Lai attīstītu uzņēmējdarbību Valmieras novadā, pašvaldība iespēju robežās atjauno infrastruktūru, kas nākotnē nodrošinās arī darbavietas gan Valmieras, gan apkārtējo novadu iedzīvotājiem. Valmieras novadā pērn uzsākta septiņu ražotņu būvniecība, un pašvaldībai ir jādomā, kā nodrošināt infrastruktūru piekļuvei pie tām, intervijā Autoceļu Avīzei norāda Ivo Virsis, Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs, Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos. Novadā aptuveni 76 % no ceļiem ir ar grants segumu, bet pamazām tie iegūst melno segumu. Rezultātā uzlabojas iedzīvotāju dzīves kvalitāte un vienlaicīgi samazinās uzturēšanas izmaksas. Vienlaicīgi pašvaldība atzīst, ka pilsētās palielinās satiksmes intensitāte, kas veicina risu un bedru pastiprinātu veidošanos, tāpēc ir jādomā, kā pie esošā finansējuma nepasliktināt ielu stāvokli.

Cik liels ir Valmieras novada pašvaldības ceļu tīkls?
Valmieras novads teritorijas ziņā ir ceturtais lielākais Latvijā. Pašvaldība uztur kopumā 1114 km ceļu un ielu piecas pilsētas un lauku teritorijas, no kurām iedzīvotājiem jānokļūst uz darbu un skolām, pakalpojumu centriem.

Ceļi ārpus pilsētām veido aptuveni 80,83 % no kopējā pašvaldības uzturēto ceļu tīkla. 848 km ir ar grants segumu, 255 km ar melno segumu, 11 km ar bruģa segumu, vēl 0,59 km ar citu segumu.
Pašvaldības ceļi klasificēti pēc to funkcijām. A klases autoceļi nodrošina satiksmi starp apdzīvotām vietām vai savieno apdzīvotas vietas ar valsts autoceļiem, to ir 413 km. B klases autoceļi nodrošina piebraukšanu ne mazāk kā pie trim viensētām, – 319 km, C klases autoceļi nodrošina nokļūšanu zemju īpašumiem vai mazāk nekā pie trim viensētām – 112 km, savukārt D klases ir ielas un tās veido 270 km. Vērtējot pēc apdzīvotības blīvuma un satiksmes intensitātes, autoceļu kopgarums, ko uzturam, ir apjomīgs, tāpēc būtu jāvirzās uz autoceļu tīkla optimizāciju, izvērtējot, vai uzturēšanas darbi jāveic vienlīdz intensīvi uz visiem ceļiem. Uzturēšanas darbus neveicam, ja ceļi ved uz neapdzīvotām viensētām, jo nav ceļa lietotāju. Jāmin, ka Valmieras novads konkursā Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2024 ir atzīts par satiksmei drošāko novadu Latvijā.

Cik liels ir Valmieras novada pašvaldības ceļu tīkls?
Valmieras novads teritorijas ziņā ir ceturtais lielākais Latvijā. Pašvaldība uztur kopumā 1114 km ceļu un ielu piecas pilsētas un lauku teritorijas, no kurām iedzīvotājiem jānokļūst uz darbu un skolām, pakalpojumu centriem. Ceļi ārpus pilsētām veido aptuveni 80,83 % no kopējā pašvaldības uzturēto ceļu tīkla. 848 km ir ar grants segumu, 255 km ar melno segumu, 11 km ar bruģa segumu, vēl 0,59 km ar citu segumu.
Pašvaldības ceļi klasificēti pēc to funkcijām. A klases autoceļi nodrošina satiksmi starp apdzīvotām vietām vai savieno apdzīvotas vietas ar valsts autoceļiem, to ir 413 km. B klases autoceļi nodrošina piebraukšanu ne mazāk kā pie trim viensētām, – 319 km, C klases autoceļi nodrošina nokļūšanu zemju īpašumiem vai mazāk nekā pie trim viensētām – 112 km, savukārt D klases ir ielas un tās veido 270 km. Vērtējot pēc apdzīvotības blīvuma un satiksmes intensitātes, autoceļu kopgarums, ko uzturam, ir apjomīgs, tāpēc būtu jāvirzās uz autoceļu tīkla optimizāciju, izvērtējot, vai uzturēšanas darbi jāveic vienlīdz intensīvi uz visiem ceļiem. Uzturēšanas darbus neveicam, ja ceļi ved uz neapdzīvotām viensētām, jo nav ceļa lietotāju. Jāmin, ka Valmieras novads konkursā Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2024 ir atzīts par satiksmei drošāko novadu Latvijā.

Kādā ir pašvaldības autoceļu tehniskais stāvoklis?
Cenšamies pašvaldības ceļus atbilstoši uzturēt. Tas ir būtiski, lai ceļa segumu saglabātu labā stāvoklī. Katrai pilsētai un pagastam ir noteikts atbildīgais īpašumu speciālists, saimnieciskās nodaļas vadītājs, kuriem ir pieejamas arī ceļu būvinženiera konsultācijas. Grants autoceļu īpatsvars ir liels – 76 % no visiem pašvaldības ceļiem.

To stāvoklis ir labs, ja ir stabili un labvēlīgi laikapstākļi un ceļi tiek pareizi ekspluatēti (pavasarī, rudenī ievēro 7t zīmes u.tml.). Tomēr laikapstākļiem ir liela ietekme uz šo ceļu kvalitāti. Pavasara šķīdonī un rudens lietavās nav iespējams veikt greiderēšanu uz ceļa esošajai dubļu masai un iedzīvotājiem jāpaciešas līdz viss apžūst. Tas vairāk attiecas uz ceļiem ar C un D uzturēšanas klasi, kas parasti ved uz vienu līdz trim saimniecībām. Pilsētu grantētās ielas pēc būtības neatšķiras no pārējā novada. Regulāri tiek veikta greiderēšana, cenšamies to darīt pēc vajadzības, kas ir vairāk nekā ir noteikts Ministru kabineta (MK) noteikumos – līdz pat astoņām reizēm sezonā. Tiek veikta arī atputekļošana pie viensētām, bet ne visā ceļa garumā. Atputekļošanu faktiski veicam reizi gadā, bet, ja satiksme ir intensīvāka, arī atkārtoti.

Ir apzināti kritiskākie posmi, kuriem turpmākajos gados pievērsīsim lielāku uzmanību, lai sakārtotu lietus ūdens noteci, tīrot grāvjus un remontējot caurtekas. Pēdējos gados pilsētās un ciematos cenšamies vairāk veikt divkārtu virsmas apstrādi, jo šie ceļi neput, kā arī samazinās izdevumi par ikdienas uzturēšanas darbiem, un uzlabojas braukšanas apstākļi. Piemēram, ieguldot Rūjienas pilsētas ielu seguma uzlabošanā un atjaunošanā, piecu gadu laikā melno segumu pilsētā ieguvuši kopumā 22 ielu un ceļu posmi. Šajās pilsētas vietējās nozīmes ielās ir nodrošināta piekļuve centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, kas ļauj veikt seguma uzlabošanas darbus. Tā arī ir motivācija iedzīvotājiem sakārtot pieslēgumu centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai iegūtu melnu segumu līdz mājai.
Kopumā gan jāmin, ka pilsētās pieaugot satiksmes intensitātei, palielinās slogs uz asfalta dilumkārtu, pastiprināti veidojot rises un bedres. Segums nolietojas ātrāk, nekā spējam to pilnībā atjaunot, tāpēc regulāri tiek veikti remontdarbi, apstrādātas plaisas, atjaunots horizontālais ceļa apzīmējums u.c.

Kā ir ar tiltiem?
Valmieras novadā ir 102 uzskaitē esoši tilti. Lielu daļu no šiem tiltiem veido Zaļā dzelzceļa un gājēju tilti, kas nav piederoši kādai konkrētai ielai, piemēram, gājēju tilts memoriālā Valmierā vai gājēju tiltiņi gar Gauju Strenčos. Mums vēl ir jāiegulda darbs, lai sakārtotu tiltu dokumentāciju. 2024. gadā tika atklāts atjaunotais gājēju Vanšu tilts pār Gauju Valmierā, kas pēc teju 40 gadu kalpošanas ieguva otru elpu. Tilta galos izbūvētas jaunas pieejas, kas pieslēdzas esošajiem ceļiem un takām. Savukārt 2025. gadā veicām piecu tiltu atjaunošanu, kuriem saskaņā ar tiltu inspekcijas slēdzieniem bija nepieciešams vismaz minimāls remonts, lai novērstu bojājumus, kas varētu pasliktināt to nestspēju. Prioritāri tika izraudzīti tilti, kas ir nozīmīgi lauksaimniekiem un mežistrādes darbu veicējiem. Daļu tiltu nākotnē ir jāpārbūvē par caurtekām, vienu tiltu Naukšēnu pusē 2025. gadā slēdzām, jo pie tā esošajām dzīvojamajām mājām ir arī cita piekļuve autoceļiem. Diemžēl šāda ir realitāte – ir rūpīgi jārēķina investīcijas attiecīgi pret reālajiem ceļa lietotājiem.

Kādi infrastruktūras projekti tiek realizēti novadā?
Pagājušajā gadā izmantojām Satiksmes ministrijas finansējumu tranzīta ielām un veicām piecu tranzīta ielu posmu brauktuvju asfalta dilumkārtas atjaunošanu Rūjienā, Strenčos un Mazsalacā. Ceram uz turpinājumu arī šogad, jo būtu nepieciešams atjaunot vēl vismaz trīs posmus. Kā arī šogad Valmierā vēl turpināsies Semināra ielas posma no Smilšu ielas līdz Pāvila Rozīša ielai pārbūve un stāvlaukuma izveide un Pleskavas ielas pārbūve. (piezīme: ar visiem projektiem var iepazīties zemāk)

Vai ir izstrādāts vai arī ir procesā transporta attīstības plāns un teritorijas plānojums?
Pašreiz noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas un Vides pārskata sabiedriskā apspriešana. Teritorijas plānojumā tiek integrēti Valmieras novada attīstības plānošanas dokumenti, tostarp aktualizētā transporta infrastruktūras attīstības koncepcija un no jauna izstrādātais tematiskais plānojums pārējai novada teritorijas transporta infrastruktūrai un attīstībai. Abi tematiskie plāni ietver esošo un plānoto ceļu un ielu izvietojumu, ielu kategorijas, sarkanās līnijas, transporta un loģistikas objektus (autoostas, stacijas u.c.), velotransporta un gājēju infrastruktūras shēmu. Tāpat teritorijas plānojumā integrēts arī 2024. gadā apstiprinātais Valmieras novada Pilātu un Valmiermuižas ciemu transporta infrastruktūras attīstības tematiskais plānojums. Tā ir iespēja zemes īpašniekiem un iedzīvotājiem, piemēram, izvēloties zemi privātmājas būvniecībai, iepazīties, kā tiek plānota ielu un velotransporta ceļu infrastruktūra izbūve. Tiekoties ar Valmieras, Valmiermuižas un Pilātu iedzīvotājiem, apspriežot teritorijas plānojuma ieceres, lielākā diskusija izvērtās par jauna Valmieras apvedceļa trajektoriju, jauna tilta vietu un jauno ielu tīklu. Šis ir nozīmīgs ilgtermiņa redzējums, jo Valmieras pilsēta paplašinās.

Kā redzat novada ceļu attīstību nākotnē?
Autoceļu attīstību redzam kā pakāpenisku procesu. Ir jāsaglabā piekļuvi visām apdzīvotajām vietām un savienojamību ar Valmieru un citām novada pilsētām, vienlaikus ieguldot tajos ceļu posmos, kuri ir nozīmīgi novada iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai. Savukārt pārējos autoceļu posmos būtiska loma ir ikdienas uzturēšanai.

Kāds ir novada finansējums autoceļiem?
Valmieras novada pašvaldība autoceļu uzturēšanai no valsts saņem 1,6 milj. eiro. Šis finansējums nenosedz pat ikgadējo ceļu uzturēšanu, tai skaitā ziemas dienesta darbu, kas 2026. gadā ir 1,7 milj. eiro (iepriekš 2 milj. eiro). Šogad ceļu un ielu atjaunošanā un izbūvē pašvaldība plāno investēt 5,8 milj. eiro, ņemot arī ilgtermiņa aizņēmumus no Valsts kases. Ceļu un ielu uzturēšanai un atjaunošanai pašvaldības budžets ir nepietiekams, ir nepieciešamas lielākas investīcijas.

Kāda ir novada demogrāfiskā situācija, iedzīvotāju skaits samazinās vai pieaug?
Valmieras novadā ir 52 469 iedzīvotāju, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par 2025. gadu. Bet kopumā iedzīvotāju skaits samazinās. Tomēr vienlaicīgi izglītības iestādēs skolēnu skaitam ir tendence augt. Kopš Valmieras novada izveides skolēnu skaists palielinājies par 472 bērniem. Tātad Valmieras novadā ir ekonomiski aktīvas ģimenes, kas tostarp izmanto ceļu tīklu.

Kas piesaista cilvēkus Valmieras novadam un varētu veicināt cilvēku vēlmi palikt vai pārcelties ne tikai uz pilsētām, bet arī ārpus tām?
Valmieras novads sevi pozicionē kā ģimenēm un uzņēmējdarbībai draudzīgu. Lai iedzīvotāji dzīvotu attālāk no pakalpojumu centriem, ir svarīga mobilitāte un labi autoceļi. Iedzīvotāji atzinīgi novērtē arī VSIA Latvijas Valsts ceļi investīcijas gājēju un velosipēdistu infrastruktūras attīstībā, savienojot apdzīvotas vietas ar Valmieru, piemēram, Brenguļus un Mūrmuižu. Tiekoties ar iedzīvotājiem dzirdam arī vēlmes pēc tādiem maršrutos Rūpnieki–Valmiera, Poķi–Valmiera. Pārņemot valsts ceļu, pašvaldība veloceļu izbūvēs arī
gar Valmieras Industriālo parku līdz Kauguriem.

Kā Valmieras novads rīkojas attiecībā uz valsts funkciju zaudējušo ceļu pārņemšanu no valsts? Valsts tajos neplāno turpmāk ieguldīt, bet pašvaldībai tie varētu būt nozīmīgi.

Ir sajūta, ka valsts šiem ceļiem nav spējusi rast finansējumu atjaunošanai un uzturēšanai, bet pašvaldībai tas būs jāspēj. Diemžēl šajā formulā saredzam vairāk izdevumus – valstij tie būtu jānodod apmierinošā/labā stāvoklī, lai tālāk ar valsts piešķirto papildu finansējumu varam tos turpināt uzturēt. Protams, ja tiek kavēti kādi uzņēmējdarbības attīstības projekti sliktas kvalitātes valsts autoceļa dēļ, tad ir bijusi prakse to pārņemt pašvaldības pārziņā. Līdz ar Valmieras Industriālā parka attīstības plānošanu un izveidi mainījās autoceļa Dumbrāji–Zeiboti (V184) stratēģiskā nozīme, tāpēc 2023. gada rudenī valdība atbalstīja autoceļa nodošanu Valmieras novada pašvaldībai, lai varētu veikt parka funkcionēšanai nepieciešamos pievedceļu uzlabojumus.

Kā ir ar darba vietām un bezdarbu Valmierā un arī novadā?
Valmierā un Valmieras novadā bezdarba rādītājs ir 2,3 % un 2,7 %, kas ir salīdzinoši zems. Valmieras novada uzņēmēji ir darba devēji iedzīvotājiem arī no blakus esošajiem novadiem. Kā lielākos darba devējus var minēt: AS Valmieras stikla šķiedra, SIA Vidzemes slimnīca un SIA Valpro.

Cik liela nozīme ir infrastruktūrai, lai piesaistītu novadam uzņēmējus?
Investorus interesē darbaspēks, ražošanai nepieciešamo jaudu pieejamība un ceļi loģistikai. Šogad uzņēmējdarbības atbalstam turpināsim Pleskavas ielas un Zāļu ielas posma izbūvi Valmierā, Rūpniecības ielas izbūvi Zilākalnā. Diemžēl sadarbībā ar valsti par autoceļiem, kas ir nozīmīgi uzņēmējdarbībai, vienošanās ir smagnēja ne tikai Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanas kontekstā, bet arī Naukšēnos. Jau pirms biometāna rūpnīcas būvdarbu uzsākšanas zinājām, ka valsts autoceļš Naukšēni–Piksāri–Veckārķi (V180) (piezīme: autoceļš ir zaudējis valsts ceļa funkciju un ir nododams pašvaldībai) nespēs izturēt tik intensīvu kravas autotransporta noslodzi. Biometāna ražošana ir jāsāk šogad, un pašvaldība sakārtos paralēlo maršrutu, noslēdzot Naukšēnu ciema apvedceļa Ķire–Jaunlambikas asfaltēšanu, kur pašreiz tikai vidusposms 1,3 km garumā ir izbūvēts ar asfaltbetona segumu. Šogad izstrādājam būvprojektu. Izdarot šos darbus, krustojumā atliek 200 līdz 300 metri no minētā valsts autoceļa, kas jāsakārto atbilstoši prognozētajai slodzei. Sarunas vēl turpinām, jo ir stratēģiski svarīgi, ka V180 tiek pārbūvēts visā garumā. Būvdarbi būs jāveic jau tad, kad jaunās rūpnīcas darbība ritēs pilnā apjomā.

Kāpēc būtu jāapmeklē Valmiera?
Valmieru veido tās cilvēki un tā Valmiera ir augoša, uz attīstību vērsta pilsēta. Pilsētā tiek attīstīta uzņēmējdarbība, resursi tiek ieguldīti cilvēkos, infrastruktūrā, jaunās teritorijās, veselības aprūpē, sportā, kultūrā un dzīves kvalitātē. Valmierai jau vēsturiski ir izteikts uzņēmējdarbības gars. Tas kombinācijā ar toleranci un atvērtību jaunajam veido pievilcīgu vidi cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu un iemeslu dēļ ir izceļojuši no Latvijas un kurus gaidām mājās.