Neplānotās bitumena cenu svārstības saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos ievieš nenoteiktību šī gada ceļu būvdarbu sezonas sākumā

Tā intervijā Autoceļu Avīzei norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš skaidro, ka, neskatoties uz laicīgi izsludinātajiem iepirkumiem, vēl nav līdz galam skaidrības, kā iesāksies šī būvdarbu sezona. Kopumā šogad autovadītājiem jārēķinās, ka visvairāk satiksmes ierobežojumu būvdarbu dēļ būs uz valsts vietējiem autoceļiem. Vairāk nekā 60 kilometri grants autoceļu iegūs melno segumu, kas uzlabos braukšanu pa tiem un dzīves kvalitāti ceļu tuvumā dzīvojošajiem.

Kādas būs šīs sezonas galvenās iezīmes?

Vēl marta sākumā es teiktu, ka šī būvniecības sezona darbu apjoma ziņā stipri līdzināsies iepriekšējai. Taču līdz ar karadarbību Tuvajos Austrumos un tās izraisīto naftas cenu izmaiņu dēļ, ir parādījusies nenoteiktība attiecībā uz to, vai būs iespējams realizēt visus mūsu plānus.

Marta vidū būtiski ir augušas ne tikai degvielas, bet arī bitumena cenas. Kā zināms, bitumens ir pamata izejviela asfalta ražošanai. Situācija var attīstīties nelabvēlīgā gultnē, līdzīgi kā 2022. gadā, kad sākās karš Ukrainā. Situācija ir  negaidīta un nav skaidrs, cik ilgi tā turpināsies. Pamatīga neskaidrība ir arī par sekām, kādas varam sagaidīt, situācija mainās no nedēļas uz nedēļu. Tas ir liels izaicinājums mūsu nozarei pat neskatoties uz to, ka pēc būtības uzņēmēji ir raduši strādāt nenoteiktības apstākļos.

Finansējums autoceļiem nav definēts ilgtermiņā un mainās no gada uz gadu, jo ir atkarīgs no parlamenta balsojuma par valsts budžetu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības. Tomēr apstākļi, kuri veidojas tagad, ir kaut kas pavisam nestabils.  Risinājums varētu būt esošo līgumu ārkārtas indeksēšana, ja tiks saņemts atbilstošs valdības mandāts. Nozare rēķina, ka izmaksu pieaugums varētu būt aptuveni 15%. Jārēķinās, ka, ja netiks piešķirts papildu finansējums šādai indeksācijai, visticamāk, būs nepieciešams pārskatīt šī gada plānus un atsevišķos posmos remontdarbus atlikt.

Ja netiks piešķirts papildu finansējums šādai indeksācijai, visticamāk, būs nepieciešams pārskatīt šī gada plānus un atsevišķos posmos remontdarbus atlikt.

Ceram, ka, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, sezonu varēsim uzsākt savlaicīgi. Esam pateicīgi būvuzņēmējiem par dialogu, kas ir bijis konstruktīvs, kopīgiem spēkiem arī šo periodu mēs pārvarēsim. Kopumā uz marta beigām ir noslēgti vairāk nekā 70% līgumi par būvdarbiem uz valsts autoceļiem, kas ir ļoti labs rādītājs. Neviens nevarēja iedomāties, ka veiksmīga iepirkumu gaita var būt arī problēma, bet līdz notikumiem Tuvajos Austrumos piedāvātās cenas var kļūt būvuzņēmējiem neizpildāmas. 

No plānoto darbu perspektīvas – kā izskatīsies vasara uz valsts autoceļiem?

Šajā gadā turpināsies tendence, kura iesākās pirms pāris gadiem, un lielākais darbu apjoms posmu un kilometru skaita ziņā būs uz valsts vietējiem autoceļiem. No kopumā 80 objektiem 50 būs uz vietējiem autoceļiem un veidos 350 kilometrus. Tā ir puse no visa būvdarbu apjoma, kopumā plānojam strādāt uz 657 kilometriem valsts autoceļu. 

Šai tendencei ir vairāki iemesli. Pirmkārt, mēs turpinām strādāt pārsvarā ar valsts budžeta finansējumu, kas ir stipri ierobežots, tāpēc lieli un dārgi pārbūves projekti nav pa kabatai. Otrkārt, vienīgā nauda, kas autoceļu būvdarbiem pieejama no ES fondiem, ir Atveseļošanās fonda (AF) instruments. Šie līdzekļi ir novirzīti Administratīvi teritoriālās reformas skartajiem vietējiem un reģionālas nozīmes autoceļiem un satiksmes drošībai.

Divi ceļa posmi šogad no grants seguma pārtaps par asfaltētiem. Viens no tiem būs pievedceļš Sēlijas poligonam jeb vietējais autoceļš Daudzeva–Viesīte–Apserde (V956) (1,18.–17,19. km), kura pārbūve tiks veikta ar Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu (ERAF). Savukārt reģionālā autoceļa Bauska–Aizkraukle (P87) posma no Ozolaines līdz Bārbelei (17,41.–28,06. km) pārbūve par asfaltu tiek finansēta no valsts budžeta.

Gandrīz 65 kilometri vietējo grants autoceļu iegūs melno segumu, tajos ieklāsim divkārtu virsmas apstrādi. Ceļu nestepēja nepalielināsies, bet braukšanas un dzīves komforts tiem, kas šos ceļus lieto vai dzīvo blakus, uzlabosies. Pārējos kilometros atjaunosim grants segumu, kas nozīmē, ka ceļi kļūs labāki, bet joprojām būs atkarīgi no laikapstākļiem un būs jārēķinās ar šķīdoņa periodiem.

Gandrīz 65 kilometri vietējo grants autoceļu iegūs melno segumu, tajos ieklāsim divkārtu virsmas apstrādi.

Ja runājam par galvenajiem autoceļiem, tad šogad pabeigsim pārbūvēt Daugavpils šosejas (A6) posmu pie Daugavpils un arī apvedceļa daļu, nākamgad plānots uzsākt darbus posmā no Nīcgales līdz Gančauskiem (201,6.–212,2. km), kā arī Daugavpils apvedceļa posmā, ko veido A6  (232.– 239. km)

Ierobežotais finansējums ir iemesls tam, ka atsevišķos reģionālo autoceļu posmos veiksim seguma atjaunošanu, nevis pārbūvi, kura tur tehnoloģiski jau būtu nepieciešama. Pirmais tāds posms būs uz autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā no  krustojuma ar autoceļu Gaiziņkalns–Lubeja–Gulbēre–Liezere (V851) līdz Madonai (61,13.–83,91. km). Autobraucējiem ir jārēķinās, ka pēc šiem remontdarbiem autoceļš nebūs ideāli gluds, ātrāk var parādīties plaisas, tomēr tas palīdzēs pasargāt ceļu no tālākās sabrukšanas un braukšanas komforts tomēr arī būs labāks. Kaut vai atjaunot segumu ir labāk, nekā nedarīt neko.

Ierobežotais finansējums ir iemesls tam, ka atsevišķos reģionālo autoceļu posmos veiksim seguma atjaunošanu, nevis pārbūvi, kura tur tehnoloģiski jau būtu nepieciešama.

Kā ar satiksmes drošību? 

Satiksmes drošība ir otra joma aiz vietējiem autoceļiem, kurai vēl ir pieejams ES finansējums. Pateicoties tam, šogad būvēsim infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem apmēram 30 kilometru garumā. Tā būs atdalīta no autotransporta plūsmas. Posmi tiek atlasīti prioritārā secībā, un viens no galvenajiem kritērijiem – apdzīvotu vietu savienojamība, lai cilvēki kājām vai ar velosipēdu varētu mērot ceļu starp apdzīvotajām vietām. 

Tāpat, pateicoties ES līdzekļiem, šogad turpināsim būvēt divlīmeņu šķērsojumus pār valsts galvenajiem autoceļiem. Gan gājējiem, gan transportam. Pērn uzsākta gājēju un velosipēdistu tuneļa būvniecība zem Bauskas šosejas (A7) uz Rīgas robežas, šogad darbi plānoti Medzābakos pie Ādažiem, kur taps pārvads gājējiem un velosipēdistiem pār Tallinas šoseju (A1). Savukārt Apšupes krustojumā uz Liepājas šosejas (A9) plānots divlīmeņu pārvads transportam, ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, arī tur darbi varētu sākties jau šogad. Uz Liepājas šosejas (A9) būs vēl viens posms, kur tiks uzlabota satiksmes drošība. Pierīgā šosejas sākumposmā tiks mainīta satiksmes organizācija, likvidēti ap 30 pieslēgumiem, liegti vairāki kreisie pagriezieni, izbūvēti paralēlie ceļi un infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem. Šis ir noslogots posms, un kreisie pagriezieni tur ļoti negatīvi ietekmē satiksmes drošību. Iedzīvotājiem būs nepieciešams laiks, lai aprastu ar izmaiņām, tomēr ceļš kļūs drošāks gan tiem, kas brauc uz Liepāju, gan tiem, kas dzīvo Pierīgā. 

Rīgas apvedceļš – vai sagaidīsim? Kādas ir izredzes iegūt finansējumu pārbūvei?

Rīgas apvedceļš patlaban ir valsts autoceļu vājākais posms. Varam teikt, ka tā ir valsts ceļu tīkla sirds, jo tajā atduras praktiski visi valsts galvenie autoceļi. Apvedceļš sen ir izsmēlis savu caurlaides spēju abās tā pusēs, tas ir lēns un joprojām nav drošs. Lēns tas ir tāpēc, ka, lai kaut cik uzlabotu satiksmes drošību, tur ir gan vidējā ātruma kontroles posmi, gan luksofori, gan ātruma ierobežojumi un citi lokāli risinājumi. 

Par apvedceļa posmu, kas ir Jūrmalas pusē (A5), un tā attīstību patlaban ir sarežģīti lemt kādus konkrētus risinājumus, jo tas ir cieši saistīts ar Rail Baltica trases plāniem, esam atkarīgi no tā, kas notiks ar šo dzelzceļa projektu. Savukārt otra apvedceļa daļa, kas ir Ogres pusē (A4), ir steidzami jārisina. Tur ir intensīvāka satiksme un tā ir daļa no Via Baltica, kas ir noslogotākais tranzīta ceļš visā Latvijā. Abām apvedceļa daļām ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējums, kas paredz būvēt maģistrālu ceļu ar vairākām joslām katrā virzienā, atdalītām brauktuvēm, divlīmeņu šķērsojumiem un potenciālo braukšanas ātrumu līdz 120 km/h. 

Rīgas apvedceļš patlaban ir valsts autoceļu vājākais posms. Varam teikt, ka tā ir valsts ceļu tīkla sirds, jo tajā atduras praktiski visi valsts galvenie autoceļi. Apvedceļš sen ir izsmēlis savu caurlaides spēju abās tā pusēs, tas ir lēns un joprojām nav drošs.

Ņemot vērā sarežģījumus, kas saistīti ar A5 projektēšanu Rail Baltica kontekstā, intensīvākais darbs šobrīd būtu jāiegulda, meklējot iespējas pārbūvēt A4 posmu. Esam aktualizējuši jautājumu Satiksmes ministrijas un valdības līmenī, stāstījuši to arī parlamentā. Manā skatījumā Rīgas apvedceļa pārbūvei ir jākļūst par Latvijas prioritāti nākamā Kohēzijas fonda finansējuma periodā, kas sāksies 2028. gadā. Lai tas varētu notikt, mums jau šajā vai nākamajā gadā ir jāsāk projektēšana, lai nodrošinātu augstas gatavības projektu uz 2028. gadu. Ļoti ceram uz šo risinājumu, tuvākajā laikā sagaidām uzdevumu no Satiksmes ministrijas, lai varētu ķerties pie projektēšanas. 

Manā skatījumā Rīgas apvedceļa pārbūvei ir jākļūst par Latvijas prioritāti nākamā Kohēzijas fonda finansējuma periodā, kas sāksies 2028. gadā.

Kāds šobrīd ir Bauskas apvedceļa statuss? Vai iespējams PPP modelis vēl citos ceļu projektos, vai to var izmantot bezgalīgi?

Bauskas apvedceļa projekts virzās uz priekšu, bet publiskā privātā partnerība (PPP), protams, nav tas instruments, ar kuru mēs varēsim paveikt pilnīgi visus valsts autoceļu attīstības projektus. Taču, visticamāk, arī Iecavas apvedceļš tiks realizēts kā PPP projekts.

Kā izskatāmies uz lietuviešu un igauņu fona?

Lietuvas kolēģi ir tie, kuru iespējas, mēs apskaužam, jo Lietuvā autoceļu uzlabošanai tiek darīts tiešām daudz, pamatā tiek ieguldīts maģistrālo autoceļu attīstībā. Mēs visi esam dzirdējuši par Via Baltica posma līdz Polijas robežai pārbūvi, ko kaimiņi ir paveikuši. Lietuva izmanto vairāk iespēju ieguldīt ES līdzekļus autoceļu infrastruktūrā, arī militārās mobilitātes līdzekļus tur daudz vairāk iegulda autoceļos. Domāju, šo pieredzi Latvijai būtu vērts pārņemt. Militārā mobilitāte un autoceļi ir nesaraujami saistīti un mūsu valsts ceļu tīklā ir daudz posmu, kas veic šo duālo funkciju. Tāpēc militārās mobilitātes līdzekļi Latvijas autoceļos būtu jāiegulda vairāk. 

Savukārt Igaunijas kolēģiem pērnais gads bija izaicinošs, finansējums valsts autoceļiem tur tika nopietni samazināts, tomēr šogad tas ir atgriezts ar uzviju. Jaunā valdība izprot, cik liela nozīmē ir autoceļiem jebkurā jomā – no militārās līdz izglītībai un lauksaimniecībai.

Militārā mobilitāte un autoceļi ir nesaraujami saistīti un mūsu valsts ceļu tīklā ir daudz posmu, kas veic šo duālo funkciju. Tāpēc militārās mobilitātes līdzekļi Latvijas autoceļos būtu jāiegulda vairāk. 

Tāpēc arī Igaunijā kolēģi ķeras pie lielo šoseju pārbūves, tostarp starp Tartu un Tallinu. 

Kādām tēmām pievērsīsieties šogad ikgadējā ceļu nozares konferencē?

Kā ierasts aprīlī notiks ikgadējā ceļu nozares konference, kurā jau tradicionāli lielu uzmanību veltīsim satiksmes drošībai, runāsim arī par Rīgas apvedceļa nozīmi, kā arī sagaidām vairāku pašvaldību stāstus par pieredzi autoceļu jomā. Konferencē uzstāsies Lietuvas un Igaunijas kolēģi, esam priecīgi par iespēju uzņemt arī Polijas ceļu direkcijas pārstāvjus, būs arī eksperti no Vācijas, līdz ar to konference būs ar plašu starptautisku dimensiju. Aicinām ikvienu interesentu sekot līdzi konferencei mūsu mājaslapā www.lvceli.lv un FB kontā.