Jānis Lange: Ceļu projektu mazāk, bet tie ir apjomīgāki

Šogad tiks uzsākts vērienīgais “Sēnītes” posma rekonstrukcijas projekts, kā arī virknē citu objektu uzsākti vai turpināti darbi

Uz Latvijas autoceļiem šajā gadā remontdarbi noritēs kopumā aptuveni 800 kilometru apjomā. Šis gads ir iezīmīgs ar to, ka objektu skaits ir mazāks nekā iepriekšējos gados, taču atsevišķi no tiem ir gana vērienīgi. Tāpēc autovadītājiem arī šajā būvdarbu sezonā būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un jāņem tie vērā, dodoties ceļā, norāda AS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Jāmin, ka vidējais Latvijas ceļu seguma vecums ir aptuveni 20 gadi, bet pastāv arī tādi atsevišķi ceļu posmi, kuri asfaltēti pat pirms 40 gadiem. Tik lieli līdzekļi, lai atrisinātu visas ceļu problēmas, šobrīd no valsts budžeta vai citiem avotiem nav pieejami. Arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā finansējums autoceļiem ir mazāks, un turpmākos gadus, visticamāk, tiks sakārtots mazāk kilometru. Jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits publiski paudis cerību, ka 2021. gadā varēs sagaidīt valsts budžeta līdzekļu palielinājumu ceļiem. Viņš arī norādīja, ka viens no variantiem papildu līdzekļu piesaistei ir publiskā un privātā partnerība (PPP), ar kuras palīdzību var piesaistīt daļu līdzekļu. Tāpat pēc 2021. gada arī Eiropas Savienības (ES) finansējums ceļiem vēl būšot pieejams, tikai to vajadzēs sasaistīt ar vides uzlabojumiem. Proti, ja TEN-T tīkla koridoros Latvija spēs pierādīt, ka, atjaunojot ceļu, tiks uzlabota vide, būs iespēja piesaistīt arī ES naudu. Šogad valsts ceļiem atvēlētais finansējums ir 261,8 milj. eiro. No tiem 185,3 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums, bet 76,5 milj. eiro – ES fondu finansējums.

Pēc kāda principa izvēlēti šogad realizējamie autoceļu projekti?

Šogad mainās pati finansējuma struktūra autoceļiem. Proti, samazinās ES fondu finansējuma apjoms: ja pagājušajā gadā tie bija 104 milj. eiro, tad šogad tie visticamāk būs nedaudz vairāk kā 76 milj. eiro. Lielākais projekts šogad noteikti ir “Sēnītes” posma remonts, kam paredzēta liela  līdzekļu daļa, tāpat arī ceļa P108 Ventspils–Kuldīga remonts, kas ir pēdējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēts objekts. Tas nozīmē, ka, piemēram, lai realizētu Jūrmalas šosejas remonta projektu, ir vairāk jāakumulē valsts budžeta līdzekļi. Tāpēc uz tā rēķina ir mazāki ieguldījumi valsts vietējos autoceļos un kopumā arī mazāks objektu skaits šajā gadā.

Dažus objektus jau pieminējāt, bet kādi nozīmīgi remonti vēl šogad tiks sākti vai pabeigti?

Kā jau minēju, šajā gadā tiks realizēti stipri mazāk autoceļu projektu, jo fokusējamies tieši uz lielajiem objektiem, kur nepieciešami apjomīgi ieguldījumi. Visi šie projekti ir saistīti ar ceļu pārbūvi, kas ir resursu ietilpīga. Lielākais objekts neapšaubāmi ir “Sēnītes” posms uz Vidzemes šosejas. Tas paredz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma 25,50.–39,40. km abu brauktuvju un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma 0,00.–1,65. km segas pārbūvi. Pagājušā gada nogalē tika noslēgts līgums par darbu veikšanu ar piegādātāju apvienību “Binders un ACB”. Un, visticamāk, aprīļa vidū sāksies darbi. Turpināsies ceļa pārbūves darbi arī uz A2 Vidzemes šosejas pie Bērzkroga, kas sākas pirms Rīdzenes un beidzas Zanderos. Darbi tika uzsākti jau pērn un plānots, ka noslēgsies šogad. Šobrīd noris arī iepirkuma procedūra par Jūrmalas šosejas posma, kas ir ceļa A10 daļa, no Rīgas robežas līdz Jūrmalai pārbūvi. Vēl var minēt Daugavpils apvedceļu. Plānota arī virkne darbu uz reģionālajiem autoceļiem. Piemēram, P103 Eleja–Vilce, P105 no Tērvetes līdz Lietuvas robežai, P130 virzienā no Vecpiebalgas uz Madonu, P109 Saldus–Kandava un citi.  Iecerēts, ka uz galvenajiem valsts autoceļiem remontdarbi noritēs 66 kilometru apjomā, uz reģionālajiem autoceļiem aptuveni 302 kilometru, bet uz vietējiem autoceļiem 432 kilometru apmērā. Kopumā plānojam šogad strādāt uz aptuveni 800 kilometriem autoceļu, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Kapitālieguldījumi no tiem būs 474 kilometri, bet cita veida darbus plānots veikt vairāk nekā 320 kilometru apmērā.

Kādi ir kritēriji, izvēloties remontējamos posmus?

Faktiski izvēli nosaka ceļu tehniskais stāvoklis, satiksmes intensitāte un tas, cik ilgā laikā atmaksājas remontdarbu izmaksas. Tiek novērtēta reālā situācija un pieņemti lēmumi. Tur, kur ir lielāka satiksmes intensitāte, pastāv lielāka iespējamība, ka remontdarbi tiks uzsākti ātrāk. Tāpat mūsu rīcībā ir HDM 4 (Highway Development & Management v.4.2.) sistēma. Tas ir ceļu tīkla pārvaldīšanas instruments (datorprogramma), kas palīdz pieņemt lēmumus naudas ieguldīšanai ceļu tīklā, veicot projektu, programmu un stratēģisko analīzi.

Šajā sistēmā esam ievadījuši datus par visiem valsts autoceļu galvenajiem posmiem, šobrīd tiek pievienoti dati arī par reģionālajiem autoceļiem.

Kopumā plānojam šogad strādāt uz aptuveni 800 kilometriem autoceļu ar dažādām tehnoloģijām.

Runājot par nākotni, vai ar satiksmes ministru esat apspriedušies par finansējumu autoceļiem un iespējamiem finansējuma avotiem?

Mana pārliecība ir tāda, ka vadītājam ir jāmazina nenoteiktība. Vienalga, vai tas būtu valdes priekšsēdētājs, ministrs vai kāds cits. Šajā gadījumā, ja ir runa par finansējumu, ir divi varianti: vai nu tiek pateikts, ka nauda būs, vai arī naudas nebūs. Visu cieņu jaunajam ministram, kurš ir skaidri pateicis, ka naudas nebūs, līdz ar to ir noteiktība. Protams, paliek jautājums, kā iegūt nepieciešamo finansējumu? Finansējums autoceļiem no valsts budžeta lēnām, bet pieaug. Tomēr, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas finansējums ir nesalīdzināmi mazāks. Īpaši, ja salīdzina ar   Lietuvu. Kā panākt, lai tas, ko samaksā autoceļu lietotāji, atnāk atpakaļ ceļiem, tas ir politisks jautājums. Šādās situācijās parasti citēju Antuāna de SentEkziperī  “Mazo princi”: “Mēs atbildam par tiem, ko esam pieradinājuši.” Mēs esam pieraduši, ka citas nozares tiek finansētas no akcīzes nodokļa, no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa u.c. Ir jāskatās uz kopsakarībām, uz to, kas notiek valstī. Lēmumus pieņem politiķi, un viņi nosaka prioritātes. Un prioritātes vislabāk parāda valsts budžets. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir, ceļi nav starp valdības prioritātēm, un finansējums autoceļiem joprojām nav pietiekams. Mūsu sociālie tīkli ir pilni ar neapmierinātu iedzīvotāju ierakstiem un bildēm par bedrainiem ceļu posmiem.

Finansējums autoceļiem no valsts budžeta lēnām, bet pieaug. Tomēr, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas finansējums ir nesalīdzināmi mazāks.

Kā norit sarunas ar pašvaldībām par to, lai daļa ceļu pārietu to pārziņā? Vai ir kāds progress?

Mēs esam tikušies ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un arī ar atsevišķām pašvaldībām, lai diskutētu par to, ka tās varētu pārņemt savā pārziņā četrus tūkstošus kilometru, kam valstī vairs nav stratēģiskas nozīmes. Tomēr ir jāatzīst, ka pašvaldībām ir pārāk daudz nezināmā. Piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, kas, iespējams, mainīs spēles noteikumus.Viens no nosacījumiem, kas bija, izstrādājot plānu attiecībā uz šiem četriem tūkstošiem kilometru bija tāds: ja ceļš atrodas divu novadu teritorijā, tad tas vairs neattiecas uz vienu konkrētu novadu, ja tam ir lielāka nozīme, tad mēs šo ceļu neatdodam vienam novadam. Tomēr, ja mainās robežas un tiek izveidoti stiprāki un lielāki novadi, tas nozīmē, ka arī mums ir jāpārskata principi, pēc kuriem mēs šos ceļus varētu nodot pašvaldībām. Līdz ar to, iespējams, ka ceļu, kurus mēs būtu gatavi nodot pašvaldībām, varētu būt vēl vairāk. Ir pašvaldības, kuras vēlas, lai mēs pārņemam valsts pārziņā atsevišķus tranzītielu posmus. Tam mēs varētu piekrist gadījumā, ja tās pārņem savā teritorijā esošos ceļu posmus, kuriem vairs nav valstiskas nozīmes. Esam gatavi aktīvi strādāt šajā virzienā, taču ātrs šis process nebūs.

Lielākie ieguldījumi tiks veikti valsts galvenajos un reģionālajos autoceļos.

Vai ir plānoti ieguldījumi vietējās nozīmes grants autoceļos? Katrs pavasara šķīdonis aktualizē to, cik sliktā stāvoklī šie ceļi ir.

Ņemot vērā to, ka, beidzoties Eiropas fondu līdzfinansējumam, naudas kapitālieguldījumiem autoceļos tuvākajos divos gados būs vēl mazāk, tad prioritāšu jautājums saasināsies vēl vairāk. Lielākie ieguldījumi tiks veikti valsts galvenajos un reģionālajos autoceļos. Valsts vietējās nozīmes autoceļi nav pārāk noslogoti, pa tiem pārvietojas ļoti maz cilvēku. Tāpēc grants autoceļi tiks pārsvarā uzturēti ar ikdienas uzturēšanas metodēm, piemēram, greiderēšanu. Ja bedres un iesēdumi ir dziļāki par pieciem centimetriem, tad šajās vietās iestrādā jaunu grants vai šķembu materiālu. Savukārt, ja bedres un iesēdumi ir garākā posmā un nav planējamās kārtas, tad parasti atjauno šo kārtu, iestrādājot posmā jaunu materiālu visā klātnes platumā. Šo darbu veic, iepriekš noņemot grunts vaļņus uz nomales. Grants autoceļi sausā laikā put. Lai to novērstu, katru gadu nelielam skaitam grants vai šķembu ceļu tiek veikta atputekļošana, iestrādājot segumā kalcija hlorīdu, kas aizkavē putekļu veidošanos. Atputekļošanu vajadzētu veikt lielākā apmērā, taču tam nepietiek finansējuma. Pie grants un šķembu  ceļu uzturēšanas jāpieskaita arī divkārtu virsmas apstrāde, kas nodrošina komfortablus braukšanas apstākļus.

Kā ir ar satiksmes ierobežojumiem, vai šogad tie vēl būs ievērojami?

Šogad strādāsim gandrīz 90 posmos, kas ir gana liels apjoms, līdz ar to ar satiksmes ierobežojumiem būs jārēķinās. Vislielākās grūtības organizēt satiksmi varētu būt uz Jūrmalas šosejas, kur remontdarbi sāksies vasarā, atpūtas un atvaļinājumu sezonā, taču, domāju, visi autovadītāji piekritīs, ka ir vērts nedaudz paciesties, lai pēc tam brauktu pa komfortablu ceļu bez risēm, kuras patlaban sagādā daudz problēmu. “Sēnītes” posmā satiksmes ierobežojumi sāksies jau pavasarī, par tiem savlaicīgi informēsim. Katrā gadījumā, plānojot savus izbraukumus, ir vērts ielūkoties mūsu būvdarbu kartē LVC tīmekļa vietnē www.lvceli.lv, kur varēs redzēt visus aktīvos būvdarbu posmus un izvēlēties alternatīvos maršrutus, ja būs tāda nepieciešamība.