Laikapstākļi mainīgi, izmaksas lielākas

Autoceļu lietotājiem jāņem vērā, ka nav ikdienas uzturēšanas risinājumu, ar kuriem ziemā būtu iespējams nodrošināt vasaras braukšanas apstākļus. Ar uzturēšanas darbiem tiek samazināta ziemas ietekme uz braukšanas apstākļiem, nodrošinot iespēju pārvietoties pa ceļiem.
Pastāvīgas un noturīgas ziemas ar ilgstošu salu un sniegu, visticamāk, būs pagātne. To pierāda arī pēdējās ziemas, kad sala un sniega periodi bieži mijas ar atkušņiem. Piemēram, 2024. gada decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 grādi jeb 2,8 grādi virs decembra normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija. Decembrī tika sasniegti arī 22 siltuma rekordi, 16. decembrī gaisa temperatūra Mērsragā sasniedza +9,5 grādus, un tika pārspēts visas Latvijas maksimālās temperatūras rekords. Kopumā pagājušais gads bija viens no diviem siltākajiem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Un, jo nepastāvīgāki laikapstākļi ziemas sezonā, jo lielākas ir autoceļu ikdienas uzturēšanas izmaksas.

Krasas temperatūras svārstības, nenāk par labu arī ceļu segumiem. Mainīgos laikapstākļos īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var veidoties uz ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar piebraukta sniega kārtu, jo atkušņa laikā sniegs pārvēršas ledū, ko pārklāj ūdens. Ilgstoša atkušņa laikā grants segums var zaudēt arī nestspēju. Savukārt novecojušā asfalta segumā pastiprināti veidojas bedres. Klimata izmaiņas un svārstības nes līdzi arī ārkārtas laikapstākļus, kad, piemēram, vienā reizē uzsnieg liels daudzums sniega vai arī, temperatūrai svārstoties ap nulli un līstot lietum, veidojas atkala. Šādu laikapstākļu ietekmē palielinās arī ziemas ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas. Tas nozīmē, ka samazinās finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem vasarā. Taču tieši vasarā veicamie uzturēšanas darbi ir tie, kas atstāj ietekmi uz autoceļu ilgtspēju.
Uz pusi lielākas izmaksas
To, kā laikapstākļus iedala no uzturēšanas viedokļa, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Atbilstoši noteikumiem laikapstākļi var būt pastāvīgi, mainīgi un ārkārtēji. Visi valsts autoceļi tiek iedalīti uzturēšanas klasēs no A līdz D, tādā veidā tiek noteiktas prioritātes, kurus ceļus uztur ātrāk un vairāk, kurus mazāk. Galvenais kritērijs ir lietotāju skaits, jo intensīvāka satiksme ceļa posmā, jo tam augstāka uzturēšanas klase. MK noteikumi nosaka arī minimālo uzturēšanas darbu apjomu katrai klasei, šīs prasības darbojas pastāvīgos un mainīgos laikapstākļos, bet ārkārtējos laikapstākļos šīs prasības nedarbojas.
Pastāvīgi laikapstākļi ir tad, ja temperatūra diennakts laikā nešķērso 0°C. Piemēram, vai nu visu laiku ir sals no -5°C līdz -10°C grādiem vai arī ir silts no +5°C līdz +10°C. Savukārt atkusnis ir pieskaitāms pie pastāvīgiem laikapstākļiem, ja vien tas nesamazina ceļu nestspēju. Mainīgos laikapstākļos temperatūra diennakts laikā šķērso 0°C. Pa dienu ir silts, bet pa nakti sals. Atkusnis, kas mijas ar sala periodiem, arī ir pieskaitāms pie mainīgiem laikapstākļiem. Ārkārtēji laikapstākļi iestājas tad, kad ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem: nepārtraukta snigšana ilgāka par četrām stundām, atkala, vēja ātrums pārsniedz 20 m/s, veidojas sniega sanesumi uz brauktuves utt. Ziemas sezonas ilgums uz valsts autoceļiem ir seši mēneši – no 16. oktobra līdz 15. aprīlim. Pastāvīgi laikapstākļi 2023./2024. gada ziemas sezonā bija 134 dienas un uzturēšanas darbi tajās izmaksāja 7,35 milj. eiro. Savukārt mainīgi un ārkārtēji laika apstākļi bija 46 dienas un izmaksāja 15,51milj. eiro, kas ir 70% no visām ziemas darbu izmaksām. Kopumā 2023./2024. gada ziemas sezonas uzturēšanas darbu izmaksas bija 22,8 milj. eiro.

“Pēdējos gados ziemas sezonāLatvijā ir bieži atkušņi, kas mijas ar sala periodiem, bet nereti atkusnis valda vairākas dienas vai pat nedēļas. Ziemai neraksturīgi laikapstākļi rada papildu izmaksas, jo ir jāveic sezonai neraksturīgi darbi. Ja temperatūra ir virs nulles, autoceļu segums atlaižas, brauktuves ar vājākiem un vecākiem segumiem zaudē noturību un tajos pastiprināti veidojas bedres, grants segumos arī iesēdumi, kuri operatīvi jāaizpilda. Tomēr lielākās izmaksas rada tas, ka ārkārtas un mainīgajos laikapstākļos biežāk un vairāk jāveic ziemas uzturēšanas darbi. Vienu reizi nokaisīt ar mitrā sāls materiālu izmaksā vidēji 135 tūkst. eiro (ar PVN), bet vienas reizes autoceļa attīrīšanas no sniega izmaksā aptuveni 103 tūks. eiro (ar PVN). Mainīgos un ārkārtas laikapstākļos šie darbi ir jāveic vairākas reizes, tāpēc izmaksas pieaug,”skaidro Jānis Melnalksnis, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktora vietnieks.
Jo vairāk lietotāju – jo vairāk uztur
Valsts pārziņā ir vairāk nekā 19 tūkst. km ceļu. A un B uzturēšanas klase šajā ziemas sezonā ir noteikta 7022 km jeb 35% autoceļu – tie ir visi valsts galvenie autoceļi, daļa reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu. Uzturēšanas prasības pastāvīgos un mainīgos laikapstākļos ziemā ir noteiktas atšķirīgas. Piemēram, pastāvīgos laikapstākļos uz A klases autoceļiem sniega un ledus biezums pieļaujams līdz 1 cm, savukārt mainīgos līdz 6 cm. “Cenšamies finansiālo iespēju robežās nepieļaut tik biezas kārtas veidošanos, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās, ka ziemā uz brauktuves var būt sniegs, attiecīgi jāizvēlas braukšanas ātrums, kā arī savlaicīgi jāaprīko automašīnas ar ziemas apstākļiem atbilstošām riepām,” uzsver J. Melnalksnis.
Stingrākas prasības ir kompleksajai ikdienas uzturēšanai (KIUD) uz valsts galvenajiem autoceļiem Rīgas apkārtnē, kur ir viss lielākā intensitāte. Tas nozīmē, ka par valsts galveno autoceļu ikdienas uzturēšanu tiek maksāta konkrēta summa neatkarīgi no veicamo darbu apjoma. Par neatbilstošu uzturēšanu – līgumsodi. Piemēram, ja ir pastāvīgi laikapstākļi un gaisa temperatūra ir augstāka par mīnus sešiem grādiem, ir jānodrošina no sniega un ledus brīva virsma. Tikai gadījumos, ja apkārtējā gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus sešiem grādiem, ir pieļaujama viena centimetra ledus vai sniega kārta. “C klasei pastāvīgos laikapstākļos ir pieļaujama līdz desmit centimetru sniega kārta, bet mainīgos – līdz 16 cm, E klasei nav noteiktas prasības. Autovadītājiem jāņem arī vērā, ka 90% no visiem vietējās nozīmes autoceļiem ir noteiktas C un D klases uzturēšanas prasības,” norāda J. Melnalksnis. C klasi nosaka tiem ceļiem, kur satiksmes intensitāte ir ne lielāka par 499 transportlīdzekļiem/diennaktī, bet D klasi, ja tā ir zem 100 transportlīdzekļiem/diennaktī.

Vairāk nekā 70% no valsts vietējiem autoceļiem ir ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēts ar sniegu un pārsvarā kaisīšana un rievošana notiek tikai bīstamās vietās – līknēs, kāpumos un kritumos. Atkušņa periodos tie var būt slideni un braukšanas apstākļi īpaši apgrūtināti. Ziemas sezonā uz autoceļiem, kam ir noteikta C uzturēšanas klase, pieļaujama pat 16 cm sniega kārta un sniegu tīra 24 stundu laikā pēc snigšanas beigām. Uz D klases ceļiem sniegu tīra divas reizes sezonā, šādi ceļi veido 11% no valsts vietējo ceļu kopējā apjoma.
Svarīgi dati
Par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz dažādām tautsaimniecības jomām tiek runāts un arī pētīts visā pasaulē. Un to, ka mainīgie laikapstākļi atstāj ievērojamu ietekmi uz autoceļu stāvokli, ir pamanījis ikviens, kas pa tiem pārvietojas. Pērn LVC pasūtīja pētījumu, lai labāk saprastu, ko sagaidīt no klimata izmaiņām un sagatavot tām arī ceļu tīklu.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības Inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks, Dr. sc. Ing. Viktors Haritonovs pēc LVC pasūtījuma ir veicis pētījumu Klimata pārmaiņu ietekme uz autoceļu infrastruktūras ilgtspēju, kurā savāktie dati apliecina, ka samazinās grunts sasalumu skaits un vidējā temperatūra paaugstinās. No 1960. līdz 2020. gadam vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir pieaugusi par 1,81°C. V. Haritonovs norāda, ka vidējā gaisa temperatūra paaugstinās gan ziemā, gan vasarā, kā arī palielinās temperatūras svārstību ap 0°C gadījumu skaits, kas palielina sasalšanas – atkušanas ciklus un agresiju pret materiāliem, kas tiek izmantoti ceļu un tiltu būvē. “Svarīgi ir saprast vai un kā klimata pārmaiņas ietekmē ceļu projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu. Vai ietekmē tos materiālus, kurus izmantojam būvniecībā. Tikai pēc tam ir iespējams rekomendēt, ko būtu jādara attiecībā uz izmaiņām ilgtermiņā. Šobrīd datu pētījumu laiks vēl ir pārāk īss, tāpēc ir jāturpina tos vākt un tos vajag verificēt, lai tie būtu uzticami un varētu izteikt precīzākas prognozes. Datus ir jāvāc un jākrāj, lai veidotu izsekojamības ķēdi vēl daudzus gadus uz priekšu, arī nākamajām paaudzēm,” atzīmē V. Haritonovs. Viņš norāda, ka līdz šim pieejamie starptautiskie pētījumi uzsver, ka klimata pārmaiņas rada riskus esošajai infrastruktūrai un ir sagaidāms, ka nākotnē ekstrēmo klimata notikumu intensitāte palielināsies. Rezultātā būs nepieciešami ievērojami finansiālie resursi infrastruktūras pielāgošanai, uzturēšanai un potenciālās negatīvās ietekmes mazināšanai uz transporta sistēmām.
Pētnieks arī norāda, ka klimatapārmaiņas ir cieši ar darbībām un tehnoloģijām, kas tiek pielietotas šobrīd. Tāpēc ir jāattīsta zemu emisiju tehnoloģijas ceļu būvniecībā un uzturēšanā, kā arī jāpilnveido aukstā un siltā asfalta tehnoloģijas, kas patērē mazāk enerģijas. “Ir jāattīsta esošo ceļa segas kārtu pārstrādes tehnoloģijas uz vietas būvobjektā, samazinot būvmateriālu pārvadāšanas nepieciešamību. Tāpat jāpaplašina plānkārtas asfalta pielietošanu segumu periodiskajā uzturēšanā u.c.
2018.gadā LVC rīkotajā ikgadējā konferencē Toms Bricis prezentēja LVĢMC klimata pētījumu par pēdējiem 50 gadiem Latvijā. Un arī tur iegūtie dati nemainīgi liecināja, ka Latvijā turpmākajos gados pieaugs nokrišņu daudzums, tie būs intensīvāki, ziemas – siltākas un biežāk piedzīvosim temperatūras svārstības ap nulli, kas ceļu būves un būvniecības procesu ietekmē negatīvi.