Alūksnes novadā viens no lielākajiem izaicinājumiem attiecībā uz ceļu infrastruktūru ir grants ceļu uzturēšana. Tā intervijā Autoceļu Avīzei norāda Alūksnes novada izpilddirektors Ingus Berkulis. Alūksnes novadā ietilpst Alūksnes pilsēta un 15 pagasti, un pašvaldības pārziņā ir gan ielas, gan autoceļi. Izpilddirektors norāda, ka ceļu stāvoklis viennozīmīgi ir svarīgs nosacījums novada uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Cik liela ir Alūksnes novada ceļu saimniecība?

Mūsu ielu un ceļu saimniecība kopumā ir gana liela attiecībā pret ceļu daudzumu citās pašvaldībās. Pārsvarā pašvaldības ceļi ir ar nelielu satiksmes intensitāti, pa kuriem var nokļūt līdz apdzīvotām vietām – novadu pagastu centriem vai viensētām. Kopējais autoceļu garums uz šo brīdi ir 648,3 km, bet ielu kopgarums Alūksnē – nepilni 70 km. Ceļu kvalitāte novadā ir ļoti dažāda. Protams, ka lielākais autoceļu īpatsvars ir ar grants segumu. Tie ir vairāk nekā 537 km no kopējā apjoma. Tikai 51 km ir ar melno segumu. Tāpat mūsu pārziņā ir arī desmit tilti, un pēc pagājušā gada VSIA Latvijas valsts ceļi tehniskā vērtējuma pieci ir apmierinošā, četri – labā un viens ļoti sliktā stāvoklī.

Cik liela ir Alūksnes novada ceļu saimniecība?

Mūsu ielu un ceļu saimniecība kopumā ir gana liela attiecībā pret ceļu daudzumu citās pašvaldībās. Pārsvarā pašvaldības ceļi ir ar nelielu satiksmes intensitāti, pa kuriem var nokļūt līdz apdzīvotām vietām – novadu pagastu centriem vai viensētām. Kopējais autoceļu garums uz šo brīdi ir 648,3 km, bet ielu kopgarums Alūksnē – nepilni 70 km. Ceļu kvalitāte novadā ir ļoti dažāda. Protams, ka lielākais autoceļu īpatsvars ir ar grants segumu. Tie ir vairāk nekā 537 km no kopējā apjoma. Tikai 51 km ir ar melno segumu. Tāpat mūsu pārziņā ir arī desmit tilti, un pēc pagājušā gada VSIA Latvijas valsts ceļi tehniskā vērtējuma pieci ir apmierinošā, četri – labā un viens ļoti sliktā stāvoklī.

Kā organizējat autoceļu ikdienas uzturēšanu, īpaši grants autoceļu?

Novada autoceļu uzturēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 26 Par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Valsts dotācijas pieejamā finansējuma ietvaros pašvaldība plāno un organizē  pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus. 2024/2025. gadā Alūksnes novada pašvaldības prioritāte ir pašvaldības autoceļi, pa kuriem kursē sabiedriskais transports un pašvaldības skolēnu autobusi. Protams, mainīgos laikapstākļos autoceļu ikdienas uzturēšana ir gana sarežģīta un problemātiska. Tie ietekmē visu ceļu uzturēšanu, bet īpaši ceļus ar grants segumu, kas ir  pārsvarā pagastu teritorijās. Pa dienu tie atkūst, pa nakti sasalst, kļūst slideni un satiksme kļūst apgrūtināta. Pasliktinās arī satiksmes drošība, īpaši ziemas periodā, bet jāveic skolēnu pārvadājumi un zemniekiem ir jāizved sava produkcija. Visvairāk tas skar tieši zemniekus, kas nodarbojas ar piena lopkopību un piena produkcijas ražošanu. Šādās situācijās pašvaldībai ir ļoti ātri jāreaģē – jākaisa un jātīra šīs brauktuves, piemēram, agrāk nekā bija plānots. Es teiktu, ka mēs mainīgo laikapstākļu ietekmi jūtam vēl vairāk, nekā citās vietās Latvijā. Esam vairākas reizes vērsuši Satiksmes ministrijas uzmanību un arī pierādījuši ar datiem, ka Alūksnes novadam raksturīgs tas, ka ziema iestājas ātrāk un beidzas vēlāk. Tāpēc nauda, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu ziemas uzturēšanu, vairāk izsīkst, salīdzinot ar citiem reģioniem. Tāpēc dotācija, ko valsts piešķir uzturēšanai, vairāk izkūst ziemā, un vasaras sezonai, kad varētu veikt paliekošākus darbus, naudas paliek mazāk. Esam pat mēģinājuši rast kādu lielāku koeficientu Alūksnes novadam, bet līdz šim tas nav izdevies. Dotācija tiek dalīta pēc noteiktiem kritērijiem, uz visu Latviju vienādi. Ņemot to visu vērā, ikdienas uzturēšanas darbu plānošana prasa ļoti sistemātisku darbu un arī lielākus finanšu līdzekļus, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. Tieši izejot no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Vai piešķirtā dotācijas summa  katru gadu ir aptuveni vienāda vai mainīga?

Pēdējos gados dotācija ir bijusi faktiski nemainīga. Tā ir pārskatīta salīdzinoši sen, bet uzturēšanas izmaksas pēdējos gados ir kļuvušas lielākas. Tāpēc šobrīd dotācija pietiek minimālāko darbu veikšanai tādiem kā sniega tīrīšana, greiderēšanai un citām pamatlietām. Tomēr, neskatoties uz šo visu, spējam no šīs summas izspiest maksimumu un  izdarīt arī labas lietas.

Cik liels ir ikdienas uzturēšanas budžets?

Pagājušajā gadā piešķirto dotāciju mēs izlietojām faktiski 100% apmērā. Ceļu fonda finansējums 2024. gadā pilsētas ielām bija 341, 09 tūkst. eiro, bet pagastu teritorijās 369,52 tūkst. eiro, neskaitot naudas līdzekļu atlikumu uz 2023. gada beigām. Par pārņemtajiem valsts vietējo autoceļu posmiem papildus mērķdotācija pērn bija 63,79 tūkst. eiro. Papildus izmantojam iespējas piesaistīt finansējumu ES fondos autoceļu pārbūvei, kā arī piesakās finansējumam valsts budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Protams, ka līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu būtiskus ieguldījumus un pamatā sakārtotu ceļu infrastruktūru, ar tiem pietiek ceļu uzturēšanai un arī ne katru sezonu (intensīva ziema, plūdi, utt.). Ir nepieciešama lielāka dotācija, atbalsta programmas ceļu infrastruktūras sakārtošanai. Piemēram, mūsu novadā aktuāla ir tiltu sakārtošana (Kūdupes tilts Pededzē, Slūžu tilts Kalncempjos vai Lupatu tilts Annā, utt.). Kopumā tas, cik daudz mēs iztērējam, ir atkarīgs, kāda un vai ir bijusi ziema līdz tekošā gada 31. decembrim. Pašvaldība veido arī uzkrājuma fondu, kas tiek izmantots lielākiem darbiem līdzfinansējumam vai ikdienas uzturēšanas darbiem, ja pietrūkst līdzekļu. Tur nonāk līdzekļi, kas ir palikuši pāri no dotācijas. Ja ziemas sezonā ziemīgi laikapstākļi īsti nav bijuši un esam iztērējuši mazāk, tad varam uzkrāt un vasaras sezonā veikt kādus lielākus un paliekošākus darbus, kas arī ilgtermiņā uzlabos ceļu stāvokli. Ja ceļam ir ūdens notece, grāvji, nav apauguma, tad greiderēšana vai planēšana sevi attaisno, bet, ja no tā nekā nav, tad arī ikdienas uzturēšanai ir maza nozīme, jo tikai īsu brīdi ceļš ir normālā stāvoklī. Ja sāk līt vai kūst sniegs, ūdenim nav kur palikt un viss krājas uz ceļa un greiderēšanai nav jēgas.

Vai vasaras periodā pašvaldība uzturēšanas darbu ietvaros veic arī grants ceļu atputekļošanu?

Atputekļošanu uz pašvaldības grants ceļiem veicam jau vairākus gadus. Pilsētā atputekļojam visas grantētās ielas, bet Alūksnes novada pagastu teritorijās ir izstrādāta atputekļošanas kārtība, un atputekļošanu veicam saskaņā ar tehnisko specifikāciju. Šajos noteikumos ir kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēti ceļi vai to posmi, kam nepieciešama atputekļošana. Pagastos tiek atputekļoti tie posmi, kur salīdzinoši tuvu ceļam atrodas dzīvojamās mājās. Bet, kā es saku, šis ir atkarīgs no tā, cik mēs izkausējam ziemā sniegu, jo vairāk tas notiek, jo atputekļošanai paliek mazāk līdzekļu. Cilvēki šo pakalpojumu pieprasa un, ja atputekļošanas tehnoloģiju pareizi pielieto, tā kādu laiku arī darbojas un ceļš put mazāk. Cenšamies palīdzēt cilvēkiem, cik sanāk. 2023. gadā tika atputekļoti 60 tūkst. m², bet pagājušajā gadā tie bija 54 tūkst. m². Atputekļojot grants ceļus vai ceļu posmus, uzlabojas dzīves kvalitātes apstākļi tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo grants autoceļu tuvumā.

Vai esat pārņēmuši pašvaldības pārziņā arī valsts ceļu posmus, kas zaudējuši valsts ceļu funkciju?

Ceļu pārņemšanā ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi. Pēdējos gados pārņēmām vairākus valsts vietējo autoceļu posmus. Esam viens no novadiem, kas salīdzinoši ir pārņēmis visvairāk km. Tie ir aptuveni 40 km. Kopš 2024. gada  pašvaldība pārziņā un ceļu reģistrā iekļauti septiņi no valsts pārņemtajiem vietējiem autoceļiem vai to posmiem.  Jau otro gadu šos ceļus uzturam un saņemam arī dotāciju. Gribu uzsvērt, ka šo dotāciju pagaidām neiepludinām ikdienas uzturēšanā, bet esam to uzkrājuši. Pagājušā gadā piesaistījām būvinženieri un apsekojām pārņemtos ceļus, lai saprastu, kādi ieguldījumi katrā no šiem posmiem ir nepieciešami. Un šos ieguldījumus varēsim veikt no uzkrātās dotācijas. Tā mēs šobrīd rīkojamies attiecībā uz pārņemtajiem ceļiem. Kāpēc mēs nolēmām pārņemt šos ceļu posmus, pirmkārt, aprēķinājām, ka viena kilometra uzturēšana mums reāli izmaksā 867 eiro, bet valsts piedāvātā dotācija ir aptuveni 1500 eiro par katru pārņemto kilometru.

Nedaudz bažīgus gan radīja fakts, ka valsts dotāciju solīja piecus gadus, bet MK noteikumos ir veikti grozījumi un šobrīd šis nosacījums vairs nav spēkā, kas ir pozitīvi vērtējams. Bet noteikti, ejot laikam un pieaugot cenām, uzturēšanas dotācijai, iespējams, būtu jāpalielinās. Otrkārt, mēs arī izvērtējām, vai pa šiem ceļu posmiem kursē sabiedriskais transports un notiek skolēnu pārvadājumi, vai blakus atrodas uzņēmumi un zemnieku saimniecības, kā arī vērtējām vai netālu atrodas tūrisma objekti. Treškārt, vai šie ceļi savienojas jau ar esošajiem pašvaldības ceļiem, vai ir blakus mājsaimniecības. Visi šie ceļi un posmi valstī ir nodefinēti ar zemāko uzturēšanas klasi un ir zināms, ka valsts tajos neveiks kapitālieguldījums. Arī mēs nekādus ieguldījums nevarējām veikt. Zemās uzturēšanas klases dēļ, arī ziemā uzturēšanas bija nepietiekama. Pārņemot pašvaldības īpašumā šos posmus, mēs tomēr varam, piemēram, ziemā tīrīt intensīvāk, ja tas ir nepieciešams. Ja iepriekš man piezvana iedzīvotāja un saka, ka rīt ir jābrauc pie ārsta, bet ceļš ir piesnidzis, mēs varam aizsūtīt tīrītāju un iztīrīt šo ceļu. Iepriekš tā nevarēja. Lielākoties pēc satiksmes intensitātes rādītājiem ceļiem ir D uzturēšanas klase, kur noteikumi paredz tīrīt ceļu dažas reizes ziemā. Mēs, neatkarīgi no uzturēšanas klases, pirmkārt tīram ceļus, kas ir nepieciešami uzņēmējiem, pa kuriem notiek skolēnu pārvadājumi un kursē sabiedriskais transports. Protams, ka šie ceļi nav nekāda dāvana, īpaši mainīgajos laikapstākļos un šķīdoņa laikā. Tas ir slogs pašvaldībai. Bet, ņemot vērā dotāciju, mēs palēnām atsevišķās trakākajās vietās tos savedam kārtībā.

Tātad pievēršat pastiprinātu uzmanību ceļiem, kur notiek skolēnu pārvadājumi?

Mūsu novadā salīdzinoši nesen ir veiktas arī būtiskas izglītības reformas un lielākā daļu skolēnu, kas dzīvo pagastos, brauc uz izglītības iestādēm Alūksnē. Pašvaldības autoceļu garums, pa kuriem kursē pašvaldības skolēnu autobusi un sabiedriskais transports, ir 100,19 km, no kuriem 7,76 km ir ar melno, bet 92,44 km ir ar grants segumu. Pašvaldībā ikdienas uzturēšanas darbu veikšana uz šiem ceļiem definēta kā  prioritāte. Ziemas periodā šie ceļi no sniega jāiztīra pirmie, lai iedzīvotāji nokļūtu uz darbu un skolēni uz izglītības iestādēm. Problēmas pašvaldībai autoceļu ikdienas uzturēšanā rada – sasalstošs lietus, kas pārklāj brauktuves ar ledu. Šādi laika apstākļi ir bīstami satiksmei, tai skaitā arī pašu autoceļu uzturētāju transportlīdzekļiem. Ar šādiem apstākļiem 2024./2025. mācību gadā  saskarāmies vairākas reizes, un skolēniem nācās palikt mājās. Protams, apledojuma gadījumā ceļi tiek apstrādāti ar pretslīdes maisījumu vai tiek rievoti. Vasaras sezonā veicam regulāra ceļu planēšana. Pavasarī un rudenī, uz grants autoceļiem iestājoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kas ietekmē autoceļu brauktuvju klātnes stiprību un kravnesību, pašvaldība, īslaicīgi nosakot masas ierobežojumus, nodrošina iespējamu satiksmi autobusiem un vieglajam autotransportam, lai skolēni nokļūtu uz izglītības iestādēm un mājās, savukārt nodarbinātajiem uz darbu un no darba mājās. 

Ārkārtas situācijās plūdu un lietusgāžu radīto autoceļu infrastruktūras bojājumu novēršanai pašvaldība ir izmantojusi iespēju un iesniegusi pieteikumu valsts finansējuma saņemšanai izdevumu segšanai.

Kā kopumā vērtējat ceļus Alūksnes novadā?

Ja paskatāmies uz valsts ceļiem, kas ir mūsu novadā, tie faktiski ir apmierinošā stāvoklī. Vēl no svarīgākajiem, ko vajadzētu savest kārtībā, ir palicis Vidzemes šosejas (A2) posms līdz pagriezienam uz Alūksni. un priecīgi, ka šogad rudenī pabeigsies darbi uz reģionālā autoceļa Alūksne–Ape (P39), kas iet uz Alūksni caur Alsviķiem. Kā arī zinām, ka šogad VSIA Latvijas valsts ceļi (LVC) plāno darbus uz autoceļa Alūksne–Ziemeri–Veclaicene (V386), kas arī ir viena no svarīgākajām stīgām novadā. Nākotnē jāsakārto ceļš uz Kalncempjiem.

Kādi ir pēdējo gadu projekti attiecībā uz infrastruktūru, kas ir realizēti novadā?

Mēs piesaistām gan Eiropas finansējumu, gan arī valsts finansējumu, lai atjaunotu ielas un ceļas novadā. Cauri Alūksnei iet vairāk nekā 11 tranzītielas un ar Satiksmes ministrijas un arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu gandrīz visas ir pārbūvētas. Šogad esam saņēmuši valsts atbalstu atlikušās tranzītielas Pils ielas (posmā no Kolberģa ielas līdz Kalnadruvu ielai) pārbūvei. Kopumā pēdējos gados veikti ir lieli ieguldījumi gan ielās gan ceļos, kā arī realizēti dažādi pārbūves projekti. Piemēram, veikta Tālavas ielas pārbūve, kas ir svarīga uzņēmējiem. Viena no mūsu prioritātēm noteikti ir uzņēmējdarbībai būtiskās ielas un ceļi. Esam sakārtojuši arī infrastruktūru ārpus pilsētas, kas ir svarīga zemniekiem. Savulaik caur Lauku atbalsta dienestu veicām grants seguma pārbūves. Mums ir sadarbība arī ar  Aizsardzības ministriju, jo Alūksnē atrodas NBS Kājinieku skola un mums ir kopīgi infrastruktūras objekti, arī pieguļošās ielas. Tāpēc kopā realizēti vairāki projekti.

Cik liela nozīme ir infrastruktūrai, lai piesaistītu uzņēmēju interesi?

Tas ir ļoti svarīgs faktors, ceļu infrastruktūra ir viena no mūsu novada prioritātēm. Ne tikai jaunu piesaistei, bet arī novadā esošajiem uzņēmējiem. Ceļi un  inženierkomunikācijas ir priekšnoteikums vai burkāns, kas piesaista un notur vietējos uz ņēmējus.

Vai ir izstrādāts transporta attīstības plāns un teritorijas plānojums?

Alūksnes novads ir iekļauts Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānā 2030. Šis plāns ir Vidzemes reģiona politikas un attīstības plānošanas dokuments transporta jomā, kas nosaka stratēģiskos mērķus un iezīmē transporta sistēmas attīstības virzienus periodā līdz 2030. gadam. Alūksnes novadam ir izveidota attīstības programma 2022.–2027. gadam, kurā ir iekļauts transporta infrastruktūras attīstības plāns Alūksnes novadā. Šobrīd Alūksnes novada pašvaldībai ir spēkā esošs teritorijas plānojums. Taču ir sākta izstrāde jaunam teritorijas plānojumam.

Autoceļu ikdienas uzturēšanas apmēri ir atkarīgi no satiksmes intensitātes, bet tā no iedzīvotāju skaita. Kāda ir situācija Alūksnes novadā pēdējos gadus, vai iedzīvotāju skaits svārstās?

Tāpat kā visā Latvijā, varbūt vienīgi izņemot Pierīgu, arī Alūksnes novadā iedzīvotāju skaits diemžēl samazinās. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz šī gada 1. janvāri Alūksnes novadā dzīvoja 13,88  tūkst. iedzīvotāji. Šis skaitlis katru gadu samazinās par aptuveni 300 līdz 400 cilvēkiem. Protams, ka viens no faktoriem ir dzimšanas un miršanas rādītāji, bet arī migrācija ietekmē iedzīvotāju skaitu. Alūksnes novadā puse iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet otra puse – pagastos. Tomēr iezīmējas arī kāda pozitīva lieta. Nesen bijām pasūtījuši pētījumu par dzīvojamā fonda nepieciešamību Alūksnē un Alūksnes novadā, kurš parādīja, ka faktiski uz nulles stāv iedzīvotāju skaits, kas pamet Alūksnes novadu. Proti, cik izbrauc, tik arī atgriežas. Tas parāda, ka, jā, daļa cilvēku joprojām dodas strādāt uz blakus novadiem, bet pēc darba viņi atgriežas mājās. Savukārt otra daļa ir atraduši darbu mūsu novadā.

AVOTS: ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBA

Kāda situācija ir ar dzīvojamo fondu Alūksnes novadā? Kādas ir iespējas?

Pieejamais dzīvojamais fonds ir celts sociālisma laikā un ir novecojis vai  pieder privātīpašniekiem, tāpēc atrast mājokli Alūksnes novadā ir grūti. To parāda arī minētais pētījums. Paplašinoties lielajiem uzņēmumiem, kā arī, ņemot vērā, ka Alūksnē ir NBS Kājinieku skola, viņi vēršas pie pašvaldības un norāda, ka viņiem ir nepieciešams piesaistīt jaunus speciālistus, bet viņu ģimenēm nav kur dzīvot. Tāpēc intensīvi strādājam pie tā, lai sāktu attīstīt un būvēt mājokļus, lai varētu nodrošināt dzīvojamo platību. Mums tas ir jādara, pretējā gadījumā nevarēsim piesaistīt novadam cilvēkus. Jaunās ģimenes vēlas dzīvokļus jaunos daudzdzīvokļu māju kvartālos ar energoefektīvām mājām. Viņi nevēlas ziemā maksāt lielus rēķini.

Vai tas nozīmē, ka plānots uzbūvēt īres namus līdzīgi kā, piemēram Valmierā?

Jā, šobrīd veidojam infrastruktūru un inženierkomunikācijas, kā arī domājam par pievedceļu izveidi, lai piesaistītu investorus, kas varētu būvēt dzīvojamās ēkas. Bet vienlaicīgi skatāmies arī uz Eiropas fondu finansējumu, ko varētu izmantot šādam mērķim. Kā arī pārskatām, kas ir pašvaldības īpašumā un kādā stāvoklī šīs dzīvojamās platības ir. Iespēju robežās plānots tās savest kārtībā. Vēl jāpiemin, ka caur Attīstības finanšu institūcijas Altum programmu, tuvākajā laikā plānojam nodot uzņēmējam zemes gabalu 24 dzīvokļu īres nama būvniecībai. Es domāju, ka Alūksnei ir potenciāls kļūt par interesējošu vietu, kur apmesties uz dzīvi. Mums ir arī ļoti kvalitatīva izglītības infrastruktūra, proti, ģimnāzija, vidusskola, jauns sporta centrs. Pēdējā desmitgadē esam arī attīstījuši tūrismu, kas dod ekonomisko pienesumu gan pilsētai, gan novadam kopumā.