Noslēdzas vasaras sezona uz valsts autoceļiem

11.10.2019.

Aktuāli

Pavisam drīz uz valsts autoceļiem noslēgsies vasaras uzturēšanas darbu sezona. No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšana. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana.

Vasaras sezona uz valsts autoceļiem ilgst no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, un uzturēšanas darbus, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), kas regulāri apseko valsts autoceļus un atbilstoši to uzturēšanas klašu prasībām veic konstatēto defektu novēršanu. Lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī norit ikdienas uzturēšanas darbi, autoceļu uzturētāja greideri un bedru remontbrigādes tehnika ir aprīkota ar GPS iekārtām. Tiešsaistes režīmā tam var sekot līdzi VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) tīmekļvietnes kartē un lietotnē Waze. LAU veiktā aptauja par iedzīvotāju informētība par Latvijas autoceļiem un to uzturēšanu, atklāja, ka teju puse aptaujāto jeb 45% brauc ar auto katru dienu vai vismaz vairākas reizes nedēļā un 83% autoceļu uzturēšanas kvalitāti vasarā vērtē kā labu vai viduvēju. Lielākais vairākums jeb 89% respondentu ikdienā biežāk izmanto autoceļus ar asfalta segumu, lai arī 40% no autobraucējiem katru dienu vai vismaz dažas reizes nedēļā brauc arī pa grants ceļiem.

Uzturēšanas izmaksas

Kā norāda LVC pārstāvis Valdis Mesters, ik gadu valsts autoceļu uzturēšanai tiek piešķirts aptuveni 61 milj. eiro, šajā summā ietilpst gan ziemas, gan vasaras uzturēšanas darbu izmaksas. Šogad kopumā LAU ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem ir veicis vairāk nekā 48 milj. eiro apmērā. Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti jau vairāk nekā 300 tūkst. m² apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10,4 m³ apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkst. m³ apjomā. No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšana, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 milj. eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 milj. eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c. Satiksmes organizēšanā ieguldīti vairāk nekā 1,2 miljoni eiro, savukārt caurteku nomaiņā vai tīrīšanā ieguldīti teju 887 tūkstoši eiro. Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbu ietvaros grāvju tīrīšana veikta vairāk nekā 275 tūkst. m³ apjomā, bet nomaļu grunts uzauguma noņemšana 56,41 tūkst. m3 apjomā. Zāles pļaušana veikta 10,24 ha apjomā, bet krūmu pļaušana 912 ha apjomā. Caurteku tīrīšana veikta 1315 m garumā, bet bojāto caurteku nomaiņa – 3134 m garumā. Satiksmes organizēšanas darbu izpildes ietvaros uzstādītas vai nomainītas 3435 ceļazīmes, kā arī atjaunots 5581 signālstabiņš.

Galvenie valsts autoceļu uzturēšanas vasaras sezonas darbi:

Melno segumu bedru remonts;
Virsmas raupjuma atjaunošana;
Grants autoceļu seguma uzturēšana un remonts;
Satiksmes organizācijas līdzekļu (ceļa zīmju) uzturēšana un uzstādīšana;
Grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana;
Zāles, krūmu un to atvašu pļaušana;
Autoceļu nomaļu atkritumu savākšana.

Bedres pieaug

Lai gan, salīdzinot ar 2014. gadu, remontējamo bedru apjoms uz Latvijas valsts autoceļiem ir samazinājies, šogad tas atkal ir palielinājies, norāda V. Mesters. Piemēram, pagājušajā gadā kopumā uz valsts autoceļiem ar asfaltbetona segumu tika saremontēti 284,6 tūkst. m² bedru, šogad nepilnos deviņos mēnešos šis apjoms jau sasniedza vairāk nekā 300 tūkst. m² , kas ir par 23,89 tūkst. m² vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā. V. Mesters skaidro, ka šāda situācija izveidojusies, jo nepietiekama finansējuma apstākļos valsts autoceļu stāvoklis sāk pasliktināties, tāpēc arī pastiprināti sāk veidoties bedres. Visvairāk bedru šogad labots maijā. Dati liecina, ka tie bija vairāk nekā 11,34 tūkst. m² . Jāmin gan, ka sākotnējās prognozes liecināja: bedru apjoms šogad būs līdzīgs kā pērn, un nepārsniegs 300 tūkst. m² . Tomēr prognozes nav piepildījušās, un līdz ar to, visticamāk, arī šo darbu izmaksas pārsniegs sešus miljonus eiro šogad. Jāatgādina, ka bedru remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D. Autoceļu melno segumu bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz katra gada 1. jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15. jūnijam, un līdz 1. jūlijam C un D uzturēšanas klases ceļos. Satiksmei bīstamo bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem, kam ir noteikta A uzturēšanas klase, tiek veikti 24 h laikā no brīža, kad bedre ir konstatēta, B uzturēšanas klases autoceļiem – piecu diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā un D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā. Par satiksmei bīstamām jeb avārijas bedrēm tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru (~32 cm x 32 cm), un tās ir dziļākas par pieciem centimetriem.

Grants ceļu uzturēšana

Arī uz grants ceļiem, atkarībā no laikapstākļiem, tiek veikti darbi. Visbiežāk tā ir greiderēšana, tas ir, seguma līdzināšana, planēšana un profilēšana. Šie darbi ir domāti seguma līdzenuma atjaunošanai bez jauna materiāla pievienošanas. Lai grants segums normāli kalpotu, tam jābūt ar šķērskritumu 3% līdz 5% no vidus uz malām. Lai to nodrošinātu, segas virskārtā ir jābūt vismaz 5 cm līdz 8 cm biezai planējamai kārtai. Svarīgi ir panākt, lai ūdens brīvi noplūst no segas. Gar ceļa malām nedrīkst būt grunts vaļņi. Diemžēl gada laikā satiksme putekļu veidā nones apmēram vienu centimetru no grants seguma, un apmēram pusei no visiem grants segumiem nav planējamās kārtas un malā ir izveidojies grunts valnis. Šādiem autoceļiem līdzina segumu, veicot ar greideri divus līdz četrus gājienus pa brauktuvi, greiderēšanas dziļums ir mainīgs, 2 cm līdz 4 cm.

Šogad greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem līdz šim izpildīti teju 82 tūkst. km apjomā, un izmaksas par šo darbu veikšanu pārsniedz trīs miljonus eiro. Pagājušajā gadā kopumā tie bija 104,8 km par kopējo summu 4,4 milj. eiro.

Sausā laikā grants autoceļu segums satiksmes ietekmē noput, kā rezultātā tiek atsegta autoceļa konstruktīvā kārta – to veido smilts. Līdz ar to autoceļu posmos, kuros ir nepietiekami biezs segums, intensīvas satiksmes laikā veidojas “smilšu vannas“. Tāpat satiksmes rezultātā uz grants seguma veidojas šķērsviļņi jeb “trepe”, atsevišķas bedres un iesēdumi. Savukārt nokrišņu laikā grants segums tiek pārmitrināts, un tam samazinās nestspēja. Šādos gadījumos greiderēšanu nav iespējams veikt. Ilgstošais sausuma periods šogad arī ietekmēja grants autoceļu stāvokli vasaras sākumā, un tie pastiprināti putēja. Šādos apstākļos redzamība uz grants ceļiem pasliktinās. Savukārt, lai iespēju robežās uzlabotu dzīves apstākļus tiem, kas dzīvo grants autoceļu tuvumā, valsts ceļu uzturētāji LAU atsevišķās vietās veica atputekļošanu ar kalcija hlorīdu. Proti, ceļa posmu greiderē, un tad Ca Cl₂ pārslas tiek vienmērīgi izkaisītas uz ceļa virsmas. Ja mitrums grants segumā ir nepietiekams, tad pirms kaisīšanas ceļš tiek arī laistīts. Tomēr, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, šāda atputekļošana tiek veikta tikai atsevišķās vietās, šogad to ir paredzēts veikt uz 137 km grants autoceļu, tomēr apjoms ir lielāks, un kopumā atputekļošana ir veikta uz 209 km grants autoceļu jeb 1,26 milj. m² , un tas ir izmaksājis 250 tūkst. eiro. Jāpiebilst gan, ka atsevišķos posmos atputekļošana ir veikta divas vai pat trīs reizes. Salīdzinājumam pērn atputekļošana ar kalcija hlorīdu tika veikta uz 133 km, bet 2017. un 2016. gadā attiecīgi uz 87 km un 72 km grants autoceļu.

Dažādi darbi

Vasaras periodā tiek veikti arī dažādi citi darbi, kas ir saistīti ar autoceļu kopšanu. Piemēram, latvāņu iznīcināšana. Šogad ceļu nodalījuma joslā latvāņi izpļauti 2,12 ha platībā. Atsevišķi likvidēti 2,59 tūkst. latvāņu, bet ar rokām izpļauti 2,33 tūkst. m2 latvāņu audžu. Tāpat tiek mainītas ceļa apmales, ceļa zīmes, uzstādīti jauni soliņi, krāsoti vecie un vēl virkne citu darbu.