Rēzeknes pilsētas pašvaldība joprojām atrodas sarežģītā finanšu situācijā, tomēr tiek strādāts pie infrastruktūras uzlabojumiem, iekļaujot arī satiksmes drošību. 2025. gada sākumā pagaidu administrācijas apstiprinātais pašvaldības budžets sasniedza 52,37 milj. eiro. Ņemot vērā veiktos grozījumus, pašvaldības 2025. gada ieņēmumi tiek prognozēti vairāk nekā 54 milj. eiro. Tomēr ir auguši arī izdevumi gandrīz visās pozīcijās, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem līdz infrastruktūras uzturēšanai un personāla atalgojumam. Kapitālajiem ieguldījumiem, remontiem un investīcijām 2025. gadā tika iezīmēti aptuveni 1,2 miljoni eiro. Savukārt šī gada budžeta ieņēmumi, tiek prognozēti par 3,8% vairāk nekā 2025. gadā. Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus un projektu daudzumu, ir īpaši svarīgi noteikt prioritātes. Tieši tāpēc pašvaldība izstrādājusi prioritāro projektu sarakstu, kas ir kā pieturas punkti pašvaldības ieguldījumiem tuvākajos gados. Prioritāro projektu saraksts ir saistīts ar tādām jomām kā uzņēmējdarbība, izglītība, sociālie pakalpojumi, kultūra, pilsētvides un vides uzlabošana u. c. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir industriālā parka izveide Rēzeknes Ziemeļu rajonā.

Infrastruktūra

Rēzeknē ir 142 ielas un to kopējais garums ir teju 106 kilometri. No tiem 2,12 kilometri ir bruģis, 27,7 kilometri jeb 30% no visām ielām ir ar grants segumu, bet 12,1 km ar citu segumu, ko īsti nevar pieskaitīt nevienai citai kategorijai. Pārējās ielas ir ar asfalta segumu. Aptuveni 20% no asfaltētajām ielām ir sliktā tehniskā stāvoklī, norāda Rēzeknes pilsētas pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes Infrastruktūras pārraudzības nodaļas ceļu inženieris – satiksmes organizācijas speciālists Dainis Gudriniks. “Palēnām mēģinām sakārtot arī šīs ielas, savukārt bruģis ir labā stāvoklī. Runājot par ielām ar grants segumu, kopumā tās ir apmierinošā stāvoklī. Pagājušo gadu sākām pielietot divkārtu virsmas tehnoloģiju.

Pagaidām gan vēl eksperimentālā veidā, lai saprastu, vai šī tehnoloģija ir piemērota pilsētai un mūsu situācijai. Jau šobrīd redzam, ka dažos krustojumos un līkumos parādās defekti.Cerams, ka turpmāk varēsim tomēr pielietot šo tehnoloģiju, jo iedzīvotāji, kas dzīvo šo ielu tuvumā, sūdzas par putekļiem, bet dzīves līmenis pilsētā tomēr būtu jāuzlabo,” skaidro D. Gudriniks. Desmit Rēzeknes ielās (piecās asfaltētajās un sešām ar grants segumu) veikta dubultā virsmas apstrāde.
Lai jau tagad kaut nedaudz uzlabotu situāciju ik gadu tiek veikta grants ielu atputekļošana ar nātrija hlorīdu. “Ikdienas uzturēšanas darbu līgumā ir paredzēts, ka vienreiz sezonā tiek veikta atputekļošana visām grants ielām. Tehnoloģija gan nosaka, ka būtu jāpietiek ar apstrādi vienu reizi sezonā, bet dabā diemžēl tas nestrādā. Tāpēc ielām ar lielāku satiksmes intensitāti, ir paredzēts apstrādāt arī otrreiz. Jāmin, ka atsevišķas šīs ielas ir vairāk nekā kilometru garas un tās izmanto pat kā tranzīta ielas, tāpēc iedzīvotājiem situācija ir diezgan bēdīga. Pērn gan nebija vajadzība apstrādāt otro reizi, jo bija ļoti lietaina vasara, un visu noskaloja nost,” norāda D. Gudriniks.
Pilsētā turpinās arī ielu infrastruktūras attīstība. Vasaras sākumā uzsākta un rudenī pabeigta Stacijas ielas pārbūve no Atbrīvošanas alejas līdz Seiles ielai. Darbu gaitā, veicot hidrauliskās pārbaudes speciālisti konstatēja vairākus bojājumus esošajā siltumtrases posmā. Lai novērstu iespējamas avārijas situācijas nākotnē, tika pieņemts lēmums pirms asfalta ieklāšanas nomainīt bojāto siltumtrasi. Šis lēmums gan pagarināja sākotnēji plānoto darbu grafiku. D. Gudriniks piezīmē, ka lielajos ielu pārbūves projektos, kur finansējums nāk no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tiek mainītas arī apakšzemes komunikācijas. Piemēram, Skolas ielas. Sākotnēji bijis plānots tikai nofrēzēt virskārtu un uzlikt jaunu virsmu un apmales, bet, veicot pārbaudes, izsprāga siltumtrase. Bijuši arī gadījumi, kad ieklāj jaunu asfaltu, bet atstāj vecās komunikācijas, pēc diviem trijiem gadiem tās iebrūk. Pēc iespēja viss tiek mainīts, bet katram objektam pieķerties klāt vērienīgi, ir lielas izmaksas. 2025. gadā kopējais darbībā esošo siltumtīklu garums Rēzeknē ir aptuveni 40 km. No tiem jau 22 km jeb 55 % rekonstruēti. Taču izaicinājumi joprojām pastāv – daļa siltumtrašu ir izbūvētas pirms vairāk nekā 40–50 gadiem, tostarp atsevišķi posmi pat pirms 1970. gada. Vidējais siltumtrašu fiziskais nolietojums šobrīd ir 25–30 gadi, tādēļ ik gadu ir nepieciešami būtiski ieguldījumi rekonstrukcijā. Pēdējā laikā iedzīvotāji aktīvi interesējas par ielu apgaismojuma darbību Rēzeknē. Atsevišķos mikrorajonos ir īslaicīgiem tā traucējumiem.

Galvenais iemesls ir nolietotā pazemes kabeļu un gaisvadu līniju infrastruktūra, kas izbūvēta 20. gadsimta 70.–80. gados un pašlaik ir sasniegusi ekspluatācijas termiņa beigas. Iepriekš īstenotajos LED apgaismojuma nomaiņas projektos, kas realizēti ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un Energoefektivitātes programmu (EKI) atbalstu, tika nomainīta lielākā daļa pilsētas gaismekļu. Pašlaik Rēzeknē darbojas vairāk nekā 4000 gaismekļu, no kuriem aptuveni 2700 jau nomainīti pret energoefektīviem – LED tipa. Atlikušie ap 1300 tiek pakāpeniski nomainīti. Diemžēl minētās programmas neparedzēja finansējumu sakaru un elektrokomunikāciju nomaiņai, tāpēc pašlaik ierobežotu līdzekļu dēļ pilnīga infrastruktūras atjaunošana nav iespējama. Tomēr neatliekamie remontdarbi tiek veikti regulāri, lai nodrošinātu un uzlabotu ielu apgaismojuma sistēmas darbību.
Piesaistot ES fondu līdzekļus, pilsētā ir pārbūvēta arī lielākā daļa tiltu. Sāpīgā tēma gan šobrīd ir pilsētas viadukts, kas ir tehniski sliktā stāvoklī. Šobrīd ir uzsākta projektēšana. Pašvaldība cer, ka varēs piesaistīt arī citus finanšu līdzekļus, jo pašvaldībai pašai tik lieli līdzekļi nav pieejami.

Uzturēšana
Rēzeknei ir dažāda pieredze attiecībā uz ikdienas uzturēšanas darbu līgumu slēgšanu. Iepriekš tas slēgts uz trijiem gadiem, pēc tam līgumi slēgti tikai uz gadu. Šobrīd spēkā esošais ir uz diviem gadiem. Tomēr nākotnē plānojam slēgt uz trijiem. Šāds periods būtu viss optimālākais. Līgumā ir iekļauta gan ziemas, gan vasaras sezona.
Runājot par pieejamo finansējumu ielu ikdienas uzturēšanai, atvēlētā summa iepriekš bija piešķirto mērķdotāciju līmenī. Tomēr ziemas sezonā aizvien vairāk piemeklē mainīgie laikapstākļi, kopējo līdzekļu pietika tikai ziemai, tāpēc šobrīd kopā ar pašvaldības piešķirto finansējumu uzturēšanai ik gadu tiek atvēlēti vairāk nekā 900 tūkst. eiro. “Ziema noēd visvairāk. Ziemas darbu veikšanai tiek izlietoti aptuveni 400 tūkst. eiro. Protams, ka mēģinām ekonomēt, piemēram, skatāmies, kā labāk organizēt darbus. Ziemas darbi nav ar paliekošu vērtību, faktiski tie ar sniegu izkūst pavasarī. Ja ziema ir bagāta ar sniegu, tad salīdzinoši lieli līdzekļi aiziet arī sniega izvešanai uz speciāliem laukumiem. To darām brīžos, kad, piemēram, ir traucēta sabiedriskā transporta kustība. Ziema nav patīkama šajā ziņā, bet neko nevar darīt,” atzīmē D. Gudriniks. Kā vēl vienu lielu darbu sadaļu ziemā un pavasarī viņš norāda bedru remontu, kas tiek veikts tiklīdz ir nokusis sniegs. Tiek pielietota aukstā tehnoloģija, bet ziemas laikā arī tā nav īsti lietderīgi. “Kur stāvoklis ir ļoti slikts uz mazākas intensitātes ielām, beram ciet vienkārši ar šķembām, dolomīts labāk sablietējas un stāv kādu laiku un izmaksu ziņā ir lētāk. Pavasarī tad jau veicam pamatīgāku bedru remontu. Attiecībā uz ielu uzturēšanu, esam izmēģinājuši uz mazākām ielām arī Skandināvu metodi, proti, neizmantojām sāli, bet gan šķembas. Kamēr temperatūra turējās mīnus piecu un vairāk grādu līmenī, viss bija labi. Bet, kad palika siltāk un sniegs sāka kust, un to nevarēja paspēt nošķūrēt, iedzīvotāji bija ļoti neapmierināti. Tāpēc sāls joprojām ir lētākais un efektīvākais pretslīdes materiāls. Protams, uz ietvēm ar bruģa segumu izmantojam smilti, lai paildzinātu bruģa dzīvi,” pieredzē dalās D. Gudriniks. Pašvaldību autoceļi ir iedalīti piecās kategorijās (A, A1, B, C un D), kas nosaka tīrīšanas apjomu un termiņus. A kategorijas ielas tiek tīrītas pēc fakta, savukārt D kategorijas, kur ietilpst nomaļu ielas un grants ceļi ar zemu satiksmes intensitāti, jātīra līdz četrām reizēm sezonā atkarībā no sniega daudzuma. Jautāts, vai cilvēki daudz sūdzas, viņš atbild, ka ziemas laikā noteikti telefons ir karsts. Savukārt līdzekļi darbiem vasaras sezonā ir tik lieli, cik paliek pāri no ziemas.

Satiksmes drošība
Iecerēts ieviest arī vairākas aktivitātes, lai uzlabotu satiksmes drošību pilsētā. Atbrīvošanas alejā, kas ir Rēzeknes galvenā iela, plānots ieviest izmaiņas, lai to padarītu drošāku gājējiem un velosipēdistiem,. To var izdarīt ar minimāliem ieguldījumiem, mainot zīmes un marķējumu.
Pēdējo gadu laikā, rekonstruējot ielas, Rēzeknē jau ieviesti vairāki risinājumi, domājot par cilvēkiem ar dažādām redzes problēmām, proti – taktilais bruģis un margas gājēju pārejās, piemēram, Stacijas ielā, V. Seiles ielā un daļā Atbrīvošanas alejas, īpaši skaņas signāli luksoforos. Ir sakārtota vide pie biedrības telpām Bukmuižas ielā: iestrādātas vadlīnijas ielas segumā, uzliktas informatīvas norādes un uzstādīti orientieri. Atsevišķās vietās stabi aprīkoti ar atstarojošām lentēm, kā piemēru var minēt Brīvības ielu.
“Aktualizēts arī jautājums attiecībā uz neredzīgiem un vājredzīgo cilvēkiem un viņu iespējām droši pārvietoties pilsētvidē. Šogad iecerēts ieviest attiecīgās ceļazīmes un marķējumu. Ieklausāmies cilvēkos, kādas ir viņu vajadzības. Rēzekne jau otro gadu pēc kārtas ir atzīta arī par otro drošāko pilsētu satiksmei Latvijā. Lai gan mums ir viens no lielākajiem iedzīvotāju blīvumiem starp Latvijas pilsētām, ceļa satiksmes negadījumu ir salīdzinoši maz,” uzsver D. Gudriniks. Šī gada septembrī Rēzekne ieguva otro vietu Satiksmes ministrijas konkursā Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss.
Rēzeknē nav vienota velosipēdu infrastruktūras tīkla, bet plānots tādu veidot nākotnē. “Cenšamies ielu projektos iekļaut velo joslu. Vienā ielā mēģinājām uzzīmēt velojoslu, bet tomēr īsti līdz galam šis risinājums nestrādā. Es domāju, ka tai ir jābūt fiziski atdalītai no brauktuves. Varbūt apvienojumā ar gājēju infrastruktūru. Rēzeknē ielas jau vēsturiski nav tik platas, lai varētu izvērsties. Dažās vietās pat trotuāram nav īsti vietas, kur nu vēl velo,” skaidro D. Gudriniks. Viņš norāda, ka ir izveidota arī darba grupa, kurā piedalās pašvaldības, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, VSIA Latvijas Valsts ceļi pārstāvji, arī Pašvaldības policijas, un kur tiek pārrunāti problemātiskie krustojumi un gājēju pārejas. D. Gudriniks stāsta, ka tiek pārrunāts, kas rada problēmu un kā to risināt. Piemēram, pamainot ceļazīmes. “Šobrīd izvērtējam arī dzīvojamos rajonus, kur būtu nepieciešams izvietot attiecīgās zīmes par dzīvojamām zonām. Mums ir liels kvartāls ar grants ielām, kur nav trotuāru.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, tiek pārbūvēta Skolas iela un mainītas arī apakšzemes komunikācijas.

Plānojam izvietot zīmi Dzīvojamās zona, policija padežurēs, lai cilvēki, kas nezina, iemācās noteikumus. Samazināsies ātrums un arī ceļu putēšana un cilvēkiem būs drošāk pārvietoties. Vēl meklējam vienu koncepciju gājēju pārejām, lai tās kļūtu drošākas. Lai būtu apgaismojums. Tas plānots tuvākajā laikā. Protams, ka viss atkarīgs no pieejamā finansējuma, bet dažreiz cilvēkiem nevajag neko grandiozu, izmaini kaut ko nelielu, bet tas uzlabo viņu ikdienu,” piebilst D. Gudriniks.
Projektu secība tiek noteikta, izvērtējot to atbilstību stratēģiskajiem mērķiem, sabiedrisko nozīmību, sagatavotības pakāpi un ietekmi uz pilsētas un reģiona ekonomisko attīstību. Tā ir racionāla un ilgtspējīga pieeja, kas palīdz nodrošināt attīstības nepārtrauktību arī sarežģītos ekonomiskajos apstākļos.