LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš, komentējot 2017.gadā valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testus, norādīja, ka būvdarbu kvalitāte uzlabojas, īpaši tas attiecas uz asfaltbetona kvalitāti. Pērn visbiežāk konstatētās neatbilstības bija putekļu saturs no karjeriem piegādātajos materiālos. Savukārt visdārgāk izmaksā neatbilstošas ieklātā asfalta īpašības – 27 objektos no 135 tika konstatētas neatbilstības granulometrijā, asfalta līdzenumā un poru saturā.

Lielākā daļa atklāto neatbilstību tiek novērstas jau būvniecības procesā, tomēr ir gadījumi, kad būvniekiem ir jālabo defekti jau pilnībā izbūvētos objektos. Pagājušā gada objekti, kas neatbilstību dēļ, ir jāpārbūvē ir sekojošie:

• Autoceļš Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā Krasti–Ērberģe (virskārtas AC11 surf pārbūve 29,20.-35,00. km abās joslās);
• Autoceļš Rīga–Ventspils (A10) (virskārtas SMA11 pārbūve 58,18.-58,746. kreisās puses joslā);
• Autoceļš Subinaite–Pertnīki–Dūņukrogs (V588) (virskārtas AC11 surf pārbūve 0,2.-1.95. km kreisās puses joslā).

Bez sankcijām par kvalitātes neatbilstībām VAS LVC kontrolē arī administratīvo pienākumu izpildi no būvnieku puses. 2017. gadā būvniekiem tika piemēroti 16 līgumsodi, no kuriem lielākā daļa bija par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem, stāsta G.Alberiņš. Cenu samazinājums par atkāpēm, kuru labošana nav bijusi lietderīga, pērn bija piemērots 38  gadījumos par kopējo summu 89 692 eiro, bet papildu garantijas un grozījumi līgumā – 14 gadījumos.

Cenu samazinājums par atkāpēm, kuru labošana nav bijusi lietderīga, pērn bija piemērots 38  gadījumos par kopējo summu 89 692 eiro

Veiktās pārbaudes

LVC Autoceļu kompetences centra (AKC) direktors Vladimirs Akimovs pavēstīja, ka kopumā Ceļu laboratorija pērn veikusi 12 352 materiālu paraugu un 1311 ceļu segumu rādītāju testus un ceļu segumu rādītāju mērījumus uz 1205,521 joslas kilometrā. Neplānotās pārbaudes, kuras veic pēc projektu vadītāju iniciatīvas, veiktas būvmateriāliem, apsekojot ražošanas noliktavas, kā arī posmos, kur sāk parādīties defekti, kuru cēlonis ir jānoskaidro. Veikti 486 neplānoti materiālu testi, nomērīti 8,9 joslas kilometri un 196 mērīšanas testi.

No jauna uzbūvētajos un rekonstruētajos posmos 52 reizes veikti saķeres koeficienta mērīšanas testi, 55 līdzenuma testi ar lāzera profilogrāfu, kā arī ceļa horizontālo marķējumu atstarošanās koeficienta testi – 112 objektos un vienu reizi visā valsts autoceļu tīklā ikgadējās autoceļu marķējuma atjaunošanas programmas kontroles ietvaros.

2017. gadā būvniekiem tika piemēroti 16 līgumsodi, no kuriem lielākā daļa bija par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem

Stingrākas prasības

2017. gadā LVC ieviesa stingrākas prasības asfaltēšanas tehnoloģijai uz vairāk noslogotiem ceļiem, sacīja G.Alberiņš. Lai ieklāšanas brīdī nodrošinātu vienmērīgāku asfalta sastāvu un temperatūru, stingrākas prasības tiek piemērotas asfalta vedēju kravas kastēm (tai jābūt noapaļotiem stūriem), kā arī ieviesta prasība asfaltbetona masu pirms ieklāšanas pārmaisīt speciālās iekārtās. Rezultātā ir ievērojami uzlabojusies ieklātā asfaltbetona kvalitāte, kas ir konstatēts gan urbto paraugu testēšanas rezultātos, gan pārbaudot izbūvētos posmus ar skeneri. Tas nozīmē, ka uz ceļiem būs mazāk nesablīvētu plankumu, kuros var priekšlaicīgi rasties plaisas un bedres, un palielināsies ieklātā seguma kopējais kalpošanas laiks.

Slēdz vispārējo vienošanos

Pērn LVC pirmo reizi būvdarbu uzraudzībai noslēdza vispārējo vienošanos – tika izraudzīti vairāki uzņēmumi, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, lai veiktu būvdarbu uzraudzību, un kuri tālāk katram objektam sniedza savus finansiālos piedāvājumus, no kuriem tika izvēlēts tas, kuram bija zemākā cena. Tas ļauj efektīvāk plānot laiku un darbu, kā arī mazina iepirkumu strīdu skaitu.  Līdzīgi 2017. gadā tika iepirkti būvprojektu ekspertīžu pakalpojumi, savukārt šogad plānots noslēgt vispārējo vienošanos par segumu atjaunošanas būvdarbiem.