Kreisie pagriezieni – manevri ar visaugstāko drošības risku

Lai uzlabotu satiksmes drošību valsts autoceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām, kas izbūvēti ar dubultām brauktuvēm, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mērķtiecīgi veic kreiso manevru likvidēšanu. 

Nedaudz ilgāks laiks ceļā, veicot drošu apgriešanos divlīmeņu šķērsojumā, nevar būt arguments, lai atteiktos no iespējas uzlabot satiksmes drošību. Droša satiksme ir prioritāte, un ir jāuzstāda mērķis maksimāli samazināt potenciāli bīstamo posmu skaitu valsts autoceļu tīklā, uzskata drošas braukšanas eksperti.

Pēc LVC pasūtījuma VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) speciālisti ir veikuši Ceļu drošības auditu uz Daugavpils šosejas starp Ikšķili un Ogri pie Elkšņiem, kur pašlaik ir atļauts kreisais pagrieziens. Audita secinājumos ir ietverta rekomendācija izslēgt kreisos pagriezienus krustojumā, jo to veicēji ir pakļauti augstam satiksmes drošības riskam. Turklāt, apstājoties pirms kreisā pagrieziena veikšanas, transporta līdzeklis daļēji aizņem kreiso malējo braukšanas joslu, izraisot citu transportlīdzekļu bremzēšanu un pārkārtošanos uz labo braukšanas joslu. Satiksmes intensitāte šajā posmā ir sasniegusi gandrīz 18 000 aut./diennaktī.

Šī un Saulkalnes kreisā pagrieziena dēļ augstas kategorijas divu brauktuvju Daugavpils šosejas (A6) posms nespēj kvalitatīvi pildīt tam paredzēto funkciju – nodrošināt drošu un intensīvu satiksmi. Krustojumi uz šādas klases ceļiem būtu jāveido tikai divos līmeņos 5 līdz 10 km attālumā vienu no otra, pilnībā izslēdzot visbīstamāko – kreiso manevru – veikšanu tajos. Iespēja uzbraukt uz a/c A6 būtu jānodrošina tikai caur minētajiem divlīmeņu krustojumiem, vienlaikus nodrošinot piekļuvi tiem caur pakārtoto ceļu tīklu. Diemžēl pašlaik nav iespējams uzreiz izveidot pakārtoto ceļu tīklu, un uzbraukšana Daugavpils šoseju (A6) joprojām notiek pa vecajiem pieslēgumiem.

Arī Saulkalnes krustojumu nākotnē būtu nepieciešams pārbūvēt par divlīmeņu mezglu. Vienlaicīgi tiktu slēgts arī kreisais pagrieziens uz Saulkalnes dzelzceļa staciju, nodrošinot piekļuvi tai ar labajiem pagriezieniem caur Saulkalnes divlīmeņu mezglu un paralēlo ceļu tīklu. Šobrīd Saulkalnes krustojuma risinājums ir līdzīgs Elkšņu krustojumam un, neskatoties uz fotoradara un ātrumu ierobežojošo zīmju uzstādīšanu, tas joprojām atrodas tā saucamo melno punktu sarakstā.

Mērķtiecīgi likvidē kreisos pagriezienus

Visur, kur vien iespējams, LVC no kreisajiem pagriezieniem cenšas izvairīties. Daudz tiek paveikts ar ceļu pārbūves projektiem, piemēram:

  • pērn likvidēts kreisais pagrieziens uz Ventspils šosejas (A10) krustojumā ar Jelgavas – Tukuma ceļu (P98), tā vietā izbūvējot rotācijas apli;
  • jauns rotācijas aplis pagājušajā gadā izbūvēts Rēzeknes šosejas (A13) un Daugavpils apvedceļa (A14) krustojumā;
  • pēdējos gados rotācijas apļi izbūvēti arī uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) krustojumā ar autoceļu Rēzekne – Gulbene (P36) un jau minētā Jēkabpils – Rēzekne ceļa krustojumā ar autoceļu Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13).

Likvidēti kreisie pagriezieni:

  • no Baltezera kokaudzētavas līdz krustojumam ar Muižas ielu;
  • uz Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4) krustojumā ar Rožu ielu;
  • uz Daugavpils šosejas pie Likteņdārza;
  • uz Jelgavas šosejas līdz autoceļam Jelgava – Dalbe (P100) sadalošajā joslā tika uzlikta barjera, tādējādi aizliedzot vairākus kreisos pagriezienus. (Palika tikai tie, kuriem bija izveidotas kreisā pagrieziena joslas un Medemciema krustojums, kura pārbūve patlaban tiek projektēta.)

Uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā kreisie pagriezieni tagad ir atļauti tikai regulējamajos krustojumos. Arī uz autoceļa Tīnūži – Koknese (P80) kreisie pagriezieni uz galvenā ceļa nav iespējami. Arī uz Bauskas šosejas Ķekavā pie “Rimi” veikala tika uzlikta sadalošā barjera, lai no autovadītāji nebrauktu uz veikalu pa sadalošo joslu ar kreiso manevru. Turpretī Vidzemes šosejas posmā pie “Sēnītes” sadalošajā joslā, lai izslēgtu kreiso pagriezienu, uzlikti betona bloki. Šajā vietā autovadītāji no degvielas uzpildes stacijas brauca pa sadalošo joslu Rīgas virzienā, nevis izmantoja “Sēnītes” satiksmes mezglu.

Kaimiņvalstu pieredze

Arī Igaunijā joprojām uz četru joslu viena līmeņa ceļiem ir iespējams kreisais pagrieziens, tomēr, jauni kreisie pagriezieni ierīkoti netiek un pamazām slēdz esošos, kas lielākoties izbūvēti pagājušajā gadsimtā. Kaimiņu kolēģi uzskata, ka no kreisajiem pagriezieniem un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā uz četru joslu ceļiem drošības apsvērumu dēļ ir jāizvairās cik vien iespējams. Parasti uz 2+2 ceļiem pavasarī tiek paaugstināts atļautais braukšanas ātrums līdz 110 km/h un atsevišķās vietās, kur atļauti kreisie pagriezieni vai apgriešanās pretējā virzienā, drošības apsvērumu dēļ ātrums nedrīkst būt lielāks par 90 km/h. Slēdzot šos pagriezienus, jāņem vērā, ka attiecīgajās vietās dzīvojošie pie šī pagrieziena ir jau pieraduši, tāpēc plānotās izmaiņas nepieciešams rūpīgi izskaidrot. Apbraukšanas maršrutam nevajadzētu pārsniegt 3 km, tāpēc jāizanalizē visi iespējamie varianti. Ja attālums ir lielāks par 3 km, tad jāmeklē alternatīvi risinājumi (daudzlīmeņu mezgls, jauns savienojošais ceļš, mazāka vietējā ceļa rekonstrukcija un tamlīdzīgi). Labākā prakse ir, ka šādā gadījumā jābūt vairāku līmeņu satiksmes mezglam, kas savieno mazākas nozīmes ceļus ar galveno. Ja satiksmes intensitāte nav augsta, ir iespēja atļaut tikai labos pagriezienus (tašu arī šis risinājums paredz barjeru sadalošajā joslā).

Lietuvas ceļu administrācija cenšas samazināt kreisā pagrieziena iespējas, jo viņuprāt ne kreisais pagrieziens ne apgriešanās braukšanai pretējā virzienā uz maģistrālēm nav pieļaujama. Atsevišķās vietās kaimiņvalstī uz četru joslu ceļiem ir iespējas apgriezties braukšanai pretējā virzienā, bet ne nogriezties pa kreisi.

Zviedrijā uz automaģistrālēm kreisie pagriezieni nav atļauti vispār. Tādi ir uz 2+1 ceļiem, taču tad lielākoties ar atsevišķu joslu tiem, kas plāno nogriezties. Vietās, kur fiziski šādu manevru ir iespējams veikt, sadalošā josla tiek norobežota ar drošības barjerām.

Pauls Timrots, autožurnālists

Ja kādam šķiet, ka kreisais pagrieziens ir domāts viņa ērtībām, lai paskatās youtube avāriju video. Tur divas trešdaļas smago avāriju notiek, veicot kreiso pagriezienu.

Ja kāds domā, ka viņš zina, ka tas ir bīstami, bet viņš personīgi būs ļoti uzmanīgs, kad griezīsies pa kreisi, tad tie ir aizkustinoši maldi. Uz ceļa ir arī citi, neuzmanīgāki braucēji.

Jānis Vanks, motosportists, drošas braukšanas eksperts

Man kreisie pagriezieni nepatīk. Uz šosejām kreisie un apgriešanās pretimbraucošajā virzienā gan pieļaujama tikai tad, ja ir atsevišķa bremzēšanas un kustības uzsākšanas josla. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka līdzīgi kā pie apdzīšanas pretimbraucošā ātrumu un distanci noteikt īsti nevar. Otrs ir tas, ka teorētiski no divu joslu ceļa griez pa kreisi, un iet gājējs, tas ir jāpalaiž. Nākamā lieta, kas ir vasarā – motocikli. Tie brauc ne tikai joslām pa vidu, bet arī pa kreiso malu. Ja tu griez pa kreisi, viens variants, ja motocikls brauc tev no muguras, bet, ja viņš nāk pretī, viņus neievēro, jo ar acīm pirms manevra tiek meklētas mašīnas, mēs moci neredzam. Kreisais pagrieziens ir moču killeris numur viens – klasiskākais no variantiem. Un ne tikai no galvenā ceļa nogriežoties pa kreisi, bet arī griežoties uz galvenā ceļa.

Man patīk rotācijas apļi, lai arī liela daļa autovadītāju tos joprojām neprot pareizi izbraukt.