Pāris klikšķu jautājums

Digitalizācija ir nākamais attīstības solis uz ko būtu jāvirzās ceļu un tiltu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.

Jau šobrīd VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) projektēšanas iepirkumos pretendents var iegūt papildu punktus, ja attiecīgajam objektam apliecina izstrādāt arī 3D modeli. Tas ļauj pasūtītājam un visām iesaistītajām pusēm iegūt labāku priekšstatu par būvi un iegūt precīzākus risinājumus. Nākamais solis pēc 3D modeļa ir būvju informācijas modelis (BIM), kas ir 3D modelis apaudzēts ar informāciju par katru būves elementu. Ar BIM modeli iespējams ātrāk uztvert risinājumus, projekts ir caurskatāmāks un viegli pārbaudāms, norāda LVC un nozares pārstāvji. Samazinās elementu skaits, kas nav precīzas. Latvijā civilajā ēku būvniecībā BIM jāievieš noteiktos publiskajos būvniecības iepirkumos līdz 2025. gadam, norāda Ekonomikas ministrija. Savukārt attiecībā uz autoceļiem un tiltiem nav noteikts, kad šāda sistēma būtu jāievieš, tai pat laikā, nozare pati jau sper pirmos soļus 3D modeļu un BIM izstrādē, kas ļautu jau pirms būvēšanas saprast, kāda izskatīsies būve un apkārtējie elementi. Tas palīdzētu arī izvairīties no liekiem jautājumiem, palīdzētu pirms būvniecības identificēt problēmas un laicīgi rast risinājumus. Precīzāki kļūst gan apjomi, gan arī pati būve. BIM modeļus var izmantot visā būves dzīves ciklā, tajā skaitā arī būvju apsaimniekošanā un uzturēšanā, jo BIM modelī esošā informācija atvieglo darbu plānošanu un veikšanu, ievērojami samazinot izmaksas.

Pirmie soļi
Būvniecības nozare ir viena no lielākajām nozarēm pasaulē, kas veido apmēram vienu desmito daļu no globālā iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodarbina gandrīz septiņus procentus no visu pasaules strādājošo iedzīvotāju skaita. Globālā būvniecība pieaug, un tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ar būvniecību saistītie izdevumi palielināsies un veidos 13% no pasaules IKP. Saskaņā ar globālās vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey veikto pētījumu, būvniecības sektora produktivitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem attiecībā pret citām nozarēm, kā vienu no faktoriem minot zemo digitalizācijas līmeni. Digitālās tehnoloģijas tiek izvirzītas kā būtisks faktors, kas palīdz uzņēmumiem efektivizēt būvniecības procesu plānošanas un projektēšanas posmā, būvniecībā un aktīvu pārvaldībā, norāda LVC Pētniecības vadības un attīstības daļas vadītājs Jānis Barbars. LVC ir veicis pētījumu ar mērķi izstrādāt stratēģijas ietvaru, lai efektivizētu būvniecības procesu pārvaldību. Tās pamatā ir tieši būvniecības procesu digitalizēšana, izmantojot BIM, kas sniedz finansiālus ieguvumus. Finansiālais ieguvums tiek aplēsts, skatoties ilgtermiņā, un kā galvenie faktori ir produktivitāte un kvalitāte, ko iespējams panākt, pielietojot BIM tehnoloģiju projektēšanā, būvniecībā un arī uzturēšanā. Pētījumi rāda, ka ietaupījumi var sasniegt līdz pat 10% no būvniecības izmaksām, atzīmē J. Barbars. Viņš arī skaidro, ka LVC jau ir izstrādāta BIM ieviešanas ceļa karte, tomēr, ņemot vērā, kā process ir virzījies līdz šim, karte būs jāpārstrādā un jāpielāgo jauniem termiņiem. LVC Ceļu būvprojektu vadītājs Jānis Tihonovs atzīmē, ka LVC šobrīd strādā pie BIM prasībām projektēšanas procesā. “Mēs esam sākuši maziem solīšiem jo ir daudz aspekti, kas ir jāņem vērā. LVC strādā pie būves informācijas modelēšanas prasībām projektēšanas procesā. Visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm jāmācās strādāt ar BIM modeli, arī būvniekiem un būvuzraudzībai, lai visi būtu uz viena viļņa. Daudzi domā, ka BIM ir tikai būvprojekts, bet tas ir maldīgi. Tas ir būvniecības informācijas modelis, kas satur informāciju par visu būvniecības procesu. Es BIM salīdzinu ar informācijas skapi, kurā katrs plaukts ar informāciju ir sakārtots un viegli pieejams ikvienai iesaistītajai pusei. Visa ar būvniecības procesu saistītā informācija atrodas vienuviet, arī būvuzraudzības un būvnieka. Un visi strādā vienotā vidē un vienlīdz ātri piekļūst būvniecības informācijai, sazinās savā starpā utt.,” skaidro J. Tihonovs. Piebilstot, lai uzbūvētu šādu informācijas skapi un tiktu līdz ieguvumiem, ir jāiziet pamatīgs apmācības process, kā arī ir jāmainās domāšanai.

Runājot par citu valstu pieredzi, viņš norāda, ka LVC kolēģi ir bijuši pieredzes iegūšanas braucienā Dānijā, kur BIM publiskajā būvniecībā tiek izmantots lielos būvobjektos. Kopumā pasaules pieredze ar BIM ir pozitīva. Projektēšanas uzņēmuma SIA Madaberi Projektēšanas daļas vadītājs Māris Labsvīrs skaidro, ka 2D plāns ir papīra lapa, uz kuras uzskicēts ceļš, 3D modelis jau ir telpisks attēlojums trijās dimensijās. Savukārt BIM ir 3D modelis, kur katrs šķērsgriezuma elements ir izdalīts atsevišķi un tam klāt pielikta informācija: materiālu nosaukumi, apjomi, specifikācijas, kā jāiebūvē utt. BIM sniedz iespēju jebkuru būvi no sākuma uzbūvēt digitāli, izstrādājot 3D būves modeli, tāpēc jau no paša sākuma var redzēt, kāds rezultāts ir sagaidāms. Vienlaikus tas ļauj jau pirms būvniecības uzsākšanas izlabot iespējamās kļūdas projektā un novērst citus riskus, kas var radīt papildu darbu apjomu, sadārdzinot un paildzinot būvniecību.

Darba grupa
LVC ir izveidota būvniecības digitalizācijas darba grupa, kura sadarbojas gan ar projektētājiem, kas jau piedalās LVC organizētajos iepirkumos, gan arī citiem interesentiem (mērnieki, būvnieki, projektu vadītāji). Sanāksmēs tiek pārrunāta projektētāju līdzšinējā pieredze ar BIM kopumā, kādas prasības LVC ir jāpilnveido, lai virzītos uz priekšu un rezultātā iegūtu labu produktu, skaidro J. Tihonovs. Viņš arī piebilst, ka attiecībā uz 3D modelēšanu, LVC jau šobrīd projektēšanas iepirkumos to iekļāvis kā izvēles kritēriju, kuru izvēloties pretendents saņem papildus punktus. Tas arī veicina nozari apgūt būvju modelēšanas tehniku. Savukārt J. Barbars atzīmē, ka ir jāapzinās BIM – tas vairs nav darīt pa vecam, apliecinot domāšanas un darīšanas pieejas maiņu. Pēc viņa domām, noteikti nav vajadzības BIM ieviest visos projektos. Ir jāsāk ar lielajiem. Bet līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams, un tas nenotiks ne šodien, ne rīt.

Pilotprojekts
Pēc LVC pasūtījuma SIA ReālProjekts ir izstrādājis BIM pilotprojektu valsts reģionālajam autoceļam Viļaka–Kārsava (P45) (16,4.–19,8. km). Šobrīd gan nav zināms, kad šajā posmā varētu sākties būvdarbi, jo būvdarbiem nav finansējuma. “Ar šo pilotprojektu attiecībā uz BIM mums ir pirmā mazā pieredze prasību izvirzīšanā projektētājam, jo prasību iespējas ir ļoti plašas,” atzīmē J. Tihonovs. “Izstrādājot pilotprojektu, tā mērķis bija, lai tas ir tālāk izmantojams gan pasūtītājam, gan būvniecības dalībniekiem. Pamatuzstādījumi ir balstīti uz LVC autoceļu būvdarbu specifikācijām, lai BIM iekļautie materiāli būtu atrodami darbu daudzumos pēc kodiem. Ja būvnieks modeli izmantos būvniecības laikā, viņš varēs to atainot pa posmiem pēc vajadzības. Teiksim, viņam jāizbūvē ceļa labā josla, viņš pēc kodiem var atlasīt tikai tos materiālus, kas attiecas uz šo joslu. Pēc viena parametra var atlasīt visus nepieciešamos elementus,” izstrādes procesu iezīmē M. Labsvīrs. Viņš arī uzsver, ka nozarē šobrīd viena no aktuālajām tēmām tiešām ir digitalizācija ceļu būvdarbos un tādu inovāciju kā 3D modeļu un BIM pielietojums. Ar šādu BIM modeļu palīdzību projektētāji arī varētu vieglāk prezentēt projektus. “Mūsu doma ir modelī ieliktu tik daudz informācijas, lai pasūtītājam, būvniekam un citiem iesaistītajiem, tie būtu viegli un ātri uztverami, bez liekas informācijas. Faktiski pāris klikšķu jautājums. Būvnieki varēs redzēt darbu daudzumu sarakstu, apjomus utt. Un tādējādi precīzāk aprēķināt nepieciešamo materiālu apjomus un tādējādi, iespējams, samazināt arī izmaksas,” piebilst M. Labsvīrs. Jau šobrīd būvnieki izmanto 3D virsmas, lai efektivizētu būvmašīnu darbu – darba dienas sākumā operators ielādē darbu atzīmes un liela daļa konstruktīvo kārtu izbūves darbu tiek paveikti automātiskā režīmā, piebilst J. Barbars