DB: Piektdienas intervija ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi
Teksta autore: Lelde Petrāne, biznesa portāls Db.lv
VAS Latvijas Valsts ceļi(LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.
– Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.
– Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Lai kur mēs nebrauktu, lai kādā reģionā, novadā vai pagastā nenotiktu sarunas, ceļu problēma «lec» ārā kā pirmā, tas ļoti uzskatāmi pierāda to, cik liela nozīme ir ceļiem un cik liela nepieciešamība no sabiedrības puses ir pēc lielāka valsts ieguldījuma šajā jomā. Diemžēl ceļi joprojām nav valsts budžeta prioritāte. Un tas, protams, apbēdina.
Ir liels jautājums, kas notiks ar nozari pēc esošā ES fondu perioda beigām, kad, iespējams, vairs nebūs pieejams Eiropas finansējums ceļiem un būs jāuztur tos tikai no valsts budžeta.
Iepriecina tas, ka arī ierobežota finansējuma ietvaros mēs strādājam un kāpinām salaboto ceļu kilometru skaitu. Mūsu uzraudzībā būvētie ceļi ir labi, kvalitatīvi. Varu to teikt ar pilnu atbildību. Mums ir stingra kvalitātes uzraudzība, mūsu kolēģi no Lietuvas un Igaunijas piedalās mūsu būvnieku veikuma pārbaudē, izvēloties Gada balvas objektus un arī to atzīst.
– Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Katram uzņēmumam un organizācijai vienmēr ir iespējas pilnveidoties. Tāpēc līdz galam apmierināts vadītājs laikam nekad nevar būt, jo tā var ieslīgt arī pašapmierinātībā. Vienmēr var kaut ko izdarīt labāk. Mums vēl ir, ko darīt uzņēmuma darba efektivitātes uzlabošanā. Mums arī ir jāmaina sava domāšana, kas ir raksturīgi daudziem valsts uzņēmumiem. Jābūt vēl atvērtākiem, jāmaina sava attieksme pret sabiedrību. Mums apkārt uz ielām un ceļiem dzīvo ne tikai būvnieki un inženieri, ir pilnīgi normāli, ka cilvēki līdz sīkumiem neorientējas ceļu būvniecības specifikā, taču uzdod jautājumus un prasa no mums atbildes un, galvenais, kvalitatīvu darbu. Mums ir jāspēj pārkāpt pāri savai profesionālai augstprātībai un jāstāsta saprotami un kompetenti par savu darbu tik daudz, cik vien tas ir iespējams. Tikai tādā veidā mēs varam kāpināt uzticību mums kā uzņēmumam un arī visai nozarei kopumā.
Iepriecina tas, ka mums tomēr ir stabils, saliedēts kolektīvs, pie mums nāk strādāt jauni speciālisti, mūsu Ceļu laboratorijā strādā zinātnieki, kas ieguvuši labu izglītību un ir mūsu zinātnes nākotne. Mēs spējam nodrošināt neatkarīgu kontroli pār būvniecības kvalitāti, esam izvirzījuši stingras prasības būvniekiem. Arī ar sabiedrību mēs pēdējā laikā uzturam arvien ciešāku saikni, vairāk stāstām, rādām. Mūsu Ceļu laboratorijā praktiski katru dienu ir skolēnu ekskursijas, sadarbojamies ar lielāko navigācijas aplikāciju Waze, varu teikt, ka mēs ejam līdzi laikmetam.
– Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?
Jā, esam sociālajos tīklos. Mūsu Twitter konts ir viens no intensīvākajiem komunikācijas kanāliem ar autobraucējiem. Tas ir ērti mūsu klientiem – sabiedrībai kopumā un autobraucējiem. Tāpēc mēs tur esam. Kā jau teicu, esam arī Google partneri, mūsu informācija ir aplikācijā Waze. Ja mūsu auditorija ir sociālajos tīklos un portālos – mēs ejam pie tās.
– Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?
LVC ir diezgan neliela kadru mainība. Mēs nodrošinām regulāras apmācības darbiniekiem, īpaši specifiskajās jomās, kas saistītas ar būvuzraudzību, sertificēšanu un citām. Lielākais «deficīts», ja tā var teikt – ir lielo projektu vadītāji, kuri spēj vadīt daudzmiljonu ceļu būvniecības projektus.
– Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Mūsu darbiniekiem ir jābūt gataviem daudz un ražīgi strādāt. Turklāt strādāt komandā. Labs ceļš var rasties tikai tad, kad kopīgi ir pastrādājuši daudzi jo daudzi cilvēki, sākot ar projektētājiem, beidzot ar mūsu Ceļu laboratorijas laborantiem. Kad izkrīt viens no posmiem, uzreiz rodas problēmas. Tāpat arī mūsu uzņēmumā. Lai tiktu noslēgts kāds konkrēts līgums par kāda pavisam konkrēta ceļa posma pārbūvi, ar to strādā plānotāji, juristi, finansisti, iepirkuma speciālisti un daudzi citi.
– Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Tuvākais mērķis – gatavošanās nākamā gada būvniecības sezonai. Ziemā notiek iepirkumi, tiek slēgti līgumi, lai pavasarī būvnieki varētu ķerties pie darba.
Tālākais mērķis – panākt, ka ceļu uzturēšana un attīstība valstī ir ilgtspējīga, lai ir prognozējams un stabils finansējums ceļu remontdarbiem, kā arī strādāt pie tā, lai stiprinātu sabiedrības uzticību mūsu nozarei.
– Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Mans pirmais darbs bija Jelgavas pašvaldības aģentūrā Pilsētsaimnieks, biju atbildīgais par pilsētas ielām. Pēc divu gadu darba kļuvu par aģentūras vadītāja vietnieku, manā pārziņā bija visu pilsētas ielu rekonstrukcija un uzturēšana, satiksmes drošības jautājumi, pilsētas labiekārtošana.
Vēlāk sekoja periods, kad darbojos privātajā sektorā, būvniecības un investīciju konsultāciju jomā, un tajā laikā saņēmu piedāvājumu nākt strādāt uz VAS Latvijas Valsts ceļi, vadīt Jelgavas nodaļu.
– Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Gandrīz pirms simt gadiem, 1919. gada 1. augustā, Latvijas Republikas Satiksmes un darba ministrijā tika nodibināta Ceļu un būvju virsvalde, kas uzskatāma par sākumu vienotam valsts ceļu dienestam. Tās pārziņā tolaik bija 703 km ceļu.
Laika gaitā, mainoties politiskajai situācijai un tehnikas attīstības līmenim, mainījās valsts autoceļu pārraudzības iestāžu nosaukumi un pakļautība, līdz 2004. gada 5. oktobrī reorganizācijas rezultātā tika izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC), kāda tā ir joprojām. LVC pašreiz pārvalda 20 131 km valsts autoceļu.
Ceļinieku emblēma, kas ir LVC logotipa pamatā, ir apstiprināta Tirdzniecības palātas Mākslas padomē 1979.g.18.oktobrī. Tā simbolizē divus ceļus, kuri savienojas vienā, tiem pāri lokveida tilts.
Emblēmas autore Valda Caune (tagad – Valda Ozola (1932)) Valsts tresta Latautodormost galvenā arhitekte. Tresta pastāvēšanas laiks – 1972. – 1988.
– Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
VAS Latvijas Valsts ceļi pārziņā esošajā Autoceļu muzejā Šlokenbekas muižā ir saglabājies visai rets eksponāts – sens tvaika veltnis Marshall.
Tam ir divpakāpju tvaika dzinējs, jauda 20 ZS, svars 16 tonnas. Ceļinieki veltni nopirka 1924. gadā no angļu firmasMarshall. Tvaika veltnis darbojās uz ceļiem līdz 2.Pasaules karam Valmieras un Cēsu apriņķa ceļu būvēs. Veltni restaurēja Saulkrastu 2.CBR kolektīvs.
Pirms pāris gadiem briti gribēja to atpirkt un piedāvāja prāvu naudas summu, bet mēs nepiekritām.
– Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Būvniecības un Iepirkumu likumos, uz kuru pamata mēs pārsvarā strādājam, pēdējā laikā ir notikušas tik daudzas izmaiņas, ka šobrīd ir nepieciešams laiks, lai varētu izvērtēt to, kā jaunās normas darbojas. Kad ir nepārtrauktas izmaiņas, arī nav labi, ir jābūt prognozējamai uzņēmējdarbības videi, vienlaicīgi, protams, nevar arī stagnēt un acīmredzamie trūkumi jālabo.
– Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Man ir divi bērni – piecgadīgā meita un 10 gadus vecs dēls. Nesen abi divi no skolas pārradās ar diplomiem kā mēneša labākie skolēni savās klasēs. Protams, ka vecāku lepnums un prieks plūda pāri malām.
– Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Tās būtu pusdienas ar labiem draugiem vai arī pašiem tuvākajiem – ģimeni. Jo labu pusdienu pamatā ir laba kompānija. Ja tā ir nedēļas nogale – obligāti ar alus kausu.
– Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Pirmais, kas nāk prātā – Džeks Londons. Bērnībā ļoti patika lasīt viņa grāmatas, tās noteikti mani ietekmēja.
– Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Futbols ar draugiem – labākā atpūta.
– Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Atdot sievai 🙂
– Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Mēs regulāri tiekamies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, un ikreiz igauņi uzstājās ar prezentāciju, kurā kārtējo reizi visi rādītāji viņiem ir labāki, nekā pārējiem – naudas ceļiem viņiem ir vairāk un līdz ar to arī vairāk ceļu kilometrus salabo. Un tad kolēģis saka, bet ir arī kas tāds, kas latviešiem ir labākais – tie ir kaimiņi!
– Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Es visiem gribētu novēlēt gaišus Ziemassvētkus un drošu, laimīgu ceļu cauri jaunajam 2016.gadam!