Pirmais apgaismojums uz valsts ceļiem parādījās 1972. gadā, kad šoseja Rīga–Jūrmala tika pārbūvēta par tolaik mūsdienīgāko Latvijas autoceļu ar sešām braukšanas joslām, ceļu mezgliem divos līmeņos un apgaismojumu. Tolaik tas bija vienīgais ceļa posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja, ne velti to dēvēja par sešām minūtēm Rietumos. Jau vairāk nekā desmit gadus valsts autoceļu tīkla apgaismojums pakāpeniski tiek modernizēts, uzstādot energoefektīvus LED gaismekļus. Modernizētie gaismekļi ir pieslēgti vienotai attālinātās uzraudzības un vadības sistēmai, kas ļauj centralizēti uzraudzīt to darbību un operatīvi pārvaldīt apgaismojumu. Patlaban gar valsts autoceļiem ir vairāk nekā 8800 gaismekļi un kopumā ir apgaismoti vairāk nekā 200 km. Katru gadu tiek izbūvēti jauni posmi, apgaismojot gan autoceļus, gan infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem. Pēdējo piecu gadu laikā ir uzstādīti 2202 jauni LED gaismekļi. Patlaban gar valsts autoceļiem vēl ir atlikuši 1900 vecie nātrija gaismekļi – pērn valsts ceļu uzsākta to modernizācija, kuru plānots pabeigt šogad.

Gaišs un energoefektīvs

Iepriekš, lai taupītu līdzekļus pilsētās un gar valsts ceļiem, apgaismojums nakts laikā tika izslēgts pavisam vai daļēji. Lai varētu izmatot apgaismojumu visā tumšā diennakts laika garumā, tam jākļūst energoefektīvam.

Mūsu platuma grādos gandrīz pusi no gada tumšais diennakts laiks ir garāks par gaišo, tāpēc ceļu apgaismojums ir viens no būtiskiem faktoriem satiksmes drošībā. Ceļu apgaismojuma projektēšana aptver gan autoceļus, gan gājēju un velosipēdistu infrastruktūru, un tās mērķis ir nodrošināt augstāku drošības un komforta līmeni visiem satiksmes dalībniekiem. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Gundars Kains norāda, ka primāri apgaismojums valsts ceļu tīklā tiek uzstādīts vietās, kur tiek šķērsots ceļš. Proti, tās ir gājēju pārejas un gājēju šķērsošanas vietas, kā arī lielie satiksmes mezgli un pārvadi. Tāpat apgaismojums tiek izbūvēts gar gājēju un velosipēdistu infrastruktūru. Piemēram, pagājušajā gadā izbūvēts apgaismots gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posms Jelgavas novadā gar valsts reģionālo autoceļu Jelgava–Dobele–Annenieki (P97) no Būriņu ceļa līdz pagriezienam uz Viesturciemu (8,83.–10,34. km). Savukārt 2024. gadā, uzlabojot satiksmes drošību, apgaismojums tika ierīkots Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas līdz ceļu mezglam ar Vidzemes šoseju/Tallinas šoseju (A2/A1), ietverot arī pašu mezglu.

Primāri apgaismojums valsts ceļu tīklā tiek uzstādīts vietās, kur tiek šķērsots ceļš. Proti, tās ir gājēju pārejas un gājēju šķērsošanas vietas, kā arī lielie satiksmes mezgli un pārvadi. Tāpat apgaismojums tiek izbūvēts gar gājēju un velosipēdistu infrastruktūru.

Gundars Kains, LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors

Apgaismojums tiek pielāgots ceļa veidam un apkārtējai videi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem un velobraucējiem. “Bīstamās vietās apgaismojuma risinājumi tiek izvēlēti, ņemot vērā konkrētos satiksmes un vides apstākļus, lai maksimāli samazinātu ceļu satiksmes negadījumu risku. Vienlaikus apgaismojuma elementi tiek izvietoti tā, lai palīdzētu vadītājiem uztvert ceļa virzienu un mezglu konfigurāciju,” norāda LVC Ceļa aprīkojuma sistēmu daļas vadītājs Arnis Mamajs. Viņš atzīmē, ka apgaismojuma intensitātei uz brauktuves jāatbilst ceļa kategorijai un satiksmes plūsmas intensitātei: uz maģistrālajiem autoceļiem ar intensīvu satiksmi lielāku atļauto braukšanas ātrumu tiek nodrošināts augstāks apgaismojuma līmenis.

Svarīgs aspekts ir arī redzamība un kontrasts – vadītājam jāspēj saskatīt ceļa malas, gājējus, velobraucējus, ceļazīmes un iespējamos šķēršļus. Labi izgaismots ceļš nozīmē ne tikai drošību, bet arī ilgtspēju energoefektīvus risinājumus, zemākas uzturēšanas izmaksas un minimālu gaismas piesārņojumu apkārtējai videi. Autoceļu apgaismojuma parametrus nosaka LVS CEN/TR 13201-1:2015 Ceļu apgaisme un zaļā iepirkuma prasības, līdz ar to, tiek nodrošināta vienota pieeja, plānojot un būvējot jaunus ceļa infrastruktūras objektus ar gaismojumu.
Elektroenerģijas ietaupījuma dažādai infrastruktūrai var būtiski atšķirties, tas ir atkarīgs gan no objekta pielietojuma, ceļu un ielu profiliem un iepriekšējo apgaismojuma tīklu lietošanas. Piemēram, pašvaldībās apgaismojums tiek modernizēts arī parkos un skvēros, kur prasības ir pavisam citas, nekā augstas intensitātes autoceļam, tāpēc gaismekļi var būt ar mazāku jaudu. Salīdzinājumam, uz valsts galvenajiem autoceļiem, izgaismojuma līmeņa prasības uz kvadrātmetru ir pat četras līdz piecas reizes augstākas kā vidēji Latvijas pašvaldības standarta ielai.

“Viens no elektroenerģijas ietaupījuma faktoriem ir līdzšinējie apgaismojuma lietošanas paradumi – ekonomijas nolūkos esošā apgaismojuma pilnīga vai vienas un vairāku apgaismojuma līnijas atslēgšana nakts periodā. Pārejot uz efektīviem LED gaismekļiem, šādu paradumu izmantošana vairs nav aktuāla, jo LED gaismeklis patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas. Līdz ar to elektroenerģijas kopējā patēriņā, secīgi arī rēķinā, ietaupījums var svārstīties no 45% līdz 60%, jo vecais, neefektīvais apgaismojums tika izmantots mazāk kā tas ir pēc modernizācijas. Tieši pateicoties augstajai LED gaismekļu efektivitātei un dimēšanas funkcijai, ir iespējams panākt šādu ietaupījumu,” stāsta SIA RCG Lighthouse valdes loceklis Raits Bebris

No nātrija gaismekļiem atvadāmies

Gatavojoties apgaismojuma sistēmas modernizācijai, LVC ar AS Attīstības finanšu institūcija Altum atbalstu veica energoauditu, ko īstenoja SIA Ekodoma. Tā ietvaros katram valsts autoceļu apgaismojuma objektam tika izstrādāti apgaismojuma aprēķini. Uz šo aprēķinu pamata tika sagatavota gaismekļu specifikācija, atbilstoši zaļā iepirkuma prasībām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) rekomendācijām Prasības apgaismojuma iepirkumos. Atklāta konkursa rezultātā 2024. gada nogalē tika noslēgts jauns līgums par valsts ceļu tīkla apgaismojuma sistēmas modernizāciju un uzturēšanu. Turpmākos trīs gadus šos darbus izpildīs SIA RCG Lighthouse. Pirms piegādātāja piedāvāto LED gaismekļu uzstādīšanas to atbilstība tehniskajām prasībām arī tika pārbaudīta Čehijā, akreditētajā laboratorijā Centrum zkušebních a vývojových laboratoří, kas ietvēra gaismekļu fotometriskos un kolorimetriskos rādītājus, kā arī to aizsardzības (IP) un triecienizturības (IK) klases. Laboratorijas testu protokoli apliecina, ka gaismekļi atbilst iepirkumā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Šī gada sākumā 52 valsts autoceļu posmos pabeigta apgaismojuma sistēmas modernizācija, ieviešot gaismas regulēšanas jeb dimēšanas funkciju. Pagājušajā gadā valsts autoceļu tīklā 1730 vecie nātrija gaismekļi tika nomainīti pret moderniem, energoefektīviem LED gaismekļiem ar dimēšanas iespējām. Gaismas regulēšana tiek izmantota, lai panāktu vēl lielāku energoefektivitāti, apgaismojuma līmeni pielāgojot faktiskai satiksmes intensitātei konkrētajā diennakts laikā. Balstoties energoaudita aprēķinos un salīdzinot ar strādājošu veco apgaismojuma sistēmu, valsts autoceļu apgaismojuma modernizācijai iespējamais energoefektivitātes mērķis bija iezīmēts 1500 MWh gadā. Rezultāti liecināja, ka mērķis tiks sasniegts vēl pirms dimēšanas funkcijas ieviešanas. Savukārt salīdzinot 2025. februāra elektroenerģijas patēriņu ar šī gada februāra patēriņu, secināts, ka ekonomija ir vairāk nekā 54%. Jāņem vērā, ka 2025. gadā vecās nātrija lampas, ekonomijas nolūkos, netika darbinātas uz pilnu jaudu, daļā no tām tika izslēgta. Ja salīdzina ar potenciālo elektroenerģijas patēriņu situācijā, kad visi nātrija gaismekļi darbotos pilnā režīmā, tad modernizētajos valsts autoceļu apgaismojuma posmos elektroenerģijas ietaupījums atsevišķos objektos var sasniegt līdz pat 80%.
Līdz ar jauno LED gaismekļu dimēšanas iespējām, vairs nav nepieciešams apgaismojumu nakts stundās izslēgt pilnībā vai daļēji. Apgaismojums ar zemāku jaudu, kas pielāgots satiksmes intensitātei, būs nodrošināts arī nakts stundās. Izlases kārtā LVC speciālisti ir arī veikuši modernizētā apgaismojuma līmeņa pārbaudi diennakts tumšajā laikā, konstatēts, ka tas atbilst iepirkumā izvirzītajām prasībām.

Labāki risinājumi arī pašvaldībās

Arī pašvaldības aktīvi izmanto dažāda veida atbalsta instrumentus, lai modernizētu apgaismojumu. Liepājā pēdējo gadu laikā ir realizēti trīs ielu apgaismojuma projekti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” ietvaros, kurus rīkoja SIA Vides Investīciju fonds, norāda Zita Lazdāne, Liepājas Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja. “Projekta pirmajā daļā demontēti esošie ielu apgaismojuma gaismekļi ar nātrija gāzizlādes spuldzēm un uzstādīti 1577 jauni un energoefektīvi LED ielu apgaismojuma gaismekļi 13 objektos. Otrajā daļā tika uzstādīti 1582 jauni apgaismojuma gaismekļi 44 objektos. Savukārt trešajā daļā tika uzstādīti 1765 jauni ielu apgaismojuma gaismekļi jau133 objektos. Gaismekļu vadības blokos tika iestatīta dimēšanas funkcija, kas ļauj gaismas intensitāti samazināt par vienu apgaismojuma klasi. Papildus šajos gaismekļos tika uzstādīti Zhaga tipa konektori, tādejādi šos gaismekļus varēs aprīkot ar sensoriem un pievienot attālinātai apgaismojuma vadības sistēmai. Pēc projekta īstenošanas, energoenerģijas patēriņš tika samazināts par 45%, tādējādi būtiski uzlabota kopējā energoefektivitāte,” uzsver Z. Lazdāne. Nomainītie gaismekļi atbilst Ministru kabineta (MK) noteikumiem Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kā arī gaismekļu parametri ir atbilstoša Latvijas valsts standarta LVS CEN/TR 13201-1:2015 Ceļu apgaisme prasībām. Patlaban Liepājā tiek realizēts vēl viens apgaismojuma modernizācijas projekts, kura rezultātā demontēs esošo ielu apgaismojumu un uzstādīs 2012 jaunus un energoefektīvus LED ielu apgaismojuma gaismekļus 129 objektos. “Arī šajā projektā paredzēts uzstādīt viedo apgaismojuma vadības sistēmu, kas dos iespēju samazināt gaismas intensitāti jeb nodrošināt katrai ielai pielāgotu dimēšanas grafiku atbilstoši satiksmes intensitātei. Viedā apgaismojuma vadības sistēma veicinās iepērkamās elektroenerģijas apjoma samazināšanos, tādējādi samazinot pašvaldības izmaksas,” uzsver Z. Lazdāne. Viņa arī piebilst, ka ik gadu Liepājā tiek realizēti dažādi projekti kuros tiek izbūvēts jauns posms vai veikta rekonstrukcija esošajiem apgaismojuma posmiem, kurus nevar iekļaut fondu projektos, kas paredz gaismekļu nomaiņu. Gaismekļu maiņa tiek paredzēta, vadoties pēc pašvaldības ekspertu veiktajiem aprēķiniem. Ielu apgaismojums ir iekļauts Energopārvaldības sistēmā ISO 50001:2018, kas Liepājā ir sertificēta kopš 2016. gada un efektivitāte katru gadu tiek auditēta.

Viedā apgaismojuma vadības sistēma veicinās iepērkamās elektroenerģijas apjoma samazināšanos, tādējādi mazinot pašvaldības izmaksas. Gaismekļu maiņa tiek paredzēta, vadoties pēc pašvaldības ekspertu veiktajiem aprēķiniem.

Zita Lazdāne, Liepājas Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja

Bauskas novada pašvaldībā jau ir realizēti vairāki ar apgaismojumu saistīti projekti. Piemēram, Vecumnieku pagastā ir izbūvēts jauns apgaismojums vairākas ielās. Dāviņu pagastā apgaismojums izbūvēts jau esošajā līnijā, uzlabojot gan apgaismojuma kvalitāti, gan nomainot nolietojušās komunikācijas. Vecumnieku un Dāviņu pagastā projekti īstenoti no pašvaldības budžeta. Savukārt Ceraukstes pagastā izbūvēti jauni gaismekļi, lai uzlabotu satiksmes drošību pie Bauskas šosejas (A7). Abos projektos ir iestrādāta automātiskā dimēšana. Energoaudits nav veikts. Pirms izbūves tiek izstrādāti tehniskie projekti, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, stāsta Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente. Pagājušajā gadā arī pašvaldība parakstīja līgumu ar SIA Vides investīciju fonds par inovatīvu apgaismojuma risinājumu ieviešanu pašvaldībā, kas palīdzēs samazināt elektroenerģijas patēriņu un veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Projektam apstiprinātais Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzfinansējums ir 70%. “Rīgas pašvaldība īstenojusi vairākus projektus, kas ir saistīti energoefektīva ielu apgaismojuma ieviešanu. Rīgas ielās publiskajā apgaismē ir aptuveni 20 000 LED jeb gaismu emitējošu diožu gaismekļi, kas ir aptuveni 40% no pilsētā uzstādītajiem publiskā apgaismojuma gaismekļiem. Savukārt šogad realizējot EKII līdzfinansējuma projektu, paredzēts nomainīt vēl 2459 gaismekļus. Paredzams, ka izdosies nodrošināt pilsētas ielu apgaismes sistēmas elektroenerģijas ietaupījumu vismaz 65% apmērā nomaināmo gaismekļu apjomam, panākot proporcionālu CO2 emisiju samazinājumu. Esošie nātrija augstspiediena spuldžu gaismekļi tiks aizstāti ar LED tehnoloģiju gaismekļiem, kas aprīkoti ar kontrolieriem un, izmantojot apgaismes vadības sistēmu, nodrošinās apgaismojuma līmeņa regulēšanu. Rīgā kopumā ir ap 52 000 ielu apgaismes gaismekļu,” norāda Valters Krasts, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Uz jautājumu, cik liels varētu būt elektroenerģijas izmaksu ietaupījums, viņš min, ka tas būs teju proporcionāls elektroenerģijas ietaupījuma un būtu no 60% līdz pat 70%.

Alūksnes novadā 2024. gadā ir veikta vairāku ielu apgaismojuma sistēmas modernizācija projekta Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Alūksnes novada publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā ietvaros, ko finansēja EKII, līdzfinansējot pašvaldībai, skaidro novada Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Ēvele. “Vecie nātrija gāzizlādes gaismekļi tika nomainīti pret energoefektīviem LED gaismekļiem. Kopumā tika nomainīti 526 gaismekļi. No tiem 423 tika uzstādīti Alūksnes pilsētas galvenajās ielās – Pils, Jāņkalna un Helēnas ielā, kā arī to tuvākajās teritorijās, aptverot lielu daļu pilsētas. Vēl 103 gaismekļi tika nomainīti Liepnas, Jaunalūksnes un Jaunannas pagastos, bet papildus tika uzstādīti desmit jauni gaismekļi – deviņi Jaunannas pagastā un viens Jaunalūksnes pagastā. Plānotais elektroenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir 235,675 MWh/gadā, bet CO2 emisijas samazinājums pēc projekta – 25,689t CO2/ gadā.” L. Ēvele arī piebilst, ka šobrīd konkrēti nav aprēķināts par cik procentiem modernizētajos posmos elektroenerģijas izmaksas ir samazinājušās, bet Alūksnes novada Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā tiek paredzēts, ka līdz 2030. gadam novadā patēriņš būs samazinājies par 10%.