Vairāk nekā seši tūkstoši kilometru valsts vietējās nozīmes ceļu ir zaudējuši valsts ceļu funkcijas, un tiek piedāvāts tos nodot pašvaldību pārziņā. Tālāk lēmumu pieņemšana tiktu deleģēta novadiem un pašvaldībām, kuras zina labāk, kur jāinvestē, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Tomēr līdz šim pašvaldības izrādījušas mazu interesi šos ceļu posmus pārņemt savā pārziņā.

Pēdējo gadu laikā atsevišķas pašvaldības ir pārņēmušas nedaudz vairāk kā 85 km vietējo autoceļu. Šogad Madonas pašvaldība savā saimniecībā ir pārņēmusi 24,75 km, kas ietver sešus vietējos ceļus pilnībā un vēl viena ceļa posmu vairāk nekā četru kilometru garumā. Līdz šim pārsvarā pašvaldības pārņēma salīdzinoši īsus posmus, kas nav garāki par kilometru. Kopumā šogad pašvaldībām nodoti 68,19 km, bet plānots vēl – 133,79 km. 2022. gadā tie bija 12,83 km, bet 2021. gadā – 4,47 km.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka ir ļoti precīzi nodefinē prasības un saistības, kas attiecas uz šo ceļu nodošanu pašvaldību pārziņā. Tas, ka ceļi tiek nodoti pašvaldībām, nenozīmē, ka pašvaldības uzreiz tos varēs uzlabot. Gan valsts, gan pašvaldību budžetos trūkt naudas, lai salabotu visus Latvijas ceļus. Valsts funkciju zaudējušo ceļu nodošana ir sistēmiska ceļu tīkla sakārtošana, tas ir pirmais solis. Kad tas ir izdarīts, ceļu īpašniekiem ir jāizvēlas prioritātes, tāpat kā līdz šim jāmeklē iespējas veikt uzlabojumus tur, kur tas visvairāk nepieciešams.

Interese maza

Atbilstoši Satiksmes ministrijas 2021. gadā veiktajam vērtējumam liela daļa no valsts vietējo autoceļu pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā neatbilst likumā Par autoceļiem noteiktajai valsts vietējā autoceļa definīcijai, jo tie nesavieno novada administratīvos centrus ar pilsētām, apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus. Tika secināts, ka 11 604 km jeb 90,4% ceļu neatbilst valsts vietējā autoceļa statusam. Pārņemšanai pašvaldībām pēc Satiksmes ministrijas norādījumiem netika piedāvāti visi valsts vietējie autoceļi, ņemot vērā, ka daži no definīcijai neatbilstošajiem valsts vietējiem autoceļiem savieno savā starpā pagastu pārvaldes vai nodrošina citu vietējās vai reģionālās mobilitātes funkcijas.

6700 tik km valsts vietējo autoceļu ir zaudējuši valsts ceļu funkciju

AVOTS: LVC

Kā piemēru var minēt valsts autoceļa Skatre–Rolavi (V1232) posmu no Liepājas šosejas (A9) līdz Bernātiem (0.–3,2. km), kas jau ir zaudējis valsts ceļa funkciju un vairākus gadus atrodas pašvaldībām nododamo ceļu sarakstā. Tālākais ceļa posms jau ieder pašvaldībai, kas šogad sakārtots. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārziņā esošajā posmā netiek plānotas investīcijas un tur notiek tikai ikdienas uzturēšanas darbi. Plānojot būvdarbus, pašvaldībām savos ceļu posmos būtu jāizvērtē un savlaicīgi jāpārņem šādu ceļu posmus. Dienvidkurzemes novada domes Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis iepriekš Latvijas radio norādīja, ka Dienvidkurzemes novada mērogs ir iespaidīgs, un šis nav vienīgais ceļa posms, kam būtu jānonāk pašvaldības rīcībā, diskusijas ir notikušas, bet gala lēmumu nav. Viņš norāda, ka, visticamāk, būtu jāpārbūvē visa ceļa klātne un summa mērāma vairākos miljonos eiro. Pēc G. Ločmeļa domām būtu jābūt konkrētam risinājumam arī no valsts. Proti, valsts varētu atjaunot un tad nodot pašvaldībai uzturēšanā.

Madonas novada pašvaldības pārstāvis Egils Kazakevičs norāda, ka pašvaldība 2022./2023 gadā no LVC pārņēmusi 24,75 km autoceļu, pārņemšanas process ritējis raiti. Tomēr pašvaldība atzīst, ka sākotnēji nav izdiskutētas vairākas lietas, ar ko šobrīd ir jāsaskaras. “Būtisks aspekts, par ko netika runāts pārņemšanas sākumposmā, ka autoceļu posmiem īpašumtiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, kas šobrīd būs jāveic pašvaldībai pa saviem finanšu līdzekļiem. Vēlamies vērst uzmanību, ka pieejamais papildu finansējums par 1 km nav pietiekams, jo pārņemtie posmi ilgstošā laika periodā nav atbilstoši uzturēti, tādēļ šobrīd prasa papildu ieguldījumus. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs aicinātu pārskatīt finansējuma apmēru, kas tiek iedalīts, ceļus pārņemot. Pašvaldība arī izprot, ka atsevišķu valsts autoceļu pārņemšana ir būtiska, nodrošinot pašvaldības funkciju, tādēļ esam gatavi turpmākai sadarbībai,” atzīmē E. Kazakevičs.

Nodošana gaita

“Valstij piederošo nekustamo īpašumu – vietējās nozīmes autoceļu – nodošanas pašvaldību īpašumā mērķis ir veicināt autoceļu sakārtošanu un pašvaldību autonomo funkciju īstenošanu,” skaidro Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors. Viņš norāda, ka, pārņemot autoceļus savā īpašumā, pašvaldībām ir iespēja piesaistīt gan valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmas mērķdotācijas līdzekļus pašvaldību ceļiem (ielām), gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu ceļu uzlabošanai, kā arī radīt novadā darbavietas un veicināt privāto investīciju piesaisti. Lai uzsāktu valsts autoceļa nodošanu pašvaldībai, ir nepieciešams pozitīvs pašvaldības lēmums. Saņemot pozitīvu lēmumu no pašvaldības LVC uzsāk nekustamā īpašuma formēšanas un noteikšanas darbības – ierosina pašvaldībai veikt nekustamā īpašuma sadali, ja tas nepieciešams, kā arī Valsts zemes dienestā reģistrēt datus par inženierbūvi. Saņemot nekustamā īpašuma dokumentus, tiek gatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts ar anotāciju par valsts autoceļa bezatlīdzības nodošanu pašvaldības īpašumā, kas tiek iesniegts Satiksmes ministrijai tālākai virzībai. Satiksmes ministrija MK rīkojuma projekta dokumenta paketi jau attiecīgi iesniedz Valsts kancelejā. Pēc MK rīkojuma apstiprināšanas LVC gatavo pieņemšanas–nodošanas aktu un to virza parakstīšanai. Pieņemšanas–nodošanas akta gatavošanas laikā, ja nepieciešams, tiek aktualizēti arī dati inventarizācijas sistēmā. Aktu paraksta LVC, Satiksmes ministrija un attiecīgā pašvaldība. Kopumā ceļa nodošanas process var ilgt no 12 līdz pat 14 mēnešiem.

Finansējums

Ceļiem, kas ir zaudējuši valsts ceļu funkcijas, veic tikai ikdienas uzturēšanas darbus. Proti, greiderē, planē, appļauj, reizēm iztīra grāvjus un veic citus uzturēšanas darbus, taču kapitālus remontdarbus uz tiem veikt neplāno. “Pašvaldību pārziņā nododot vietējās nozīmes ceļus, tiks piešķirts papildu mērķdotācijas finansējums 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru un atbilstoši patreiz procesā esošajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos – bez termiņa ierobežojuma. No vienas puses pašreiz pārņemšanas process noris lēni, no otras puses – pašvaldības izvērtē savas iespējas un novada iedzīvotāju vajadzības un process notiek,” uzsver T. Vectirāns. Iepriekš MK noteikumos Nr. 173 Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība bija noteikts, ka Satiksmes ministrija ne vairāk kā piecus gadus pārskaita attiecīgajai pašvaldībai papildu mērķdotācijas finansējumu 1560 eiro gadā par katru pašvaldības pārņemto valsts vietējā autoceļa kilometru. Jāmin, ka tā ir summa, kas tiek izlietota to ikdienas uzturēšanas darbiem. Pašvaldības, pārņemot šādus ceļus, tālāk var lemt par prioritātēm novada mērogā – turpināt šo ceļu tikai uzturēt vai plānot remontdarbus, ja pašvaldības mērogā ceļam ir lielāka nozīme.

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš atzīmē, ka pozitīvi ir tas, ka kustība ceļu sadalījumā notiek. Kā svarīgu aspektu viņš atzīmē to, ka ir izņemts no MK noteikumiem minētais piecu gadu finansēšanas periods, ar ko iepriekš pašvaldības nebija mierā. A. Salmiņš arī norāda, ka tuvākā laikā kopumā būs jāpārskata pašvaldību autoceļu modelis. “Nākamā tikšanās ar iesaistītajām pusēm plānota augustā. Bet šobrīd varu teikt, ka man patīk, kā virzās sadarbība ar ministriju, ir sajūta, kaesam uz viena viļņa,” piebilst A.Salmiņš.

Pašvaldībām nodotie/plānotie vietējo autoceļu posmi