Tapis vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts

Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada decembris

Šogad Jaunpilī izbūvēts Latvijas valsts ceļu tīklā vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts; kopumā šajā būvniecības sezonā darbi veikti uz 23 VAS Latvijas valsts ceļi īpašumā esošiem tiltiem.

Novembrī Lāčplēša dienā Jaunpilī līdzās pilij svinīgi tika atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki–Jaunpils (V1457), un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā. “Tilts ir izbūvēts vēsturiskā vietā līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Tilts ir sanācis gan skaits, gan ilgmūžīgs, domāju, ka to novērtēs arī nākamās paaudzes un tūristi. Šādas konstrukcijas tilts izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā lieliska, skaista inženiertehniska būve,” norādīja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

 

JAUNAS VĒSMAS

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās. Aigars Geide, LVC Tiltu daļas būvinženieris un projekta vadītājs skaidro, ka vecais tilts pār Bikstupi bija savu laiku nokalpojis un neatbilda sabiedrības un satiksmes drošības izvirzītām prasībām. “Jaunpils pils celta 1301. gadā, Zviedru mūris būvēts ap 1648. gadu. Mūra iekšpusē izvietotā viduslaiku sēta Niedru lija, kurā tiek piedāvātas atraktīvas izklaides viduslaiku garā, raisīja idejas rast risinājumu, kurš sasauktos ar vēsturisko apkārni, būtu estētiski baudāms un nodrošinātu ekspluatācijas prasības, kuras tiek izvirzītas modernai būvei. Izpētot un apkopojot informāciju par Latvijas uzņēmēju spējām, tika izvēlēts inovatīvs risinājums, kurā apkopotas koka un dzelzsbetona labās īpašības. Proti, kur koka sijas ir galvenais nesošais elements un darbojas stiepē, bet dzelzsbetona plātne darbojas tikai spiedē. Šis risinājums arī nodrošina tiltam izvirzītās prasības attiecībā uz kalpošanas laiku, kas ir 100 gadi.  Jāpiebilst, ka līmētās koka sijas ir izgatavotas Latvijā, kas parāda mūsu uzņēmēju spēju un prasmes strādāt ar koku,” uzsver A. Geide. Pēc pārbūves tilts ir kļuvis nedaudz platāks, garāks un ērtāks satiksmei un gājējiem – tā vienā pusē izbūvēta gājēju ietve. Tilta būvdarbi tika uzsākti šī gada maijā, un tiem bija atvēlētas 190 kalendārās dienas. Darbus veica SIA Rīgas tilti par līgumcenu 634,34 tūkst. eiro ar PVN, ko finansēja valsts budžets.

APJOMS SAMAZINĀS

Kopumā saskaņā ar pēdējiem inventarizācijas datiem valsts pārziņā ir 963 tilti, kas izvietoti uz galvenajiem, reģionālajiem vai vietējiem valsts autoceļiem. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ainārs Paeglītis norāda, ka Latvijā reāla tiltu pārvaldība ir aptuveni 50% tiltu, un tie atrodas LVC pārziņā. Pēc viņa domām esošā tiltu vadības sistēma, kas ir salīdzinoši veiksmīga, būtu jāpapildina un jāatjauno. Kā arī vairāk jāizmanto jau esošie dati attiecībā uz tiltu tehnisko stāvokli. Jāmin, ka šobrīd labā stāvoklī ir 28,3% valsts pārziņā esošo tiltu. Runājot par šo gadu, VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) Tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis norāda, ka dažādu veidu būvdarbi, tādi kā atjaunošana, pārbūve, jaunu tiltu būvniecība esošo vietā veikta kopumā valsts pārziņā esošiem 23 tiltiem, no tiem uz 12 tiltiem darbi šajā būvniecības sezonā pabeigti pilnībā. Jāmin, ka no kopējā skaita Sēnītes posmā uz Vidzemes šosejas (A2) darbi notika uz deviņiem ceļa pārvadiem.

 

Tomēr būvdarbu izmaksu sadārdzināšanās un konkurences samazināšanās rezultātā piešķirtā finansējuma ietvaros atjaunot vai pārbūvēt paredzēto tiltu skaits ir samazinājies. Atsevišķu tiltu būvdarbi ir pārcelti uz nākamo un aiznākamo gadu, jo būvdarbu iepirkumos nebija pieteicies neviens vai arī tikai viens pretendents. Piemēram, tie ir tilts pār Lobi uz autoceļa Cebēni–Lēdmane (V973), kur iepirkums sludināts jau divas reizes, tilts pār Pērsi uz Daugavpils šosejas (A6), kur iepirkums sludināts jau trīs reizes, tilts pār Cērteni uz autoceļa Smiltene–Rauna (V234), tilts pār Svēti uz autoceļa Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (P95) un tilts pār Piķurgu uz autoceļa Rīga–Ērgļi (P4).

LIELS IZAICINĀJUMS

Jēkabs Uļģis, SIA BT Projekts projektētājs

“Šī man bija pirmā pieredze, rēķinot šāda veida konstrukciju. Pirms tam to biju tikai teorētiski apguvis Rīgas Tehniskajā universitātē. Tāpēc liku lietā šo pieredzi, kā arī konsultējos ar kolēģiem. Līdz ar to šis projekts man bija izaicinājums. Es domāju, ka rezultāts ir ļoti labs, jo ir tapis glīts tilts, kas priecē cilvēkus un arī ir funkcionāls. Tas parāda, ka arī Latvijā ir iespējams uzbūvēt objektus, kas papildina apkārtējo ainavu. Runājot par koku, Latvijā nepieciešamās klases materiāls nav pieejams, tāpēc nācās to piegādāt no Krievijas.”

 

 

 JĀSEKO LĪDZI MATERIĀLU MIJIEDARBĪBAI

Albīns Jasaitis, SIA Rīgas tilti valdes priekšsēdētājs

“Projekts bija salīdzinoši vienkāršs, bet tajā pašā laikā ļoti specifisks. Šāda veida tilts ir pirmais mūsu uzņēmuma praksē. Bija arī dažas grūtības projekta realizācijas gaitā. Piemēram, tā kā iepriekšējais tilts bija ļoti vecs, nebija zināms, kādi tilti te bijuši vēl pirms tā. Pāļu dzīšanas procesā atklājās akmeņi, kas apgrūtināja darbus. Augstas prasības bija noteiktas koka sijām, tāpēc lapegli nācās piegādāt no Krievijas. Šobrīd uzraugiem ir jāseko pastiprināti līdzi, kā koks strādās kopā ar betonu.”

TILTI, UZ KURIEM VEIKTI DAŽĀDI DARBI 2019. GADĀ

Atrašanās vieta Veikti darbi

 

2019. gadā

Pabeigti darbi uz tiltiem 2019. gadā
Kohēzija fonda līdzfinansējums:    
Vidzemes šoseja (A2) Sēnītes mezgls (2019.–2020.) 9  0
ERAF līdzfinansējums:    
Gulbene–Balvi–Viļaka (P35) tilts pār Pogupi (no 2018. gada) 1 1
Reģionālie ceļi    
P4 – 1 tilts  – Ogre Ērgļos (2019-2020) 1 0
Tiltu programmas ietvaros:    
Atjaunošana:    
Gājēju tilts Berģos uz Vidzemes šosejas (A2) 13. km    
Tilts pār Daugavu uz Daugavpils

 

apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. km

   
Tilts pār Ventu uz autoceļa Zlēkas–Ugāle (P123) 1,28. km    
Tilts pār Lieparu uz autoceļa Dimzas–Vircava–Vairogs (V1054) 17,1. km    
Tilts pār Amatu uz autoceļa Mūrnieki–Līgatne–Augšlīgatne (V283) 8,4. km 5 4
Pārbūve:    
Tilts pār Raunu uz autoceļa Lodes

 

stacija–Jaunrauna-Veselava (V296) 6,3. km

   
Tilts pār Bikstupi autoceļa Annenieki–Jaunpils (V1457) 7,51. km    
Tilts pār Vaidavu uz autoceļa

 

Alūksne–Ziemeri–Veclaicene (V386) 8,8. km

   
Tilts pār Rušenicu uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–

 

Daugavpils-Rēzekne-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 88. km

   
Tilts pār Maizītes upi uz autoceļa

 

Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18. km

5 5
Tiltu konstruktīvo elementu atjaunošana:    
Ceļa pārvadam uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) atjaunota sija    
Tilts pār Braslas upi apdzīvotā vietā Plācis uz autoceļa Plācis–Eiķēnu karjers (V324) 2 2
Kopā 23 12