Igaunijas valsts ceļu tīklā ir izbūvētas dzīvnieku šķērsošanas vietas, kas piemērotas dažādām savvaļas dzīvnieku grupām. Tomēr kaimiņi piedzīvojuši arī rūgtu pieredzi, kas mudinājusi sakārtot likumdošanu, Autoceļu Avīzei norāda Igaunijas Transporta administrācijas Plānošanas departamenta Vides pārvaldības daļas vadītājs Villu Lūkks.

Cik ekoduktu, kas šķērso ceļu, šobrīd ir Igaunijā?
Šobrīd Igaunijā uz valsts ceļiem ir pieci ekodukti. Tuvākajos gados (2025–2027) uz Via Baltica tiks uzbūvēti vēl divi, kā arī četras pazemes pārejas lielākiem zīdītājiem. Arī Rail Baltica dzelzceļa projektā Igaunijas trasē paredzēti 32 ekodukti, no tiem pieci jau ir izbūvēti un divi tiek būvēti.

Kādi ir jūsu novērojumi, vai dzīvnieki labprāt izmanto šos tiltus, lai nokļūtu ceļa otrā pusē?
Igaunijas Transporta administrācija ir organizējusi divus monitoringa pētījumus (2015–2026, 2021–2022) par četriem mūsu ekoduktiem. Šī monitoringa rezultāti liecina, ka visas mērķa sugas ne tikai lieto šo infrastruktūru, bet arī izmanto to kā daļu no savas dabiskās dzīvotnes. Citiem vārdiem sakot, savvaļas dzīvnieki mierīgi šķērso ekoduktus, barojas, atpūšas, spēlējas tajos.

Kā jūs nosakāt, kur šādas konstrukcijas ir jābūvē? Vai jūs strādājat kopā ar vides organizācijām?
Ceļu projekta sākumposmā vai pat jau pirms projektēšanas veicam savvaļas dzīvnieku izpēti interesējošajā teritorijā. Šiem pētījumiem ir jāaptver vismaz gads, vēlams – pat divi gadi. Savvaļas dzīvnieku izpēte ietver nepieciešamos pasākumus, to mērījumus un vēlamās vietas dzīvnieku šķērsošanai. Visi šie aspekti tiek precizēti

projektēšanas un ietekmes uz vidi novērtējuma laikā. Savvaļas dzīvnieku pētījumus veic kompetenti eksperti un vides uzņēmumi. Ja teritorijā ir arī aizsargājamās sugas, apspriedēs tiek iesaistītas arī vietējās mednieku biedrības un Nacionālā vides pārvalde.

Kādus vēl dzīvnieku pāreju veidus esat izbūvējuši valsts ceļu tīklā?
Ir vēl trīs pazemes pārejas lielākiem zīdītājiem, daudzi tuneļi mazākiem dzīvniekiem un abiniekiem. Tilti pār upēm ir projektēti un būvēti, atstājot pietiekamu vietu gar krastu, lai mazāki zīdītāji varētu pārvietoties. Mums ir arī trīs viena līmeņa savvaļas dzīvnieku krustojumi jeb savvaļas dzīvnieku žoga spraugas, kuras aprīkotas ar sensoriem, kas nosaka, ka tuvojas savvaļas dzīvnieki, un brīdina autovadītājus. Tāpat ir vēl sešas viena līmeņa šķērsošanas vietas bez šādām elektroniskajām sistēmām. Kopumā esam secinājuši, ka šīs vienāda līmeņa ar ceļu žogu spraugas nav piemērotas 2 + 2 un 2 + 1 ceļiem un ceļiem ar satiksmes intensitāti virs 6000 diennaktī. Šādos apstākļos visām dzīvnieku šķērsošanas vietām ir jābūt dažādos līmeņos – estakādes vai pazemes pārvadi.

Pirms kāda laika jūs uzcēlāt ekoduktu virs liela ceļa, bet blakus esošā meža īpašnieks izcirta mežu, un šobrīd dzīvnieku tur faktiski nav un tilts netiek izmantots. Kā jūs plānojat izvairīties no šādām situācijām nākotnē?

Tā ir taisnība. Šādu situāciju mēs esam piedzīvojuši divas reizes – vienā gadījumā blakus mežu izcirta privātīpašnieks, otrā – tas bija valsts mežs. Pirmajā gadījumā privātīpašnieka mežs tika izcirsts saprātīgi, atstājot vietām pamežu. Tāpēc ekodukta izmantošana netika būtiski ietekmēta, lai gan pirmā aļņu – šīs šķērsošanas vietas mērķsuga – kustība tika reģistrēta astoņus gadus pēc konstrukcijas pabeigšanas. Otrajā gadījumā blakus esošais valstij piederošais mežs tika izcirsts pilnībā, un tas būtiski ietekmēja to, kā lielāki dzīvnieki, piemēram, aļņi, mežacūkas un lāči, izmantoja šo pāreju. Mazāki dzīvnieki, tādi kā lapsa un zaķis, pielāgojās situācijai ātrāk un izmantoja šo infrastruktūru. Igaunijas Transporta administrācija ir iesniegusi Vides un Ekonomikas ministrijai priekšlikumu atrisināt šo jautājumu juridiski – ar likumu aizsargāt lielāku savvaļas eju funkcionalitāti. Tas bija apmēram pirms četriem gadiem, un drīzumā beidzot būs risinājums. Ap katru lielo zīdītāju pāreju jābūt 500 m lielam aizsargātam aplim, lai saglabātu funkcionālo savienojumu. Šajā aplī piemēram, aizliegta meža izciršana, derīgo izrakteņu ieguve, medības, jaunu māju celtniecība utt. Mēs ceram, ka šis regulējums tiks ieviests līdz šī gada beigām.

Igaunija, autoceļš Tallina–Tartu.

Lietuvā top otrā pāreja savvaļas dzīvniekiem

Lietuvā zaļos tiltus būvē ceļu pārbūves projektu ietvaros. gadā viens zaļais tilts dzīvniekiem ir uzcelts pāri šosejai Kauņa–Marijampole–Suvalki (A5) 77. kilometrā, bet jau šobrīd tiek būvēts vēl viens šāds tilts šī paša ceļa 94. kilometrā, stāsta VIA Lietuva pārstāvis Remigijus Lipkevičius. To plānots pabeigt 2025. gadā. Datu par to, cik daudz un kādi dzīvnieki izbūvēto infrastruktūru izmanto, gan vēl neesot, jo monitorings tikai vēl sācies.

“Zaļie tilti tiek būvēti ceļu pārbūves projektu ietvaros. Vides speciālisti veic detalizētus pētījumus. Kā arī savu atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu. Protams, šajās vietās ir jābūt reāliem dzīvnieku pārvietošanās ceļiem un piemērotam reljefam. Bez šiem diviem jau minētajiem speciālajiem tiltiem, valsts ceļu tīklā ir izbūvētas arī vairāki dzīvnieku tuneļi lieliem un vidējiem dzīvniekiem. Mazo dzīvnieku migrācijai caurtekās ir ierīkotas terases. Kā arī posmos, kur ceļi nav aprīkoti ar dzīvnieku žogiem, bet ir novērota migrācija pāri ceļam, ir samazināts braukšanas ātrums.”

VIA Lietuva pārstāvis Remigijus Lipkevičius