Lai pēc iespējas mazinātu riskus visiem satiksmes dalībniekiem, realizējot ceļu būves projektus, jākoncentrējas nevis uz izbūvējamo kilometru garumu, bet satiksmes drošības risinājumiem

Ik gadu satiksmes organizēšanas un drošības uzlabošanā valsts ceļu tīklā tiek ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro. Pagājušajā gadā tie bija 2,9 miljoni eiro, bet šogad satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem paredzēti aptuveni  2,4 milj. eiro. Kā zināms, ceļu nozare jau ilgāku laiku darbojas nepietiekama finansējuma apstākļos, līdz ar to visiem nepieciešamajiem risinājumiem līdzekļu nepietiek. Nozarē iesaistītie eksperti norāda, lai panāktu vislabāko iespējamo rezultātu, nepieciešama visu iesaistīto pušu koordinēta sadarbība. To skaitā arī ceļu lietotāju, jo satiksmes infrastruktūras uzdevums ir pēc iespējas samazināt cilvēciskās kļūdas un smagu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) sekas, izvairoties no letāla iznākuma.

Statistika

Pagājušajā gadā visā Latvijas teritorijā reģistrēti vairāk nekā 20 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu, kas ir par 257 vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos CSNg skaits  kopumā Latvijā ir samazinājies par 17,2%, salīdzinot  ar 2019. gada attiecīgo periodu, liecina Valsts policijas (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotie dati.  Lai arī kopējais CSNg skaits 2019.gadā bija lielāks, nekā 2018.gadā., tomēr satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits samazinājies. Pērn dzīvību uz Latvijas ceļiem zaudēja 132 cilvēki, bet smagi cieta 463 satiksmes dalībnieki.

Statistikas dati rāda, ka visvairāk negadījumu notiek uz valsts galvenajiem autoceļiem. Tas ir saistīts ar to, ka uz šiem ceļiem ir lielāka satiksmes intensitāte, kā arī lielākajā daļā gadījumu atļautais ātrums ir 90 km/h, skaidro N. Krapsis.  Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina augt un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieauga par 5%, salīdzinot ar 2018. gadu.

Savukārt līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem saistībā ar COVID-19 arī satiksmes intensitāte valsts galveni autoceļu tīklā ir kritusies. Proti, laika periodā no 15. līdz 28.martam tā bija par 18% mazāka nekā no 15. līdz 28. februārim. Savukārt satiksmes intensitātes kritums salīdzinot pret 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam ir 19%. Samazinājies ir arī kopējais CSNg skaits. No 12. marta līdz 2. aprīlim Latvijā kopumā uz visiem autoceļiem ir notikuši 875 CSNg, savukārt attiecīgajā periodā pagājušajā gadā tie bija vairāk nekā tūkstoš CSNg. Tomēr VP uzsver, ka, neskatoties uz to, nav samazinājies cietušo un bojā gājušo skaits. Norādītajā periodā cietuši 179 satiksmes dalībnieki, bet 2019. gadā tie bija 174.

Finansējuma jautājums

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atzīmē, ka lielākā daļa traģisku avāriju radušās sadursmes rezultātā, pēc uzbraukšanas gājējam, kā arī spēkratam apgāžoties. Lielākā daļa bojāgājušo ir vadītāji un gājēji.

Galvenie riski faktori avārijām ir satiksmes dalībnieku attieksme, transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra. Moderna un droša ceļu infrastruktūra ir viens no nosacījumiem, lai samazinātu ceļu negadījumu skaitu uz autoceļiem.

Tomēr, lai līdz tādai nonāktu, ir nepieciešams veikt arī investīcijas. “Latvijā autoceļu nozare pastāv nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc bieži vien, realizējot ceļu projektus, nevar atļauties visu iecerēto. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) gribētu veikt daudz vairāk, pārveidojot ceļu infrastruktūru, piemēram, izbūvējot divas braukšanas joslas katrā virzienā tajos posmos, kur satiksmes intensitāte ir liela un ar tendenci pieaugt arī turpmāk. Tas ļautu izvairīties no frontālajām sadursmēm, kas ir viens no biežākajiem smago ceļu satiksmes negadījumu iemesliem. Tomēr finansējuma trūkums ir ļoti liels, un tāpēc šādus pārbūves projektus visur, kur būtu nepieciešams pagaidām realizēt nevaram,” atzīmē Satiksmes organizācijas pārvaldes vadītājs Māris Zaļaiskalns. Arī N.  Krapsis norāda, ka drošībā ir jāiegulda regulāri, tad ilgākā laika periodā var panākt negadījumu skaita samazinājumu.

Jāmaina domāšana

“Satiksmes drošību ietekmē trīs faktori. Tas ir ceļš, transportlīdzekli un pats cilvēks. Ceļa un apkārtējās vides faktora nozīmīgums ceļu satiksmē ir no 3% līdz 34%, liecina starptautiski pētījumi. Trīs procenti ir infrastruktūras vaina, bet kopā ar ceļa lietotāju rīcību konkrētā situācijā veidojas minētie 34%. Faktiski visu nosaka cilvēciskais faktors,” norāda M. Zaļaiskalns.

Proti, var uzbūvēt ideālu ceļu, bet cilvēku rīcība tāpat izraisīs negadījumus. Viens no iemesliem ir arī tas, ka, jo labāks ceļš, jo tas ļauj cilvēkiem braukt ātrāk.

Tomēr, iespējams, daļa no autovadītājiem tam nav gatavi. Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks, kas ikdienā cieši saskaras ar autovadītājiem, skaidro, ka apmācības parāda, ka autovadītāji bieži vien nav gatavi, piemēram, braukt ziemas apstākļos.

“Ir atšķirība, vai cilvēks ir spējīgs nokārtot braukšanas eksāmenu, vai arī viņš ir sagatavots droši pārvietoties ar automašīnu un pieņemt pareizos lēmumus. Ir jābūt gan ceļa infrastruktūrai, gan jauno vadītāju apmācībai un kontrolei,” atzīmē  J. Vanks.

Arī citi nozares eksperti bilst, ka būtu jāiegulda jaunajos autovadītājos un jāattīsta viņu prasmes uz ceļa, lai neveidotos situācija, ka satiksmes infrastruktūra attīstās, bet autovadītāju prasmes ne. Jāmin, ka 2019. gadā CSDD ir izsniegusi vairāk nekā 130,80 tūkst. vadītāju apliecību, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš. CSDD vadības ziņojumā norādīts, ka 2019. gads transportlīdzekļu kvalifikācijas jomā iezīmējās ar neierasti augstu klientu aktivitāti un pieprasījuma pieaugums.

Transportlīdzekļu un iedzīvotāju skaits Latvijā (01.01.2020)

• Iedzīvotāju skaits 1 908 100
• Reģistrēto transportlīdzekļu skaits 960 996
• Reģistrēto vieglo automobiļu skaits 727 164
• Kopējais vadītāju skaits 865 028
• Vieglo automobiļu vadītāju skaits 793 702

Pārejas un krustojumi

Lai sekmētu satiksmes drošības uzlabošanu uz valsts ceļiem šogad turpināsies darbs pie daļas no valsts autoceļu tīklā esošo gājēju pāreju un krustojumu uzlabošanas, jo statistikas dati rāda, ka bieži vien sadursmes notiek tieši krustojumos. Tāpat visbiežāk ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti.

“Ir savākta informācija par visām valsts galveno ceļu gājēju pārejām, no tām vairāk nekā 60% ir atbilstošas noteiktajam standartam. Savukārt atlikušās varētu iedalīt divās daļās: tajās, kuras jāsakārto un tajās, kuras jālikvidē,” atzīmē M. Zaļaiskalns. Kopumā LVC pārziņā uz valsts galvenajiem autoceļiem atrodas 98 gājēju pārejas, kas atrodas gan apdzīvotās vietās, gan ārpus apdzīvotām vietām. Šogad kopumā uzlabojumi plānoti desmit gājēju pārejām. Tāpat šogad uzsākta arī izpēte un projektēšana “melnajiem punktiem”, kas atrodas krustojumos. Jāmin, ka šogad plānots prezentēt jauno “melno punktu” karti. Šādu ceļa posmu, kuros bieži notek ceļu satiksmes negadījumi, visticamāk, būs mazāk, jo pēdējo trīs gadu laikā vairākās vietās ir veikti satiksmes infrastruktūras uzlabojumi, lai novērstu negadījumu iespējamību, norāda M. Zaļaiskalns.

Gājēju pārejas, kuras tiks aprīkotas ar pagaismojumu:

• uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē (55,33. km);
• uz Daugavpils šosejas (A6) Koknesē (99,27. km);
• uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos (28,6. km);
• uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).

Uzsāks projektēšanu un uzlabošanu gājēju pārejām:

• uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos (63,55. km);
• uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros (80,35. km);
• uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km);
• uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems)–Carnikava–Ādaži (P1) Carnikavā (27,8.km);
• uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km);
• uz vietējā autoceļa Valdlauči–Rāmava (V1) pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos.

Tehniskie risinājumi

“Kopš pagājušā gada esam mainījuši pieeju.

Turpmāk, realizējot ceļu būves projektus, vairāk uzmanība jāpievērš ne tikai izbūvējamo kilometru garumam, bet arī satiksmes drošības risinājumiem. Lai to panāktu esam mainījuši filozofiju, lai pēc iespējas mazinātu riskus gan autovadītājiem, gan arī mazāk aizsargātajiem satiksme dalībniekiem, kuri visbiežāk cieš CSNg.

Jādara viss, lai ceļu lietotāji justos droši,” uzsver LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

LVC Ceļu būvprojektu daļas vadītājs Jānis Tihonovs norāda, ka satiksmes drošības risinājumi nav lēts prieks. Piemēram, bieži pieminētie grāvji ar stāvām nogāzēm ceļa malās. Alternatīva grāvim ir slēgtā ūdens novades sistēma. Lai grāvis nebūtu tik stāvs, nogāze jāveido ar lēzenāku kritumu, lai to realizētu, vairumā situāciju nākas skart pieguļošos īpašumus un atpirkt konstrukcijai nepieciešamo zemes platību. Tas sadārdzina būvprojekta izmaksas. Katrs būvprojekts tiek skatīts individuāli un tiek piemērots labākais iespējamais risinājums. “Mēs izvērtējam projektētāja iesniegtos risinājumus atbilstoši normatīvu prasībām un esošajai situācijai dabā. Izvēlamies to, kas atbilst mūsu iecerei,” piebilst J. Tihonovs.

Attiecībā uz autoceļa segas rekonstrukciju, LVC ir izstrādāts jaunu projektēšanas uzdevumu, kura prasības paredz, ka projektētājam iesniedzot būvprojekta starpziņojumu ir jāpiedāvā vismaz divi segas konstrukcijas varianti. “Vienam ir jābūt atbilstoši mūsu plānotajam būvdarbu finansējumam konkrētajā projektā, bet otrajā variantā jāpiedāvā ekonomiski izdevīgākais risinājums 20 gadu kalpošanas periodam. Kā arī projektētājam jāveic piedāvāto ceļa segas konstrukcijas variantu tehniski – ekonomiskais salīdzinājums 20 gadu kalpošanas periodam, ņemot vērā ne tikai paredzamās būvdarbu, bet arī atjaunošanas un remonta izmaksas,” skaidro J. Tihonovs.

Ceļu aprīkojums

Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad vairāk nekā sešus mēnešus gadā rīta un vakara stundās ilgi pieturas krēsla, atstarojošais ceļu aprīkojums ir īpaši nepieciešams. Tāpēc autoceļu aprīkojums, apzīmējumi, ceļa zīmes un citi tehniskie līdzekļi palīdz ceļu satiksmes dalībniekiem orientēties uz ceļa un izvairīties no bīstamu situāciju veidošanās, tādējādi nodrošinot drošāku pārvietošanos. Ik gadu tiek apzināti autoceļi, kur nepieciešams nomainīt vai no jauna uzstādīt kādus no satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Lai uzlabotu satiksmes drošību, šogad turpināsies vairāku valsts reģionālo autoceļu aprīkošana ar atstarojošajiem signālstabiņiem. M. Zaļaiskalns norāda, ka ir piešķirti līdzekļi, lai 2020. gadā turpinātu iesākto programmu un uzstādītu signālstabiņus vēl 360 tūkst. eiro vērtībā. M. Zaļaiskalns skaidro, ka kritērijs, pēc kura tiek izvēlēti objekti, kur uzstādīt signālstabiņus, ir satiksmes intensitāte. Pagājušajā gadā 24 reģionālo autoceļu posmos tika uzstādīti atstarojošie signālstabiņi kopumā 13 tūkst. gabali uz 650 km ceļu.

360 tūkst. eiro šogad piešķirti ceļu aprīkošanai ar papildu signālstabiņiem

Šogad arī turpināsies projekts par atsevišķu autoceļu posmu aprīkošanu ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Ir noslēgts līgums par 14 autoceļu posmu kopumā 29,63 km garumā aprīkošanu ar šādām ierīcēm. Tiks uzstādīti 1331 signālstabiņi un 1059 dzīvnieku brīdināšanas ierīces. Autoceļu posmi izvēlēti izanalizējot ceļu satiksmes negadījumu statistiku par negadījumiem ar uzbraukšanu dzīvniekiem, izvēloties piemērotākos posmus, kur negadījumu koncentrācija ir ļoti blīva un iespējams maksimāli izmantot ierīču funkcionalitāti.

Uz valsts autoceļiem ir izvietoti arī 11 ātruma displeji, kas rāda autovadītāju ātrumu. “Informatīvie displeji darbojas informatīvos nolūkos, lai aicinātu autovadītājus ievērot atļauto braukšanas ātrumu.  Ja atļautais ātrums netiek pārsniegts, tad displejā attēlotajam ātrumam pamīšus tiks rādīta «smaidīga seja» zaļā krāsā. Savukārt, ja tiks pārsniegts atļautais ātrums, pamīšus attēlotajam ātrumam parādīsies «dusmīga seja» sarkanā krāsā,” stāsta LVC Ceļa aprīkojumu sistēmu daļas vadītāja pienākumu izpildītājs Arnis Mamajs.

Uz ceļiem ir izvietotas mainīgās ceļazīmes, kas brīdina autovadītāju par bīstamību vai notikumu uz ceļa. Mainīgās ceļazīmes iedegsies  tad, kad tiks konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus. Proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Tās ir saslēgtas kopā ar ceļa meteostacijām.

Ja ceļa  meteostacija noteiks faktoru, ka  ir bīstamība  uz ceļa autovadītājam parādīs attiecīgu brīdinājumu. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas gaidīšanas režīmā,” piebilst A. Mamajs.

Māris Zaļaiskalns, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors

“Šogad turpinām darbu pie krustojumu sakārtošanas un kreiso pagriezienu likvidēšanas. Kreisais pagrieziens uz autoceļiem, kur satiksmes intensitāte jau ir no 20 tūkst. transporta vienībām diennaktī, ir viens no viss bīstamākajiem manevriem, jo  ir šķērsām jāiebrauc joslā. Lai uzlabotu situāciju kreiso pagriezienu var aizstāt ar labo pagriezienu, bet tad vadītājiem ir jāveic garāks ceļa posms, lai apgrieztos. Vēl viena iespēja ir izbūvēt apli, tomēr uz ceļiem ar četrām braukšanas joslām to ir pagrūti izdarīt. Kā arī, ja satiksmes intensitāte pārsniedz 15 tūkst.  transporta vienības diennaktī, aplis būs pilns un savu funkciju neveiks. Protams, ka labākais risinājums vietās ar augstu satiksmes intensitāti būtu divlīmeņu satiksmes mezgls, bet tas ir arī ļoti dārgs risinājums.”

 Atis Zariņš, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors

“Drošība ir bijis “stūra” jautājums jau ļoti ilgu laiku, un tāds tas ir joprojām. Arī Latvijas gadījumā tas joprojām ir izaicinājums. Jautājums ir ļoti politizēts: gan pie mums, gan citur pasaulē, un tāpēc risinājumos raksturīgi ir kampaņveida pasākumi un uz tiem balstīta attīstība. Ja iepriekšējā piecgadē tā bija “vision zero”, tad tagad to nomainījis “safe system” lozungs. Mērķis un izaicinājums aizvien ir tas pats. Nozīmīga attīstība šīs tēmas zinātniskajā daļā vērojama cilvēka faktoru saistītu pētījumu realizācijā. Tomēr ceļu satiksmes gadījumā situācija ir stipri daudzveidīgāka un mazāk pētīta.  Latvijā ir iestrādes šajā virzienā, taču tās nekad nav izmantotas praksē. Cits pasaules praksē populārs virziens pēdējos gados ir CSNg analīzes un statistikas metožu pilnveidošana un to izmantošana risku analīzē. PIARC (World Road Association) ir sagatavojis sistematizētu CSNg katalogu, kurā ir aprakstīti tipveida risinājumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Gadījumi, kas identificējami kādā no kategorijām, piemēram, neaizsargāts ceļa lietotājs, cilvēka faktors, vai arī to lokalizācija, ir valstī ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Latvijā veiktā CSNg analīze līdz šim aprobežojas ar vienkāršu statistiku. Citā PIARC pētījumā ir noskaidroti teorētiskie pamati ātruma ietekmei uz satiksmes drošību, un norādīts uz uzticama pamatojuma nepieciešamību ātruma ierobežojumiem.