Lietuvā plānotais finansējums valsts autoceļiem šogad saglabājies pagājušā gada līmenī, savukārt Igaunijā samazinājies un visticamāk turpinās sarukt ari nākamos divus gadus. Tehnoloģiju ziņā Igaunijā uzsvars uz esošā tīkla saglabāšanu un uzturēšanu, savukārt Lietuvā turpina plānot maģistrālo ceļu pārbūvi. Tā intervijā Autoceļu avīzei norāda Igaunijas un Lietuvas ceļu un transporta administrācijās.

Kā vērtējat aizvadīto 2022. gada būvniecības sezonu?
Janars Tīks: Neskatoties uz kara ietekmi, 2022. gada būvniecības sezona kopumā bija veiksmīga. Bija zināmas grūtības ar būvmateriālu piegādēm un arī izejvielu cenas pieauga, tomēr iesaistītās puses bija orientētas uz sadarbību un atrada maksimāli labākos risinājumus, lai līgumsaistības izpildītu laikā. Transporta administrācijai bija daudz darāmā saistībā ar kara izraisīto cenu paaugstināšanos, bija jāizstrādā juridiskie risinājumi, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret izpildītājiem. Lai iegūtu līdzekļus cenu paaugstinājuma kompensēšanai, mums pagājušā gadā nācās apturēt gandrīz 50 objektu realizāciju ar kopējo vērtību 20 miljoni.

“Šāda budžeta deficīta apstākļos būs jācīnās, lai saglabātu mūsu ceļu tīkla kvalitāti un palielinātu satiksmes drošību.”

Janars Tīks, Igaunijas transporta administrācijas Infrastruktūras pārvaldīšanas nodaļas direktors

Kādi bija lielākie izaicinājumi?
Janars Tīks: Ievērojama cenu pieauguma apstākļos strādāt pieejamā budžeta ietvaros un sekot līdzi tam, lai attieksmi pret būvuzņēmējiem būtu vienlīdzīga. Attiecībā uz pēdējo mēs izstrādājām risinājumu, kas definēja kādiem līgumiem un kādā apmērā tiek segts izmaksu pieaugums. Nācās detalizēti izvērtēt būvnieku sniegtos pierādījumus par cenu paaugstināšanu, un tikai tad varējām pabeigt līgumu izmaiņas. Papīra darbu apjoms bija iespaidīgs. Nācās arī medijos skaidrot, kāpēc atlikām gandrīz 50 objektu realizāciju. No valsts budžeta diemžēl papildu līdzekļi ceļiem piešķirti netika.

Kā tikāt galā ar cenu paaugstināšanu un iepirkumu procesu?

Janars Tīks: Uzreiz pēc kara sākuma sākām sarunas ar Igaunijas būvnieku asociāciju par to, kā un cik lielā mērā būvuzņēmējiem tiks kompensēts cenu pieaugums un pie kādiem apstākļiem ir pieļaujama termiņa pagarināšana. Pēc ilgām sarunām mēs panācām vienošanos. Būvniecības līgumu apjoms, uz kuriem attiecās kompensācijas iespēja, bija 173 miljoni eiro. Paredzamā kompensējamā summa bija seši miljoni eiro. Līdz ar to vidējais kompensācijas apjoms salīdzinājumā ar līguma izmaksām bija 3,5%. Tam bija jāpievieno bitumena cenu indeksācija aptuveni desmit miljoni eiro.* Līdz ar to uz vienu līgumu cenu pieauguma kompensācija bija aptuveni 10%. Uzturēšanas līgumu apjoms, uz kuriem attiecās kompensācija, bija 33,4 miljoni eiro un patēriņa cenu indeksācijas* kompensējamā summa veidoja 3,2 miljoni eiro. Iepirkuma procesu nemainījām, bet atsevišķos gadījumos atlikām piedāvājumu iesniegšanu, lai pretendentiem dotu papildu laiku piedāvājumu noformēšanai un visu iespējamo risku aprēķināšanai.

Kā mainījies finansējums šogad, salīdzinot ar 2022. gadu?

Janars Tīks: Šogad kopējais finansējums valsts ceļiem ir nedaudz vairāk nekā 202 miljoni eiro. Tas ir mazāk nekā 2022. gadā, kad kopējais pieejamais budžets bija 228 miljoni eiro.

Kādi darbi un kādi ceļi šogad tiks akcentēti?

Janars Tīks: Pamatā uzsvars tiek likts uz jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu. Proti, atjaunošanu, virsmas apstrādi, asfaltēšanu un tiltu remontu. Šogad vēl mums ir iespēja attīstīt savu ceļu tīklu, izbūvējot jaunus ceļus, piemēram, Via Baltica, Tallina–Tartu. Savukārt melno punktu likvidēšanai un grants ceļu asfaltēšanai finansējums ir ļoti mazs. 2024. un 2025. gads izskatās vēl sliktāk. Finansējuma līmenis 2024. un 2025. gadā vairs faktiski nepieļauj attīstību, izņemot projektus, kas daļēji finansēti no ES fondiem. Tas ietver satiksmes drošības paaugstināšanu, grants ceļu asfaltēšanu, trokšņu barjeru izbūvi un veloceliņu izbūvi.

Kādi varētu būt lielākie izaicinājumi šajā būvniecības sezonā?
Janars Tīks: Šāda budžeta deficīta apstākļos būs jācīnās, lai saglabātu mūsu ceļu tīkla kvalitāti un palielinātu satiksmes drošību. Optimālā finansējuma prasība valsts autoceļu tīkla uzturēšanai ir aptuveni 200 miljoni eiro gadā. Tas ļautu izpildīt nosacījumus un prasības, un likvidēt uzkrāto remontdarbu parādu 30 gados. Tomēr vidēji
nākamos četrus gadus pieejamais finansējums valsts ceļiem būs aptuveni tikai 100 miljoni eiro gadā.

Vai ir plānots investēt grants ceļos un kāds ir grants ceļu īpatsvars valsts autoceļu tīklā?
Janars Tīks: Valsts autoceļu tīklā Igaunijā ietilpst 16 643 kilometri ceļu. No tiem 4035 kilometri jeb 24% ir grants ceļi. Šogad plānojam saremontēt 200 km grants ceļu un vēl 18 kilometrus – noasfaltēt. Attiecībā uz asfaltēšanu tas ir zemākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā.

Kāds vērtējat valsts ceļu stāvokli kopumā?
Janars Tīks: Kopumā mūsu ceļu tīkls ir apmierinošā stāvoklī. Galvenais indikators, kas raksturo mūsu asfaltēto autoceļu stāvokli, ir IRI** vērtība. Jo mazākas rādītājs, jo labāk. Šī vispārējā vērtība pēdējos gados ir pazeminājusies no 3,22 (2008. gadā) līdz 2,41 (2022. gadā). Autovadītāji gadu no gada kļūst apmierinātāki ar administrācijas darbu un līmeni, kā uzturam ceļus.

Kā vērtējat aizvadīto 2022. gada būvniecības sezonu?

Remigijus Lipkevičius: Tā kā bija nepieciešams indeksēt būtisku būvmateriālu cenu kāpumu, projektu realizācija pagājušajā gadā sākās vēlāk, bet darbus bija nepieciešams beigt ātrāk neierasti agrās ziemas dēļ. Lielākā daļa darbu tika pabeigti jau līdz novembra vidum. Neskatoties uz visu, kopumā būvdarbu sezonu vērtējam kā diezgan labu, jo būvnieki pabeidza lielāko daļu plānoto darbu.

Kopumā šogad vairāk koncentrēsimies uz autoceļu segumu un tiltu vienkāršoto atjaunošanu un pārbūvi.

Remigijus Lipkevičius,
Lietuvas ceļu administrācijas izpilddirektora padomnieks

Kādi bija lielākie izaicinājumi?

Lielākais izaicinājums bija atrast pareizo veidu, kā indeksēt būtiski paaugstinātās būvmateriālu cenas, izvērtēt pamatojumu, parakstīt līgumus, veikt visus nepieciešamos pārrēķinus.

Kā tikāt galā ar cenu paaugstināšanu un iepirkumu procesu?

Pagājušajā gadā būvuzņēmēji iesniedza 112 līgumus ar lūgumu pārskatīt paredzēto būvdarbu cenu pārrēķina kārtību. Kopumā būvdarbu cenu pārrēķins ar papildu vienošanos noformēts 78 līgumiem jeb 21% no visiem līgumiem. Pēc pārrēķina līgumcenas pieauga par 9,6 miljoniem eiro (bez PVN).

Vai projektu realizācija sadārdzinājās? Vai bija jāatsakās no kādu realizācijas?

65 iepirkumi par kopējo summu 22,8 miljoni eiro netika īstenoti pārmērīgas cenas dēļ. Kopumā no visiem izsludinātajiem iepirkumiem 28% tika pārtraukti. Lielākā daļa tieši sadārdzinājuma dēļ.

Kā mainījies finansējums 2023. gadam, salīdzinot ar 2022. gadu?

Kopumā ceļiem šajā gadā ir atvēlēti 606 miljoni eiro, no kuriem 363,9 miljoni eiro piešķirti no autoceļu uzturēšanas un attīstības programmas (KPPP) un kas ir valsts budžeta finansējums. Savukārt plānotais ES fondu finansējums 2023. gadā ir 80,8 milj. eiro, militārās mobilitātes budžeta fonda – 96,2 miljoni eiro, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums – 55,3 miljoni eiro un citi fondi – 10 miljoni eiro. Kopumā finansējums būs pagājušā gada līmenī.

Kādi darbi un kādi ceļi šogad tiks akcentēti?

Turpināsies pagājušā gada nogalē uzsāktie darbi divos autoceļa Via Baltica (A5) posmos – no 72,50. līdz 79,00. km un no 79,00. līdz 85,00. km – no Marijampoles līdz pat Polijas robežai. Abos posmos plānots izbūvēt četras joslas, kā arī izbūvēt apļveida krustojumus, tiltus un ceļa pārvadus utt. Darbus plānots pabeigt šogad. Šogad plānots uzsākt darbus vēl vienā šī ceļa posmā no 56,83. km līdz 72,50. km, bet vēl vienam posmam izsludināt iepirkumu. Visu Via Baltica 40 km garo posmu iecerēts pabeigt 2024. gada nogalē. Šis ir viens no lielākajiem ceļu projektiem pēdējo 30 gadu laikā. Tāpat jāpiemin arī tilta pār Neras upi pie Kauņas pārbūve uz autoceļa Viļņa–Kauņa– Klaipēda (A1), kur darbi uzsāksies šogad. Kopumā šogad vairāk koncentrēsimies uz autoceļu segumu un tiltu vienkāršoto atjaunošanu un pārbūvi.

Kādi varētu būt lielākie izaicinājumi šajā būvniecības sezonā?

Šogad daļā līgumu plānots iekļaut avansa maksājumus, kurus būs atbilstoši jāadministrē. Lielu uzmanību šogad pievērsīsim arī projektu vadībai.

Vai ir plānots investēt grants ceļos un kāds ir grants ceļu īpatsvars valsts autoceļu tīklā?

Grants ceļu asfaltēšanā šogad plānojam ieguldīt 49 miljonus eiro.

Kā vērtējat valsts ceļu stāvokli kopumā?

Valsts autoceļu seguma stāvokļa novērtējums tiek veikts, ievērojot Valsts nozīmes autoceļu stāvokļa novērtēšanas kārtības aprakstu. Lai noteiktu valsts ceļu stāvokli tiek salīdzināts, vai viendabīga ceļa posma seguma indekss (PCI) un Ceļu pārvaldītāja efektivitātes rādītājs (Road Managers Efficiency indicator (RMEI)) slieksnis sakrīt vai nē. Ja sakrīt, tad ir labi, ja nē – slikti. Labā stāvoklī ir 75,82% maģistrāles,
77,75% galvenie ceļi, 59,64% reģionālo un 58,03% vietējo ceļu. Skatoties visu valsts ceļu tīklu kopumā un salīdzinot abus iepriekš minētos mērījumus, redzams, ka 61,33% autoceļu ir labā stāvoklī.

Precizējumi

*Igaunijā būvdarbu līgumos jau standartā ir iekļauts bitumena cenas indekss, savukārt ikdienas uzturēšanas darbu
līgumi ietver patēriņa cenu indeksu.
**IRI starptautiskais līdzenuma koeficients

Elektroniskais izdevums Autoceļu avīze pieejams ŠEIT