kur dzīvo un strādā lielākais cilvēku skaits. 

No satiksmes viedokļa prioritāte ir satiksmes drošība un mobilitāte, šīs lietas patiesībā iet roku rokā. Lielākais skaits bojāgājušo jau ilgstoši ir sadursmēs, jo ceļi, kas ir izbūvēti 20. gadsimtā, nav piemēroti satiksmes intensitātei, kāda ir 2025. gadā. Ceļi, kas nav piemēroti satiksmes intensitātei, rada draudus drošībai un mobilitātei. Tāpēc galvenie autoceļi ar atdalītām brauktuvēm ir prioritāte. Ar tādiem būs gan mazāk bojāgājušo, gan labāka mobilitāte. 

Lielākais izaicinājums nākamajos gados būs saglabāt to ceļu kvalitāti, kādu esam panākuši pēdējo desmit gadu laikā. Būsim godīgi, ja salīdzina, kādi ceļi Latvijā bija pirms 30 gadiem, situācija ir stipri uzlabojusies. Lielā mērā tas izdevies, pateicoties ES fondu finansējumam, kas tika novirzīts ceļu pārbūvei vairāku gadu garumā. Tagad esam situācijā, kad ES naudas vairs nebūs vai arī tā būs ļoti mērķētām programmām, piemēram, satiksmes drošībai. Šajā un nākamajā gadā ar ES līdzfinansējumu, kas kopumā būs lielāks par 50 milj. eiro, izbūvēsim vairākus posmus ar gājēju un velosipēdistu infrastruktūru, kā arī vairākus divlīmeņu šķērsojumus. Klasiskais finansējums ceļu pārbūvei un jaunbūvei būs vai nu jārod valsts budžetā, vai jāmeklē alternatīvas. 

Patlaban neizskatās, ka tuvākajos gados no valsts budžeta autoceļiem varētu piešķirt vairāk naudas, tāpēc rēķināmies, ka šis finansējums nepieaugs, un ceram, ka nesamazināsies. Ar lētākām metodēm tuvākajos gados centīsimies panākt, ka kopējais ceļu stāvoklis noturas esošajā līmenī. Bet jāapzinās, ka pēc sešiem līdz septiņiem gadiem ar tādu pašu finansējumu tas vairs nebūs iespējams.