Drošas braukšanas skola: Bremzēšana ziemā ir vissvarīgākā

Nestrādājošas ABS sistēmas, ziemas riepas, kuru protektora atlikums ir tikai 2 mm, kas pat vasarā būtu bīstami, kā arī dažu automašīnu vispārējais tehniskais stāvoklis liek bažīties. Un ja pie šāda “komplekta” vēl redzi, ka automašīnā ir bērnu sēdeklītis, tad nekas cits neatliek, kā ļoti nopietni aprunāties ar auto īpašnieku un izskaidrot, kādas var būt sekas. Arī ar tādu pieredzi drošas braukšanas apmācībās saskāries SIA “Drošas braukšanas skolas” direktors autosportists Jānis Vanks.

Drošas braukšanas skola kopā ar “Ceļu satiksmes drošības direkciju” (CSDD) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) arī šoziem rīkoja bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas, kuras apmeklēja 600 autovadītāju. SIA “Drošas braukšanas skola” direktors autosportists Jānis Vanks “Autoceļu Avīzei” atgādina par galveno.

Jaunas vai lietotas riepas

Ziemā drošai braukšanai vissvarīgākās ir riepas. Mašīnu uz ceļa tur četri plaukstas lieluma laukumi ‒ jo efektīvāks to saķeres laukums, jo labāk. Līdz ar to – jo labāka riepa, jo drošāka braukšana. Var saprast, ka cilvēkiem ir limitētas iespējas nopirkt riepas, tās ir diezgan dārgas. Tāpēc nereti ir jāizšķiras ‒ pirkt laba zīmola lietotas riepas vai mazāk zināma zīmola ‒ jaunas. Es, godīgi sakot, neesmu lietotu riepu piekritējs, jo nav zināms, kā tās glabātas. Šoziem es eksperimentēju un pamēģināju braukt ar nosacīti lētām jaunām riepām, kuras varētu atļauties jebkurš, – un godīgi sakot, neko sliktu nevaru pateikt, nevienā kupenā neesmu palicis. Savā laikā esmu braucis ar lietotām ziemas riepām, un ir skaidrs, ka jaunas man patīk labāk.

Ziemas riepu veidi

Riepas ar radzēm es neizmantoju šādu iemeslu dēļ: tās parasti ir skaļākas, un ar tām nevar doties uz Eiropu. Var izbraukāt Skandināviju, bet lielākajā daļā Eiropas valstu radžotas riepas nav atļautas.

Melnais ledus, uz kura radžotās riepas strādā visefektīvāk, pie mums mēdz būt, taču ne tik bieži.

Ir vairāki ziemas riepu varianti. Ir vissezonas riepas, kuras noteikti nebūtu mana izvēle. Ir nosacītās Eiropas ziemas riepas, ar kurām labi braukt agrā rudenī vai vēlā pavasarī, kad laiks ir mitrs, parādās nelieli mīnusi, bet nav dziļa sniega. Šādām riepām protektoru dziļums nav tik liels, riepas ir klusākas, ekonomiskāks degvielas patēriņš. Tad ir bezradžu riepas, kuru protektoros ir daudz lameles (nelieli iegriezumi protektorā). Šādām riepām ir cits gumijas sastāvs, tas ir maksimāli mīksts. Gumija ir uztaisīta tā, ka ļauj kontrolēt mašīnu arī uz tīra ledus. Protams, tas nav metāls, kas iecērtas ledū kā radzes, taču darbojas tīri labi. Tā kā gumija šīm riepām ir ļoti mīksta, tad stūrēšana uz sausa asfalta vai mitra bruģa var būt diezgan viltīga. Šādas riepas mīkstās gumijas dēļ pastiprināti dilst, it sevišķi pie temperatūras, kas ir virs +10 grādiem. Un tad vēl ir radžotās riepas un kompromiss – radžotās riepas bez radzēm. Tās ir klusākas, protektors ir cietāks nekā bezradžu riepām, taču pietiekami dziļš, lai nodrošinātu labu saķeri sniegā.

Automašīnas gaismas un redzamība

Ziemā visintensīvākās satiksmes laikā ‒ vakaros un no rīta – ir tumšs. Līdz ar to noregulētas automašīnas gaismas ir vajadzīgas ne tikai jums, lai kaut ko redzētu, bet arī tādēļ, lai neapžilbinātu pretimbraucošos. Svarīgi arī pārliecināties, ka strādā visas lampiņas.

Redzamība, protams, nav tikai gaismas. Svarīgi ir logu tīrītāji, logu kvalitāte, logu tīrāmā šķidruma, kā arī sniega tīrāmās slotiņas un ledus skrāpja esamība. Pie mums smalkas sievietes nereti brauc ar lielām mašīnām un nevar notīrīt apsnigušu jumtu, taču drošībai svarīgi ir notīrīt visu mašīnu.

Jābremzē strauji

Bremzēšana ir visefektīvākais veids, kā samazināt mašīnas ātrumu. Pat ja neizdosies izvairīties no šķēršļa, strauja bremzēšana samazinās ātrumu, ar kādu jūs šķērsli sasniegsiet, tādējādi samazinot iespējamos zaudējumus un traumas. Taču bremzes ir jāmāk lietot. Daudziem ir bail pedāli nospiest līdz galam, turēt to un tad vēl kaut ko darīt ar mašīnu ‒ stūrēt automašīnu, taču tieši strauja bremzēšana un pareizas manipulācijas ar stūri ir efektīvākais veids kā sevi pasargāt.

Tas, ko es šogad janvārī redzēju CSDD un LTAB organizētajās drošas braukšanas apmācībās Biķernieku trasē, liek man aizdomāties. It kā nav nekāds jaunums, ka dažādi cilvēki ļoti dažādi pieiet savai un citu drošībai, taču nestrādājošas ABS sistēmas, ziemas riepas, kuru protektora atlikums ir tikai 2 mm, kas pat vasarā būtu bīstami, kā arī dažu automašīnu vispārējais tehniskais stāvoklis liek bažīties. Un ja pie šāda “komplekta” vēl redzi, ka automašīnā ir bērnu sēdeklītis, tad nekas cits neatliek, kā ļoti nopietni aprunāties ar auto īpašnieku un izskaidrot, kādas var būt sekas.

Ir skaidrs, ka ir cilvēki, kuri neorientējas šajās tehniskajās niansēs, taču visiem noteikti ir iespēja pieteikties kādā no auto servisiem, kas ir spējīgi dot padomus, vai riepas vēl ir lietojamas vai tomēr jāizskata iespējas iegādāties jaunas.

Ierēķini sev papildu laiku

Runājot par stūrēšanu ‒ tas ir reflekss, ja pagriežot stūri, kādu brīdi nekas nenotiek (respektīvi, automašīna neseko stūres kustībām), tad liekas ‒ stūre jāgriež vairāk. Kamēr cilvēks nav pieradis pie tā, ka slīd, katrs manevrs aizņems vairāk laika, riepām ir jāsaķeras ar virsmu, ātrumam ir jābūt atbilstošam, tāpēc šo pauzi izturēt ir grūti. Kad es pirmo reizi atnācu uz Drošas braukšanas skolu, izbraucu slidenajā poligonā, arī es izdarīju tieši tās pašas kļūdas, neskatoties uz to, ka es 10 gadus nodarbojos ar autosportu. Tas ir normāli. Arī sportā mēs iedzenam refleksos kaut kādas lietas, lai tās ir zemapziņā un nav īpaši pie tā jāpiedomā.

Latvijas problēma ir divi gadalaiki – vasara un ziema. Vasarā viss strādā – ja mašīnu vajag pagriezt, tad tā pagriežas. Ziemā tā nenotiek. Godīgi sakot, lai mēs būtu gatavi ziemai, uzsniegot pirmajam sniegam, visiem kādu nedēļu vajadzētu atjaunot iemaņas.

Mans autosports ir vasarā – no marta/aprīļa līdz novembrim. Katru pavasari, kad pirmo reizi ar savu mašīnu nokļūstu trasē (kur esmu nobraucis neskaitāmus apļus), es nevaru nobraukt tikpat labi, kā braucu sezonas beigās. Arī vienkāršam autovadītājam pie sniega vai lietus ir jāpierod; tas ir normāli.

Ziemā svarīgi atcerēties: “Dodiet sev vairāk laika”. Bremzēšanai, manevru veikšanai, arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju. Kaut vai elementārā patiesība – lai no rīta sataisītos, vajag vairāk laika. Esam pieraduši celties vienā laikā, bet ziemā vēl jānotīra mašīna un jānokasa ledus. Ja savus celšanās paradumus nemainām, tad 10 minūtes ir jau zaudētas, tad sākas satraukums, ka kavēsim darbu. Ceļi slīd, arī citi brauc nedroši, kāds savu logu nav nokasījis – visi šie nosacījumi summējas un veido sastrēgumus un uztraukumu. To apzinoties un dodot sev papildus 10 minūtes, pašam būs ērtāk braukt un visiem būs drošāk.

Kam jābūt mašīnā?

Pats svarīgākais ir ledus skrāpis/sniega slotiņa. Es esmu bijis situācijā, kad tā nav, bet visi logi ir ciet. Un ko? Var mēģināt izmantot norēķinu kartes vai ko citu, ar ko noskrāpēt ledu. Taču vislabāk, ja ir sniega tīrīšanai un ledus nokasīšanai piemēroti rīki. Ja ir lielāka mašīna, tad varbūt noderēs garāks tīrāmās slotiņas kāts.

Ja ir šaubas par akumulatoru, būtu labi vadāt līdzi akumulatora vadus. Tas pats attiecas uz trosi – ja nu tomēr gadās ieslīdēt kupenā vai jāpalīdz kādam citam no tās izkļūt. Varētu noderēt arī neliela lāpsta. Avārijas brīdinājuma trijstūrim būtu jābūt katrā mašīnā.

Jāņa Vanka ieteikumi:

  • Svarīgs ir ne tikai riepas protektora atlikums, bet arī gumijas kvalitāte. Lietotām riepām gumija nereti ir zaudējusi svarīgas īpašības, piemēram, kļuvusi cieta.
  • Mans ieteikums būtu izvēlēties labākās ziemas riepas, neskatoties uz to, cik tās maksā. Tad būsim droši, ka šajā jautājumā esam izdarījuši maksimumu.
  • Domāju, ka radžotas riepas vairāk ir vajadzīgas reģionos, kur ziemā ir netīrīti ceļi, piebraukti un noslidināti grants ceļi, vai arī ceļi bieži atkūst un atkal piesalst, kā rezultātā veidojas rises un apledojumi.
  • Pilsētā dzīvojošajiem pietiks ar labām ziemas riepām.
  • Vienmēr svarīgi notīrīt no sniega visu mašīnu. Jumtam uzsilstot, sniegs, kas nav notīrīts, sāk kust, tad vienā brīdī tas no automašīnas var atdalīties. Ja tas krīt uz aizmuguri, tad aizmugurē braucošajam var pat izsist auto stiklu. Ja sniegs kritīs uz priekšējā stikla, pilnībā to aizsedzot, tad tas notiks pie straujas bremzēšanas, kas parasti ir saistīta ar avārijas situāciju. Ja vēl šādā situācijā jāizvairās no kāda šķēršļa, tad situācija kļūst bīstama.
  • Galvenais, kas jāņem vērā gan vasarā, gan ziemā – ekstremālās situācijās bremzēšana jāveic strauji.
  • Nereti mēs braucam un konstatējam temperatūras svārstības, asfalts it kā izskatās tīrs, taču nav skaidrs – slīd vai neslīd. Tad ieteicams samazināt ātrumu līdz drošam un, ja tuvumā nav citu mašīnu, mēģināt bremzēt: ja mašīna saslīd vai bremžu pedālis sāk drebēt (ieslēdzas ABS), tad ir skaidrs – ceļš ir slidens, un jāsamazina ātrums līdz tādam, kādā jūs būsiet spējīgi savaldīt automašīnu, ja tā sāks slīdēt.
  • Jebkurā gadījumā ‒ nevajag baidīties izmantot bremzes. Ja ABS nav vai nestrādā, tad lietderīgi pakonsultēties, kā ziemā bremzēt. Jo bremzējot bez ABS, pedālis ir “jāpumpē”, lai automašīnai saglabātu arī stūrēšanas iespējas. Ar parādīšanu bieži vien nepietiek, šīm pamatlietām ir jābūt zemapziņā.
  • Ziemai sākoties, iemaņu atjaunošana paņem savas 2-3 dienas. Cilvēkiem vajadzētu pabraukt garāku gabaliņu, aizbraukt uz kādu laukumu. Pieradināt sevi pie ziemas apstākļiem.
  • Ziemā svarīgi atcerēties: “Dodiet sev vairāk laika”. Bremzēšanai, manevru veikšanai, arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju.