Valsts budžeta finansējums

Vidzemes plānošanas reģionā darbi notiks vairāk nekā 20 valsts ceļu posmos, galvenokārt uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem.

Šogad turpinās pārbūvēt Vidzemes šosejas (A2) posmu no Melturiem līdz Bērzkrogam (77,24.–88,1. km). Būvdarbi A2 posmā sākās pagājušā gada jūnijā, tos plānots pabeigt šā gada rudenī. Pašreiz posmā ir nomainīta vājas nestspējas grunts, kā arī izbūvētas salturīgās un pamatu nesošās kārtas. Pagājušajā gadā darbi notika 7,5 km remonta posma, bet atlikušajos 3,5 km darbus uzsāks šogad. Darbu ietvaros vairāk nekā 11 km garajā posmā izbūvēs salturīgo slāni, šķembu pamatu un asfaltbetona segumu trīs kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Projekta ietvaros atjaunota arī Lejasgrāvja caurteka, kas būvēta 19. gadsimtā. Caurtekas velve ir būvēta no ķieģeļiem un balstās uz granīta bluķiem. Tās garums ir 17 metru. Tāpat posmā sakārtota arī ūdens atvade no ceļa un atjaunotas autobusu pieturvietas. Uzstādīs jaunas ceļazīmes, signālstabiņus, barjeras un ieklās ceļa horizontālo marķējumu. Būvdarbus veic piegādātāju apvienība ACBR-SB par līgumcenu 15 607 090 eiro (ar PVN). Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Pārbūves projekta autors ir SIA Projekts EAE.

Vairākus reģionālo autoceļu posmus pārbūvēs. Autoceļam Smiltene–Valka (P24) no Smiltenes līdz pagriezienam uz Mēriem (0,98.–6,10. km) pārbūvēs ceļa konstrukciju un blakus izbūvēs apgaismotu apvienoto gājēju un velosipēdistu infrastruktūru. Paredzēts atjaunot nobrauktuves, autobusu pieturvietas, caurtekas un lielo Kamaldas caurteku, uzstādīt jaunas ceļazīmes, signālstabiņus un barjeras, uzklāt horizontālo apzīmējumu. Būvdarbus veiks SIA ACBR, līgumcena – 4 947 555 eiro (ar PVN). Būvuzraugs – SIA Firma L4, projektētājs – PS LMR projekts.

Pārbūvēs arī autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) posmu no Ogres novada teritorijas līdz krustojumam ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5) (31,86.–35,27. km). Bez asfalta seguma pārbūves posmā paredzēts arī sakārtot pieturvietas, caurtekas un dzīvnieku tuneli pie Kākciema, kā arī izbūvēt apgaismojumu. Būvdarbu līgums noslēgts ar SIA CBF Binders par 7 199 240 eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošinās SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Darbus plānots pabeigt 2025. gadā. Savukārt Alūksnes novadā gandrīz četru kilometru garumā pilnībā pārbūvēs autoceļu Alūksne–Ape (P39) no Alsviķiem līdz Satekupītes tiltam (7,92.–11,36. km). Pilnā segas pārbūve ietver drenējošā slāņa, minerālmateriālu pamata un asfalta pamatkārtas un dilumkārtas izbūvi.

Savukārt aptuveni 580 metros jeb septiņās vietās paredzēts stiprināt vājas nespējas grunti ar betona pāļiem. Ceļam atjaunos arī ūdens atvades sistēmu, pārbūvēs caurtekas un pasažieru platformas. Alsviķos izbūvēs arī gājēju ietvi. Visā posmā likvidēs apaugumu, izbūvēs nomales un veiks citus nepieciešamos darbus. Projekta autors SIA Projekts 3. Šim pašam ceļam šogad iecerēts veikt arī asfaltbetona seguma atjaunošanu no Satekupītes tilta līdz Karvai (11,36.–14,99. km). Darbus veiks SIA Vlakon par līgumsummu 1 075 704 eiro (ar PVN), būvuzraugs – AS Ceļuprojekts. Autoceļa posmu atjaunos, reciklējot veco asfaltu, izbūvējot saistes kārtu ar karsto asfaltu sešu centimetru biezumā un vēl četru centimetru virskārtu. Posmā arī atjaunos bojātās caurtekas un pasažieru platformas, tīrīs grāvjus, noņems apaugumu un izcirtīs traucējošos krūmus. Kopumā Vidzemes reģionā plānots atjaunot asfalta segumu vairāk nekā 60 km garumā. Piemēram, autoceļam Augšlīgatne–Skrīveri (P32) atjaunos vairāk nekā 10 kilometrus no Nītaures līdz Zaibei (18,29. km–28,42. km). Paredzot arī atjaunot gājēju ietves segumu, sakārtot pasažieru platformas u. c. darbus. Segumu vairāk nekā sešu kilometru apmērā atjaunos arī uz autoceļa Valka–Rūjiena (P22) no Vēveriem līdz Veckārķiem (21,5.–28.32. km).

Savukārt pēc tehnoloģiskā pārtraukuma Alūksnes novadā atsāksies darbi valsts vietējo autoceļu Vētraine–Maliena–Kalncempji–Sprīvuļi (V396) (7,29.–8,06. km) un Mālupe–Beja–Karitāni (V399) (7,93.–9,03. km) posmos, kas iet cauri Bejas ciemam. Abos posmos atjauno asfaltbetona segumu ar papildināto jeb ķīlēto virsmas apstrādi. Secīgi tiek ieklāta vienas saistvielas kārta  un divas  sīkšķembu  kārtas, kur otrajā  kārtā sīkšķembu izmērs  ir mazāks. Virsmas apstrādi veiks šogad, kad būs piemēroti laikapstākļi šīs metodes pielietošanai. Tad tiks ieklāts arī horizontālais apzīmējums. Pērn abos posmos ir iztīrīti grāvji un caurtekas, izzāģēti traucējušie krūmi un koki, uzstādītas jaunas caurtekas un atjaunota esošā, kā arī demontētas vecās ceļazīmes. Veikta karstā asfalta profila labošana un  iesēdumu remonts. Darbus veic PA VIA un LAU par līgumsummu 179 052,02 eiro (ar PVN). Būvuzraudzību nodrošina PA BPU&IngWay. Tos pabeigs šogad. Grants seguma divkārtu virsmas apstrādi šogad piedzīvos divi valsts vietējās nozīmes autoceļi ar grants segumu: Ķoņi–Lode–Arakste (V177) no apdzīvotās vietas Ežiņas līdz Lodei, ietverot arī posmu pašā Lodē (2,24.–7,98. km), un Gulbene–Zeltiņi (V410) no Gulbenes līdz Beļavai (1,00.–8,09. km). Sakārtos arī caurtekas, iztīrīs grāvjus un veiks meliorāciju. Abos posmos darbus veiks SIA Limbažu ceļi, un līgumsummas attiecīgi ir 964 019 eiro un 1 091 177 eiro (ar PVN).

ES finansējums

Kopš pērnā gada ir pieejami līdzekļi no programmas Eiropas Savienības (ES) Attīstības un noturības mehānisms (ANM). Tās ES noteiktais mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijā šo finansējumu administrē Valsts vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un tas tiek novirzīts reģionālo un vietējo ceļu vajadzībām administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros. Tā ietvaros šogad iesāksies vai turpināsies no pagājušā gada kopumā pieci projekti. Šogad piecu kilometru garumā plānota autoceļa Cesvaine–Velēna (P38) pārbūve no Tirzas skolas līdz Lizumam (25,99.–30,63. km).

Kā arī šogad turpināsies 13 kilometru pārbūve uz autoceļa Umurga–Cēsis–Līvi (P14) no Stalbes līdz Cēsīm (21,99.–34,92. km). Šajā posmā norit gan daļēja, gan atsevišķos posmos pilna segas pārbūve. Vietās ar vāju nestspēju veikta grunts apmaiņa vai pastiprināta ar pāļiem. Būvdarbus veic SIA ACBR par līgumsummu 10 218 308 eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošina AS Ceļuprojkets. Projekta autors – SIA Projekts 3.

Būvdarbi atsāksies arī uz reģionālā autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) no Augstrozes līdz Umurgai (27,76.– 33,07. km). Turpināsies ceļa konstrukcijas pārbūves un asfaltēšanas darbi. Posmā arī raks grāvjus, izbūvēs caurtekas un nobrauktuves. Tāpat tiks uzstādītas jaunas ceļazīmes, barjeras, signālstabiņi un uzklāts horizontālais marķējums. No autobusu pieturvietām Umurga izbūvēs apgaismotu gājēju infrastruktūru, savienojot tās ar Umurgas ciemu. Būvdarbus, ko veic SIA Limbažu ceļi, iecerēts pabeigt šī gada vasaras beigās. Līguma summa ir 4 736 069 eiro (ar PVN). Projektētājs – AS Ceļuprojekts, būvuzraudzība – SIA Firma L4. 2021. gadā segums atjaunots P11 posmam no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni–Dauguļi (V218) (2,02.–15,90. km) un no Limbažiem līdz Tūjasmuižai (41,59.–51,67. km). Savukārt 2016. gadā ar ERAF līdzfinansējumu tika pārbūvēts astoņu kilometru posms no Pilskalniem līdz Purmaļiem (19,22.–22,70. km).

Šogad plānots uzsākt tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallina šosejas (A1) Salacgrīvā (91,10 km). Tiesības slēgt līgumu par šiem darbiem ieguvusi piegādātāju apvienība NB&Tilts, kuras piedāvājums bija saimnieciski visizdevīgākais, kā arī ar zemāko piedāvāto cenu, kas ir 18 115 577 eiro (ar PVN). Tilts pār Salacu ietilpst Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kā arī ir Eiropas nozīmes autoceļu maršrutā E67 jeb Via Baltica posms, kas nodrošina vietējo un starpvalstu satiksmi, kā arī militāro mobilitāti.