Aizvadītā ziema bijusi aukstākā pēdējo 15 gadu laikā. Janvāris un februāris bija stabila sasaluma mēneši ar ļoti zemu gaisa temperatūru. Tas nozīmē, ka uz grants autoceļiem varam sagaidīt ne tikai šķīdoni, bet arī rūgšanu

Šī ziema bija ne tikai auksta, bet arī bagāta ar sniegu. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Savukārt martā strauji iestājās pavasarīgi laikapstākļi un atkusnis. Pēc stiprā un ilgstošā sala, kas bija gada sākumā, ceļi var būt sasaluši līdz pat 1,5 metriem dziļumā. Tāpēc pilnīgs atkušanas periods var ilgt līdz pat jūnijam un to var pavadīt ceļu rūgšana.

Rūgšana

Dziļa ceļu sasaluma gadījumā, iestājoties aizvien siltākiem laikapstākļiem, turpinās atkušana ceļa dziļākajās kārtās, tāpēc ierastais pavasara šķīdonis var pāriet rūgšanā. Ceļš sāk rūgt, kad grunts nav līdz galam atkususi, ūdens nevar iesūkties un grunts masa tiek izspiesta caur plaisām uz ceļa. Lai neapdraudētu satiksmes drošību, rūguma vietas pārklāj ar smilti un labvēlīgos laikapstākļos remontē. Ja ziemā ir bijis ilgstošs sals, atsevišķās vietās dziļā atkušana var ieilgt līdz pat jūnija beigām. Rūgšana neatkārtojas katru gadu, un tā tiek novērota dažādās vietās.

Šķīdonis

Šķīdonis ir ierasta parādība Latvijas klimatiskajā joslā, atkušņa laikā tas ir vērojams arī kaimiņvalstīs. Pavasara atkusnī, īpaši pēc sniegotas ziemas, ceļa sega pārmitrinās un zaudē nestspēju. Ja ūdens uz ceļa jau ir pārāk daudz, veidojas dubļi. Zaudējot nestspēju, ceļi kļūst neizturīgi un smagais transports tos var neatgriezeniski sabojāt, tāpēc tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi. Transportam, kas smagāks par 10 tonnām, šķīdoņa laikā tiek aizliegts lietot grants autoceļus.  Šķīdoņa laikā masas ierobežojumi tiek noteikti uz 90% valsts autoceļu ar grants segumu. Ceļu lietotājiem jārēķinās, ka uz grants ceļiem strauji veidosies bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nebūs iespējams kvalitatīvi novērst ar greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi. Greiderēšana, iesēdumu, bedru vai citu defektu novēršana ir iespējama, kad ceļš izžūst un to neklāj dubļi.

Bedres

Mainīgos laikapstākļos, kā arī atkusnī novecojušā asfaltbetona segumā pastiprināti veidojas bedres. Plaisās un risēs uzkrājas ūdens. Tas, sasalstot, atkūstot un atkārtoti sasalstot, vēl vairāk bojā asfaltbetona segumu. Bedres īpaši strauji veidojas laikā, kad gaisa temperatūra ir ap 0 °C. Iestājoties atbilstošiem laikapstākļiem, kad segums apžuvis un gaisa temperatūra paaugstinās, uzturētāji masveidā veic visu bedru remontdarbus. Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumā, kuru laukums ir lielāks par 0,1 m² (piemēram, 20 × 50 cm izmēra bedre) un kuras ir dziļākas par 5 cm. Šogad no janvāra līdz 12. martam LVC tīklā satiksmei bīstamās bedres ir labotas vairāk nekā 560 m² apmērā, 2025. gadā visa gada laikā šis apjoms sasniedza 261 tūkst. m².

Ceļu applūšana

Ja ziema bijusi sniegota, iestājoties straujam atkusnim, īsā laikā liels ūdens daudzums nonāk ūdenstilpēs: grāvjos, upēs, dīķos u. c., kā rezultātā var applūst blakus esošie ceļi. Šogad martā Jelgavas novadā applūda vietējais autoceļš Glūdas stacija–Zaļenieki (V1079) posmā starp Spurģiem un Glūdu.