„Dzirkstele”: Vai ceļiem naudas būs vēl mazāk?

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami

Kurš gan cits vislabāk zina, cik labā vai sliktā stāvoklī ir ceļi, ja ne tie cilvēki, kas ikdienā pa tiem pārvietojas! Bedres un bedrītes, putekļi, nenopļauta zāle, neizcirsti krūmi, nesakārtotas caurtekas. Tādi ir mūsu vietējie ceļi. Līdzekļu trūkuma dēļ tie jau gadiem gaida savu kārtu, kad uz tiem tiks veikti kādi uzlabojumi, bet ko nu par tiem, ja pat ikdienas uzturēšanas darbiem līdzekļu nereti pietrūkst.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā. Ja finansējums tiks samazināts, tas ietekmēs un apgrūtinās pat ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, kur tad nu vēl vietējo ceļu rekonstrukciju.

Cieš uzņēmēji

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. “Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.” J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt. “Diemžēl pie mums valstī valdība uzskata, ka ir daudz svarīgākas lietas nekā ceļi, un vienmēr šis jautājums tiek atlikts un atlikts. It kā visi maksā transporta nodokli, maksā akcīzes nodokli, bet nauda, kas domāta ceļiem, beigās aiziet citiem mērķiem.” J.Graumanis uzsver, ka ceļu nesakārtotības dēļ ļoti cieš uzņēmēji, kas laukos strādā. “Rudenī aiztaisa ceļu vienu mēnesi ciet, pavasarī divus mēnešus ceļš ir ciet, uzņēmējam tāda strādāšana nav nopietna. Tāpēc jau arī mazajos pagastos uzņēmējdarbība ir tāda, kāda ir. Neviens jau nopietni tādos apstākļos negrib strādāt, ka trīs mēnešus gadā nevar izvest kravu ārā vai izvest izejvielas. Un kāda runa var būt par uzņēmējdarbības attīstību laukos! Uz pilsētu vēl varbūt kādu uzņēmēju var atmānīt, jo infrastruktūra tur tomēr ir sakārtota, kā, piemēram, Gulbenē, bet laukos – ja varbūt viss pārējais vēl apmierinātu, tiklīdz uzņēmējs noskaidro, ka liela daļa ceļu pagastā trīs mēnešus ir ciet, viņš pasaka, ka nemaz neies uz šo pusi,” saka J.Graumanis.

Aizauguši ar krūmiem

“Kas attiecas uz Stradu pagastu, piemēram, pievedceļš Stāķiem ir ar melno segumu, bet bedru bedrītēs, tas tiešām ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Bet zinot situāciju, ka līdzekļu trūkst arī galvenajiem ceļiem, es pieļauju domu, ka mēs vēl ilgi nesagaidīsim kaut kādu rekonstrukciju. Par grants ceļiem runājot, nevar teikt, ka tie netiek greiderēti, pa posmiem, protams, rudens un pavasara periodos vietām arī tiek pastiprināts segums. Uzturēti ceļi jau tomēr tiek. Taču, pabraukājot pa ceļiem arī citur, kaut vai tepat mūsu novadā, uztrauc apaugums, krūmi, kas gāžas ceļiem virsū. Var redzēt, ka ar tiem uzturētāji diemžēl netiek galā. Jāsaka, ka arī autobusu pieturvietas un vietējiem ceļiem ir diezgan bēdīgā stāvoklī – gan vizuāli, gan tehniski. Tas viss nozīmē vien to – ja nav naudas bedrītēm, kur tad nu tā vēl būs soliņiem, atkritumu urnām un citām lietām. Līdzekļu ceļiem jau visu šo laiku ir trūcis, ja tos vēl, nedod Dievs, izdomā samazināt, tad situācija būs pavisam nelāga,” ir pārliecināts Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis.

Arī Rankas pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons atzīst, ka vietējo valsts ceļu uzturēšanai naudas ir trūcis un, cik var noprast, trūks arī turpmāk. “Ļoti aktuāla problēma ir ceļmalu kopšana. Mums, piemēram, skolēnu autobusa šoferis atteicās braukt, lai bērniem nekas nenotiktu. Krūmi tā ir aizauguši, ka viens pats autobuss knapi var izbraukt – tas nav normāli! Un šī problēma nav tikai vienu gadu, tā jau ir vairāku gadu garumā. Tam visam noteikti būtu vajadzīgs papildu finansējums!” uzskata M.Jansons. “Vēl arī noteikti būtu jātiek galā ar ceļa nomaļu apaugumu. Tiklīdz ceļu nogreiderē, uzlīst lietus – otrā dienā tas jau atkal ir jāgreiderē, jo ūdenim jau nav kur notecēt, apmales ir augstākas par ceļa braucamo daļu. Ceļu remontam līdzekļu būtu nepieciešams daudz vairāk, bet es neticu brīnumiem, nedomāju, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu īpaši mainīties.”

Visai sliktā stāvoklī

VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange norāda, ka, pateicoties Eiropas fondu finansējumam, uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem situācija uzlabojas un autovadītāji to var izjust. Šogad, piemēram, remontdarbi notiek uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem. Taču ar vietējiem ceļiem situācija nav tik iepriecinoša. Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami. Tāpēc vietējās nozīmes valsts ceļi šobrīd ir visai sliktā stāvoklī, īpaši grants ceļi, kurus būtu nepieciešams daudz biežāk greiderēt, planēt un pievest uz tiem granti. Arī lūgumi par dubultās virsmas apstrādi – grants ceļu atputekļošanu tos nomelnojot ar bitumenu – no pašvaldībām un iedzīvotājiem nāk daudz lielākā apjomā, nekā mēs spējam paveikt esošā finansējuma ietvaros. Pēdējo piecu gadu laikā finansējuma deficīts vietējiem autoceļiem jau sasniedz 690 miljonus eiro.” VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētāja Vladimirs Kononovs, papildinot J.Langes teikto par dubultās virsmas apstrādi, saka, ka, viņaprāt, “visiem ceļiem, pa kuriem iet autobusu maršruti, ir jābūt melniem. Tas nav tik līdzens kā asfalts, bet mums nekad nebūs tik daudz naudas, lai noasfaltētu visus ceļus. Pateicoties Latgales programmai, šobrīd Rēzeknes novads ir vienīgais novads Latvijā, kur visi pagasti un novada centrs ir savienoti ar melno segumu. Šajā reģionā no kopējā apjoma − 215 kilometriem, Rēzeknes novadā ir veikti aptuveni 140 kilometri. Šo tehnoloģiju vajadzētu izmantot arī citviet Latvijā. Ieguvēji ir visi Latgales iedzīvotāji un ceļu lietotāji.” V.Kononovs atzīst, ka ar to apjomu, kas izdarīts, problēma nav atrisināta, jo valsts īpašumā ir apmēram 13 tūkstoši kilometru grants ceļu. “Mūsdienās mašīnu ir daudz vairāk, tās brauc ātrāk, tādēļ grants ceļi put vēl vairāk, radot pamatīgas neērtības. Cilvēki, kuru māju tuvumā uz grants ceļiem ir veikta virsmas apstrāde, ir apmierināti. Ceļš, protams, nav tik gluds un izturīgs kā asfalts, bet pamatproblēmu – putekļu rašanos – šī metode atrisina. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet nodrošina, ka cilvēki Latvijā var dzīvot bez putekļiem – lopi var ēst zāli, cilvēki – ogas un žaut pagalmā veļu. Šo problēmu var atrisināt relatīvi lēti, turklāt ceļi nav vairs jāgreiderē,” piebilst V.Kononovs.

Notiek sarunas

“Pašvaldība plāno un veic savu ceļu rekonstrukciju un remontdarbus, bet līdztekus svarīgi ir arī valsts ceļi. Mēs savus pašvaldības ceļus sakārtojam, bet tālāk valsts ceļš atkal nav izmantojams vai braucams, tas arī nav diez cik labi. Visi ceļi taču saslēdzas kopā vienotā kartē,” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Viņš atzīst, ka tieši tāpēc arī notiek sarunas, lai darbības būtu kaut cik saskaņotas. “Tā tas, piemēram, šobrīd tiek darīts arī Gulbenē – mēs rekonstruēsim Baložu ielu, bet “Latvijas valsts ceļi”  tālāk strādās pie Madonas ceļa rekonstrukcijas. Mēs braucam, runājam, aktualizējam šos jautājumus Latvijas Pašvaldību savienībā, kas šo viedokli savukārt tālāk pauž ministrijai. Bēdīgākie ceļa posmi redzes lokā ir visu laiku, tikai cik ātri ceļu remonta rinda jeb grafiks pēc prioritātēm iet uz priekšu. Ja naudas nav, tas diemžēl apstājas.” A.Caunītis atzīst, ka mūsu novadā, runājot par valsts ceļiem, sāpīgākā situācija ir ar Madonas ceļu, kas beidzot tomēr laikam piedzīvos rekonstrukciju. Ir atsevišķi slikti posmi arī uz Balvu ceļa. “Lauku ceļi, protams, prasa daudz – jātīra apaugums, grāvji, nepieciešams izveidot profilu un pastiprināt segas biezumu un nestspēju. Veicot rekonstrukciju varētu, iestrādāt arī pretputekļu materiālu, bet tas viss prasa naudu.” Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā notika arī Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas pārstāvju tikšanās, kurā tika pārrunāts arī ceļu jautājums. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka bez vietējo ceļu sakārtošanas valstij neizdosies īstenot noteiktās četras prioritātes – aizsardzība, drošība, izglītība un veselības aprūpe. Satiksmes ministrija nākamā gada budžetā papildus jau noteiktajai bāzei prasīs vēl 35 miljonus eiro vietējo ceļu sakārtošanai. Patlaban bāze ir vairāk nekā 199 miljoni eiro, no kuriem 46,68 miljoni ir pašvaldību vietējiem ceļiem. Par papildus prasīto naudu nepieciešams sakārtot gan daļu vietējo ceļu, gan arī avārijas stāvoklī esošos tiltus, no kuriem daļa ir tādā stāvoklī, ka pat būtu jāslēdz.

Valsts vietējo ceļu uzturēšana Gulbenes novadā

2010. gadā ikdienas uzturēšanas darbi veikti par 525 732 latiem (746 539 eiro), tajā skaitā autoceļa V427 Aņķupene-Daukstes-Līgo posma no 0,02. līdz 5,02. kilometram grants seguma atjaunošana par 31 399 latiem (44 586 eiro).

2011. gadā ikdienas uzturēšanas darbi veikti par 462 747 latiem (657 101 eiro).

2012. gadā ikdienas uzturēšanas darbi veikti par 452 853,43 latiem (643 052 eiro).

2013. gadā ikdienas uzturēšanas darbi veikti par 508 421 latiem (721 958 eiro), tajā skaitā seguma uzturēšanas darbi uz autoceļa V425 Pievedceļš Stāķiem no 0,87. līdz 1,08. kilometram par 38 984 latiem (55 358 eiro).

2014. gadā ikdienas uzturēšanas darbi veikti par 723 331 eiro, tajā skaitā autoceļa V416 Ozolkalns–Lejasciems no 0. līdz 1,9. kilometra uzturēšanas darbi (grāvju rakšana, caurteku remonts, nobrauktuvju izbūve, nesaistītā seguma atjaunošana) par 143 408 eiro.

2015. gadā ikdienas uzturēšanas darbi plānoti par 561 855 eiro. Pirmajā pusgadā izpildīti darbi par 334 947 eiro. Otrajā ceturksnī izpildīti darbi par 145 823 eiro, no kuriem 81,8 procenti saistīti ar seguma uzturēšanu – ceļu planēšana, iesēdumu un asfalta bedrīšu remonts.

Par 2016. gada plāniem varēs spriest pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

Raksta autore: Evita Brokāne

Publicēts: 2015. gada 25. augustā laikrakstā „Dzirkstele”

20.09.2021
Autovadītāju ievērībai: būvdarbi turpinās 72 valsts autoceļu posmos
30.08.2021
Autovadītāju ievērībai: ceļā starp Līdumu un Grenčiem, Malienu un Liepnu un apbraucot slēgto tiltu Strenčos, jāplāno stunda
23.08.2021
Autovadītāju ievērībai: vairāk nekā 100 valsts ceļu posmos turpinās remontdarbi; visvairāk darbu notiek uz reģionālajiem autoceļiem
18.08.2021
Uz reģionālā autoceļa Sērene–Kalnieši būvdarbi trīs posmos; sāk atjaunot segumu no Grāvenderiem līdz Zalvei
18.08.2021
60 valsts ceļu objektos būvdarbi jau ir pabeigti, vēl 133 tie turpinās; apstājies būvdarbu cenu kritums
16.08.2021
Autovadītāju ievērībai: divos posmos sākas būvdarbi uz autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja, ceļu būvdarbi turpinās 106 posmos
12.08.2021
Dodoties uz Aglonu, aicinām izmantot alternatīvu maršrutu, izvairoties no remontdarbu posmiem
02.07.2021
Autovadītāju ievērībai: piektdienas pēcpusdienā Pierīgā uz Tallinas šosejas jārēķinās ar palēninātu satiksmi; posmā no Zvejniekciema līdz Duntei – remontdarbi
14.06.2021
Autovadītāju ievērībai: Rīgas apvedceļa posmā starp Liepājas un Jūrmalas šosejām sāks atjaunot segumu; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem
07.05.2021
Uz Rēzeknes apvedceļa četri luksoforu posmi; Latgalē un Vidzemē atjauno autoceļu horizontālo marķējumu
05.05.2021
Iecavā sāk atjaunot segumu Bauskas šosejas posmā; iespēju robežās aicinām izmantot alternatīvos maršrutus
01.04.2021
Autobraucēju ievērībai: Iespējama palēnināta satiksme uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē; uz grants ceļiem turpinās šķīdonis
20.09.2021
Fotoreportāža: reģionālais ceļš Duči–Limbaži tagad visā garumā ir ar asfalta segumu
17.09.2021
Projektēs gājēju un velosipēdistu ceļus pie Valmieras, Jēkabpils, Liepājas, bet Ozoliņos Latgalē šogad jau varētu uzsākt būvdarbus