Šogad oficiālā ziemas sezona un valsts autoceļiem sākās agrāk nekā ieraksts – jau 16. oktobrī. To paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli.

Tas nozīmē, ka darbu diennakts režīmā uzsāk VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ziemas dienesta dežuranti, kuru galvenajos pienākumos ietilpst kaisīšanas un tīrīšanas darbu organizēšana. Tas, ka ziemas sezona uz valsts autoceļiem pēc Ministru kabineta (MK) noteikumiem sākusies jau 16. oktobrī gan nenozīmē, ka ziemas tehniku varēs ieraudzīt ātrāk nekā tas būs nepieciešams. Lēmumu par ziemas dienesta darbu uzsākšanu pieņem ziemas dienesta dežuranti, balstoties pēc faktiskā autoceļa virsmas stāvokļa un laika apstākļu prognozēm.

Konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus prasības – sniegs, apledojums, tiek uzsākta darba organizācija.  Ziemas dienesta dežuranti par brauktuves stāvokli uzzina no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, veicot tiešos novērojumus un analizējot laika apstākļu prognozes, saņemot informāciju no ceļu lietotājiem, dienestiem, aplikācijas Waze, kā arī izmantojot mobilo virsmas sensoru datus.

Mainās klases

“2021. gadā stājušies spēkā jauni MK noteikumi, kas nosaka prasības ceļu uzturēšanai, tajā skaitā – ziemas uzturēšanai. Lielākais izaicinājums ceļu uzturētājam joprojām ir mainīgi un nepastāvīgi ziemas meteoroloģiskie laika apstākļi ar krasām temperatūras un nokrišņu svārstībām, kad braukšanas apstākļi uz ceļa var mainīties visai strauji. Lai arī visiem valsts galvenajiem autoceļiem tiks nodrošināta A – augstākā uzturēšanas klase, jārēķinās, ka šajā ziemas sezonā ir krietni samazinājies reģionālo un vietējo autoceļu ar A uzturēšanas klasi kopgarums,” skaidro VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Uzturēšanas plānošanas daļas vadītāja Sanita Muižniece. Autobraucējiem jārēķinās, ka reģionālajos un vietējos autoceļos, kuros iepriekš tika nodrošināta augstāka uzturēšanas klase, šajā ziemas sezonā tā būs zemāka – atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti pēc uzturēšanas klasēm. Jāņem vērā, ka viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas uzturēšanas klases. Klasi nosakām, balstoties uz intensitāti. Proti, jo lielāka transportlīdzekļu  intensitāte, jo attiecīgi augstāka uzturēšanas klase. Piemēram, uz Pierīgas vietējiem autoceļiem ir augstāka satiksmes intensitāte kā uz galvenajiem valsts autoceļiem pierobežā, tādēļ šādam vietējam ceļam būs augstāka uzturēšanas klase kā reģionālajam vai galvenajam ceļam ar mazu satiksmes intensitāti.

Valsts autoceļiem ziemas sezonā atbilstoši MK noteikumiem noteiktas piecas uzturēšanas klases – A, B, C, D un E. (piezīme: detalizētas uzturēšanas prasības klasēm gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā pieejamas Autoceļu avīzes 5.lpp https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2021/11/AA-novembris-2021-nonprint_lab2.pdf )

Ziema nepārsteigs

Galvenie ziemas sezonas darbi ir autoceļu attīrīšana no sniega, slīdamības samazināšana, kā arī citi operatīvi veicamie darbi. Pirms ziemas sezonas tiek veikta kravas automašīnās uzstādīto GPS uzskaites sistēmas darbības pārbaude un kaisīšanas iekārtu kalibrēšana, lai apstrādājot brauktuves ar pretslīdes materiālu tiktu nodrošināts nepieciešamais izkaisītā materiāla daudzums. “LAU ir veicis sagatavošanās darbus pārejai uz ziemas sezonu ir testēta un kalibrēta ziemas uzturēšanas tehnika, kā arī  noliktavās sagādāti nepieciešamie pretslīdes kaisāmie materiāli: sāls un sāls – smilts maisījums. Līdz ar to varu teikt, ka ziemas sezonai esam gatavi. Ziemas dienestā kopumā LAU plāno izmantot vairāk nekā 600 dažādu tehnikas vienību,” stāsta LAU Komunikācijas daļas vadītāju Sigitu Paulu.

Šobrīd noliktavas ir piepildītas ar nepieciešamiem slīdamības samazināšanas materiālu krājumiem – sāls ir sagādāts vairāk nekā 64 tūkst. tonnu, bet smilts-sāls maisījums sagatavots vairāk nekā 11 tūkst. tonnu apjomā.

Izmanto tehnoloģijas

Aizvien plašāk arī autoceļu uzturēšanā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. Arī LAU valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā izmanto un attīsta šīs iespējas.

“Lai operatīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, LAU  pirms pusotra gada uzsāka sadarbību ar Waze Latvija, sniedzot iespēju ceļu lietotājam ērtāk informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem.  Autoceļu lietotāju ieguldījums informācijas sniegšanai par notiekošo uz autoceļiem ir svarīgs – tas palīdz nodrošināt savlaicīgu reaģēšanu uz dažādiem bīstamiem apstākļiem, piemēram, nolūzušiem kokiem, izskalojumiem, satiksmei bīstamām bedrēm,” norāda S. Paula.

Tāpat šogad LAU turpinās arī izmantot mobilos virsmas sensorus, lai paātrinātu informācijas saņemšanu par autoceļu stāvokli un nodrošinātu operatīvu darba izpildi. Mobilie virsmas sensori ir papildu instruments, kas ziemas dienesta dežurantiem palīdz iegūt objektīvākus datus par apstākļiem uz valsts autoceļiem un efektīvāk pieņemt lēmumu, kad uzsākt ziemas uzturēšanas darbus – brauktuves atbrīvošanu no sniega un slīdamības samazināšanu, t.sk. preventīvo kaisīšanu. Kopumā desmit LAU mobilie virsmas sensori ir izvietoti uz sadarbības partneru kravas automašīnām, kuras naktīs un agrās rīta stundās regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti jeb valsts galvenajiem autoceļiem. Sadarbības partneru transportlīdzekļos uzstādītie mobilie virsmas sensori veic mērījumus un vienlaicīgi nosūta datus uz sistēmu, kas ir pieejama ziemas dienesta dežurantiem datorā vai mobilajā tālrunī. Tiešsaistes sistēmā tiek nodrošināta informācija par autoceļa brauktuves stāvokli (sauss, mitrs, ledus u.tml.), ūdens/ledus kārtas biezumu, saķeres līmeni ar autoceļa virsmu un brauktuves virsmas temperatūru, kā arī rasas punktu (temperatūra, pie kuras kondensējas gaisā esošais mitrums).

“Aicinām arī autovadītājus savlaicīgi sagatavoties ziemas sezonai, veikt savlaicīgu vasaras riepu nomaiņu un ievērot drošas braukšanas principus ziemas apstākļos,” piebilst S. Paula.

Slīdamības mazināšana

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem ziemas periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli.

Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīds (NaCl), kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz  3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.

Slīdamības samazināšanu veic, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas tehnoloģiju izvēlas ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un seguma veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas tehnoloģijas, kuras tiek pielietotas gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Proti, mitrais sāls, smilts-sāls maisījums, smilts vai šķembas un rievošana. Slīdamības samazināšanu ar mitro sāli veic, lai novērstu apledojuma veidošanos uz brauktuves vai nokausētu ledu un piebrauktu sniegu no brauktuves. Savukārt smilti vai smilti vai sagatavotu minerālo materiālu (šķembiņām) izmnato, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Arī smilts-sāls maisījumu izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. 

Darbu izpildē izmanto kravas automašīnu, kas aprīkota ar kaisītāju un nodrošina slīdamības samazināšanas materiāla vienmērīgu izkaisīšanu. Kaisāmā materiāla padeve notiek automātiski, uzstādot nepieciešamos kaisīšanas parametrus (dozu un platumu) uz kaisītaja pults.

Slīdamības samazināšanu, izveidojot rievas apledojumā, paredz, lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz autoceļiem ar piebrauktu sniega un ledus kārtu. Pamatā rievošana tiek veikta autoceļiem ar grants vai šķembu segumu. Rievošanu veic ar greidera vai kravas automašīnas apakšējo lāpstu uz brauktuves, izveidojot rievotu virsmu.

Tomēr ir jāatceras ka, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšana un valsts ceļu apstrādes ar sāls maisījumu uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens. Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru.

Diennakts informatīvā līnija

LVC mājaslapas kartē un Waze ir arī iespējams sekot līdzi ziemas dienesta tehnikas vienībām tiešsaistē. Kā jau minēts liela daļa LAU ceļu kaisītāji un citas tehnikas ir aprīkota ar GPS raidītājiem, kas nodrošina iespēju to atrašanās vietu attēlot kartē.

Arī ziemas sezonā aicinām autobraucējus izmantot LVC diennakts bezmaksas informatīvās līnijas 8000 5555 iespējas, lai noskaidrotu nepieciešamo informāciju par satiksmi uz valsts autoceļiem, kā arī informēt ceļa pārvaldītāju par apledojumu, bedrēm, sniega sanesumiem vai citiem sarežģījumiem, kas ir novērotu uz autoceļiem. Informācija tiek operatīvi nodota atbildīgajiem dienestiem uzturēšanas darbu veikšanai.

Pēdējos gadus ziemas sezonām ir raksturīgi mainīgi laika apstākļi, ar biežiem atkušņiem, kā arī temperatūras svārstībām, pa dienu gaisa temperatūrai pieturoties virs nulles, bet naktīs – zem nulles. Šādos laika apstākļos uz autoceļiem var veidoties apledojums un tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams un tāpēc īpaši bīstams. Aicinām autovadītājus vienmēr novērtēt ceļa stāvokli un braukšanas apstākļus, un izvēlēties atbilstošu, drošu braukšanas ātrumu, kā arī ieturēt lielāku distanci un atvēlēt vairāk laika ceļam.

Autoceļu uzturēšanas darbi

Ziemas sezona 16. novembris–15. aprīlis

• Autoceļu, tiltu, satiksmes pārvadu, caurteku un gājēju tuneļu uzturēšana (sniega tīrīšana, brauktuvju kaisīšana ar pretslīdes materiāliem, t.sk.preventīvā kaisīšana);
• seguma uzturēšana;
• autoceļu kopšana;
• autoceļu apsekošana;
• ceļa laika apstākļu informācijas sistēmas uzturēšana;
• citi nepieciešamie darbi