Pērn visintensīvākā satiksme valsts ceļu tīklā ir bijusi uz Jūrmalas šosejas (A10), siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte tur pārsniedz pat 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī.

Valsts autoceļu posmi ar lielāko satiksmes intensitāti 2020. gadā:

• Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas līdz Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) krustojumam – 53353 automašīnas diennaktī;
• Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) līdz Jūrmalai –  44800 automašīnas diennaktī;
• Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz krustojumam ar Tallinas šoseju (A1) – 41401 automašīnas diennaktī.

Covid-19 pandēmijas ietekmē kopējā vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma uz valsts galvenajiem autoceļiem 2020. gadā ir bijusi par 7% mazāka nekā gadu iepriekš un bija 6060 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Savukārt kravas transporta satiksmes intensitātes kritums bija nedaudz mazāks – 6%.

Pierīgā satiksmes intensitātes kritums ir bijis mazāks, nekā valstī kopumā. Piemēram, ja pērn aprīlī kopumā valstī satiksmes intensitāte samazinājās par 26,4%, tad Pierīgā samazinājums bija par 20,6%.

Satiksmes intensitātes dati parasti uzrāda valsts ekonomikas stāvokli. Aplūkojot tos ilgtermiņā, var redzēt, ka kopš 2000. gada līdz 2008. gadam satiksmes intensitāte valsts ceļu tīklā diezgan strauji pieauga, savukārt 2009.gadā, līdz ar ekonomisko krīzi, gandrīz tikpat strauji kritās. Tikai 2015. gadā satiksmes intensitāte gandrīz sasniedza 2008. gada līmeni, un 2016. gadā jau pārsniedza to. 2020.gadā līdz ar Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi, kritās arī satiksmes intensitāte.