Visticamāk, ka līdz nākamā gada pavasarim visa valsts autoceļu uzturēšana noritēs atbilstoši atvērtā tirgus līguma nosacījumiem. Tā intervijā Autoceļu avīzei norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs. Šī ziemas sezona valsts ceļu ikdienas uzturēšanā atnākusi ar tirgus atvēršanu. Arī daļās, kur līgumi vēl nav stājušies spēkā, ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktība tiks nodrošināta un darbi tiks veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, līdz ar to ceļu lietotājiem nav jāsatraucas.

Ikdienas uzturēšanas darbu sezona valsts ceļu tīklā, salīdzinot ar gadu iepriekš? Cik liels finansējums ir ieguldīts?
Kā zināms uzturēšanas darbi uz ceļiem ir sezonāli – izšķir ziemas un vasaras sezonu, turklāt ziemas sezona ir tā, ar kuru gads iesākas un ar kuru beidzas. Proti, no janvāra līdz martam mums ir ziemas darbi, no aprīļa līdz novembrim vasaras, bet novembrī un decembrī atkal ziemas. Protams, laikapstākļi un klimatiskās svārstības mēdz ieviest savas korekcijas un ir gadi, kad vēl aprīlī snieg, bet decembrī var greiderēt grants ceļus. Šī gada sākuma ziemas periodā laikapstākļi no ceļu uzturēšanas viedokļa bija smagi un uzturēšana finansiāli ietilpīga.

“Mainīgie laikapstākļi ziemā uzturēšanai izmaksā dārgāk nekā pastāvīga ziema. Šī gada sākums bija ar ļoti izteikti un krasi mainīgiem laikapstākļiem. Likumsakarīgi tas prasīja lielākus ieguldījumus nekā sākotnēji plānots. Salīdzinot ar pēdējo gadu vidējiem darbu apjomiem un to izmaksām, ziemas uzturēšanas darbiem šī gada sākumā bija nepieciešams par nepilniem pieciem miljoniem eiro vairāk nekā ierasti. Līdz ar to 2022. gada vasaras sezonā bija pieejams par pieciem miljoniem eiro mazāks finansējums. Grants ceļu uzturēšanas darbi vasarā ir veikti līdzīgā apjomā kā iepriekšējos gadus, bet kopumā vasaras sezonā uzturēšanā izlietoti 24,8 miljoni eiro.”

Ikdienā veicamo darbu apjoms un veids, īpaši ziemā, ir lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem, kas līdz ar klimata pārmaiņām mēdz būt neprognozējami un nepastāvīgi. Varbūt, ir jāveic kādas izmaiņas arī ikdienas uzturēšanas darbu organizācijā?

Lai varētu saprast, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas, būtu jāveic apjomīgs pētījums un novērojumi ilgākā laika periodā. Patlaban ir pāragri izdarīt secinājums par klimata pārmaiņu ietekmi uz autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem un vai būtu jāveic to restrukturizācija. Pēdējo 15 gadu griezumā bijuši gan pastāvīgi gan mainīgi laikapstākļi, un to, kādi tie būs šajā vai nākamajā gadā, nav iespējams prognozēt. Iepriekšējā ziemas sezonā sala periodi mijās ar biežiem atkušņiem, savukārt 2020./2021. gada ziemā atkušņi bija vērojami retāk. Klimata pārmaiņu ietekmi mums būtu vērts apspriest ar kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, salīdzināt, kādas ir tendences visās trijās valstīs, mūsu plānos ir tāda pieredzes apmaiņa. Kopumā neatkarīgi no laikapstākļiem lielākā problēma ir tā, ka ikdienas uzturēšanas darbiem ilgstoši trūkst finansējums, tāpēc mēs nevaram izdarīt visus darbus, kas būtu nepieciešami – atjaunot grāvjus, biežāk un platākā joslā pļaut zāli, izcirst krūmus.

Šī gada 17. janvāris mūs pārsteidza nesagatavotus – strauji apledoja visi ceļi ap Rīgu un atsevišķi galvenie ceļi pat visā garumā. Vai no šīs situācijas ir gūtas kādas atziņas un mācība?

Gadījumi, kad strauji mainās gaisa temperatūra, Latvijas klimatiskajos apstākļos nav retums, bet lielākoties novērojami lokāli kādā konkrētā vietā. Šī gada 17. janvārī gaisa temperatūra strauji pazeminājās un šie laikapstākļi vienlaicīgi skāra lielu valsts teritorijas daļu. Turklāt bez straujām temperatūras izmaiņām vēl bija novērojams spēcīgs vējš un snigšana, tāpēc tas bija izaicinājums pat pieredzējušam autoceļu uzturētājam. Kolēģi, kas ilgus gadus strādā valsts ceļu uzturēšanā, nevarēja atcerēties, ka kaut kas līdzīgs būtu novērots pēdējo 20 gadu laikā. Iestājoties šādiem ārkārtas apstākļiem, tūlītēju rezultātu nekad nebūs iespējams nodrošināt. Tā ir dabas stihija, ārkārtas apstākļi.

Runājot par autoceļu stāvokli, asfaltēto ceļu stāvoklis uzlabojas, kāda situācija ir ar grants ceļiem?

Latvijas valsts ceļu tīklā ir vairāk nekā 20 tūkstoši kilometru, no kuriem 10 498 km ir ar grants segumu. Ja galvenie ceļi ir labā un teicamā stāvoklī, tad vietējie ceļi ar grants segumu ir liels izaicinājums mobilitātei reģionos. Lielākoties, kā jau minēju, tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Lai gan vēl joprojām nepietiekoši, pēdējos gados ieguldījumi grants ceļos ir pieauguši, līdz ar to ir uzlabojies arī to kopējais stāvoklis. Ja 2020. gadā labā stāvoklī bija 6,7% no visiem grants autoceļiem valsts ceļu tīklā, tad 2021. gadā tie bija 7,9%.

Vai joprojām dienas kārtībā ir jautājums par valstisko funkciju zaudējušo ceļu nodošanu pašvaldībām? Kāda ir virzība?

Pagājušajā gadā pašvaldībām tika izteikts piedāvājums kopā pārņemt ap 6700 kilometriem valsts vietējo autoceļu, pie nosacījuma, ka turpmākos piecus gadus tiek nodrošināts finansējums uzturēšanai 1560 eiro par vienu kilometru pārņemtā ceļa vai tā posma. Pēc pieciem gadiem ir paredzēts veikt pārrēķinu, aktualizējot pašvaldības īpašumā esošās infrastruktūras apjomu. Patlaban pašvaldības ir izteikušas vēlmi pārņemt vien 530 kilometrus valsts vietējo autoceļu. Dažas pašvaldības joprojām nav sniegušas savu atbildi. Nodošanas procesā patlaban ir 60 vietējie autoceļi 14 pašvaldībām 194,8 km kopgarumā. Līdz šī gada beigām kopumā 12 pašvaldībām tiks nodoti 27 valsts vietējie autoceļi vairāk nekā 55 km garumā.

Vai nepietiekamā finansējuma situāciju kaut kādā mērā risinās ikdienas uzturēšanas darbu tirgus atvēršana?

Valsts autoceļu tīkls jau ilgstoši tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, jeb vienkāršāk sakot – jau vairākus gadu desmitus valsts ceļu uzturēšanai tiek novirzīts mazāk līdzekļu, nekā būtu nepieciešams, lai veiktu visus uzturēšanas darbus uz valsts ceļiem. Šī problēma ar iepirkumu pilnīgi noteikti netiek atrisināta, bet esam panākuši daļēju efektivizāciju. Atklātā iepirkuma rezultāti parāda, ka tos pašus ikdienas uzturēšanas darbus, ko iepriekš, ir iespējams paveikt par nedaudz zemākām cenām. Taču mums ir jārēķinās, ka sakarā ar karadarbību Ukrainā un sankcijām, arī ceļu uzturēšanas darbu izmaksas pieauga, tāpat kā citas izmaksas būvniecības nozarē. Vasarā tika pārskatīti pirms 24. februāra iesniegtie būvniecības piedāvājumi un noslēgtie līgumi, koriģējot vienību cenas 15% ietvaros. Līdzīga situācija ir arī ar ikdienas uzturēšanas darbu iepirkumu. Mēs esam gatavi pārskatīt piedāvāto cenu izmaksu kāpumu, ja tas būs pamatots. Lai būtu vienlīdzīga attieksme, arī uzturēšanas darbu līgumiem pieaugums varēs būt līdz 15%, tāpat kā būvniecības līgumu gadījumā. Tomēr es gribu uzsvērt, ka, neskatoties uz cenu pārskatīšanu, kopējās ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas joprojām saglabāsies zemākas. Vienlaicīgi gan saglabājas bažas par to, cik ilgi turpināsies, piemēram, energoresursu un degvielas cenu kāpums.

Vai ir domāts par vēl kādiem instrumentiem, kā palielināt finansējumu vai efektivizēt darbu veikšanu?

Protams, ir jācenšas pielietot visus pieejamos instrumentus, lai palielinātu finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai. Iespējams, plānojot kapitālos ieguldījums autoceļu tīklā, vienu daļu finansējuma varētu paredzēt valsts autoceļu nodalījuma joslas sakārtošanas darbiem. To veikšanai atsevišķos iepirkumos varētu izsolīt zāles pļaušanu, koku un krūmu ciršanu, grāvju tīrīšanu utt. Iespējams, ka uz šādu darbu veikšanu iepirkumos varētu startēt ne tikai ceļu būvnieki un uzturētāji, bet arī, piemēram, lauksaimnieki, kuru rīcībā ir atbilstoša tehnika un cilvēkresursi, līdz ar to palielinātos konkurence un līdz ar to arī varētu mazināties izmaksas.

Oktobrī pakāpeniski jau ir sākuši darboties pirmie līgumi ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai brīvā tirgus apstākļos, divos joprojām turpinās iepirkuma procedūra. Kā kopumā vērtējat IUD tirgus atvēršanas procesu?

Kaut arī pirms iepirkuma izsludināšanas tika organizētas divas apspriedes ar piegādātājiem, skaidrojot iepirkuma priekšmetu un prasības, tomēr pēc izsludināšanas jau saņēmām ievērojamu skaitu jautājumu. IUB izskatīja septiņas piegādātu sūdzības par nolikuma prasībām, kā rezultātā piedāvājumu iesniegšana tika pagarināta līdz 2021. gada 6. oktobrim. Kavējumi ar to vēl nebeidzās, jo pēdējās sūdzības izskatīšanas dēļ, piedāvājumu atvēršana un attiecīgi arī vērtēšana tika uzsākta mēnesi vēlāk. Savukārt pirmie rezultāti tika paziņoti šā gada janvāra beigās. Līgumi ir noslēgti 17 iepirkuma daļās, vēl divās daļā turpinās vērtēšana. Vienā iepirkuma daļā rezultāti noteikti pat divas reizes, jo sākotnējais uzvarētājs atteicās slēgt līgumu. Patlaban ikdienas uzturēšanas darbu izpilde atbilstoši jaunajiem līgumiem ir sākusies četros noslēgtajos līgumos. Līdz nākamā gada pavasarim, visticamāk, visa valsts autoceļu uzturēšana noritēs atbilstoši atvērtā tirgus līguma nosacījumiem. Protams, ka ir jārēķinās, ka atlikušo divu daļu rezultāti var tikt pārsūdzēti. Lai veiksmīgi organizēt valsts ceļu uzturēšanas darbus jaunajos tirgus apstākļos, ir arī veikta reorganizācija LVC struktūrā, izveidota jauna iekšējā darbu uzskaites un kontroles sistēma. LVC darbiniekiem bija jāapgūst arī jaunas zināšanas un kompetences.

Vai laika grafiks, kas bija sākotnēji noteikts tirgus atvēršanai, bija pārāk optimistisks?

Jā, sākotnēji plānotie termiņi, iespējams, tika noteikti pārlieku optimistiski. Iepirkums tika izsludināta visā Latvijas teritorijā, sadalot to 19 iepirkuma daļās, un piedāvājumi visās daļās bija jāiesniedz un jāizvērtē vienlaicīgi. Šāda apjoma un sarežģītības publiska iepirkuma procedūra Latvijas autoceļu uzturēšanas vēsturē notiek pirmo reizi un nākotnē būtu nepieciešams ieplānot vairāk laika.

Vai ikdienas ceļu lietotāji kādā veidā uzjutīs izmaiņas dēļ tā, ka mainās uzturēšanas darbu līgumi?

Noteikti nē. Autoceļu lietotājiem nav jāsatraucas. Ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktība tiks nodrošināta un darbi tiks veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.