Vasaras ikdienas uzturēšanas darbus ietekmēja ilgstošās un stiprās lietavas, kas īpaši skāra Vidzemi un Latgali. Tā intervijā Autoceļu avīzei norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Juris Derevjanko. Šai vasarai bija raksturīgas ilgstošas lietavas un stiprs vējš, kas tieši ietekmēja ikdienas uzturēšanas darbus. Aizvadītā vasara bijusi vēsākā kopš 2017. gada un par 22% mitrāka par normu, kļūstot par mitrāko kopš 2016. gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Visos reģionos kādās dienās bija intensīvi nokrišņi, taču Vidzemes austrumos vasara bija ekstremāli mitra. Tāpat vasara bija vējaināka nekā ierasts. Trīs dienās maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku.

Valsts autoceļu tīklā ir beigusies vasaras ikdienas uzturēšana. Kādi ir secinājumi?
Vasaras sezonā veiktie darbi ir tie, kas nodrošina ceļa ilgtspēju un braukšanas komfortu. Plānojot darbus veicam bedru un plaisu remontu autoceļiem ar melno segumu. Liels apjoms ir grants segumu uzturēšana, kas bija īpaši aktuāli šogad. Neatņemama sastāvdaļa ir arī satiksmes drošība, tāpēc atjaunojam arī horizontālo apzīmējumu, uzturam satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus – ceļazīmes un signālstabiņus. Kā arī zāles un krūmu pļaušana ir būtisks aspekts. Ikdienas uzturēšana tiek plānota pēc faktiskās situācijas. Tie nav salīdzināmi kā, piemēram, būvdarbu posm ar konkrētiem darbu apjomiem. Mēs veicam darbus pēc vajadzības. Ir jāspēj pārorientēties, protams, ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu, kas, kā zināms nav pietiekošs. Līdz ar to tā ir reģionālo nodaļu inženieru prasme atrast balansu starp nepieciešamo un aktuālo. Laikapstākļi Latvijā šogad vasaras sezonā bija diezgan atšķirīgi – Kurzemi un Zemgali lietavas skāra mazāk un tur aizvadīta faktiski tipiska sezona. Savukārt Vidzemē un Latgalē bija ilgstošas lietavas un bija jāveic ārpuskārtas darbi, tāpēc izaicinājumu netrūka. Bija daudz lauzto koku. Īpaši jāizceļ Alūksnes puse. Savukārt Madonas apkārtnē un arī lielākajā daļā Latgales cīnījāmies ar lietavu ra-dītajām sekām. Applūduši ceļi, dažus pat bija jāslēdz, izskalojumi, izrautas caurtekas. Sekojām līdzi, vai uz ceļiem neveidojas izskalojumi utt. Bija grūtāk noķert to brīdi, kad var veikt planēšanu un greiderēšanu, jo bija periodi kad lija nepārtraukti. Bet tas vairāk attiecās uz Vidzemi un Latgali. Vēl, runājot par grants ceļiem, jāpiemin, ka ik gadu aizpildām arī iesēdumus un bedres aptuveni 350 km apjomā. Tomēr jāņem vērā, ka ikdienas uzturēšanas ietvaros mēs neuzvedam grants segumam jaunu planējamo kārtu, bet gan strādājam lokālās vietās, kur ir defekti un iesēdumi.

Valdība piešķīra papildus līdzekļus lietavu seku likvidēšanai.
Papildus veicamo darbu apjoms bija tik liels, ka lūdzām valdībai piešķirt papildus finansējumu. Augusta beigās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 623 tūkst. eiro valsts autoceļu ārkārtas uzturēšanas darbiem lai varētu uzturēt ceļu satiksmei drošus braukšanas apstākļus.

Cik liels finansējums ir izlietots vasaras sezonā?
Budžets plānotajiem vasaras sezonas darbiem bija 27 miljoni eiro, plus minētie vairāk nekā 600 tūkstoši eiro, lietavu radīto seku likvidācijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kā notiek ikdienas uzturēšanas darbu plānošana?
Iepriekšējā iepriekšējā mēneša beigās plāno nākamā mēneša darba plānu, balstoties uz faktisko situāciju, darbu nepieciešamību, iedzīvotāju sniegto informāciju un apsekojumu rezultātiem. Protams, veicamo dar-bu veidi ir tieši atkarīgi no laikapstākļiem. Apjomi ir zināmi, bet tos arī koriģē atbilstoši nepieciešamībai, pieejamā finansējuma ietvaros. Piemēram, augusts ir ražas laiks, tāpēc grants segums prasa papildu uztu-rēšanu. Pa šiem ceļiem pārvietojas lauksaimniecības tehnika un pastiprināti veidojas iesēdumi, tāpēc ne-pieciešams papildus planēt un labot grants segumu.

Runājot par lauksaimniekiem, rudenī bieži vien ir sūdzības par uz autoceļiem sanestiem dubļiem no blakus esošajiem laukiem. Kā risināt šādas situācijas?
Tas, kurš piemēslo, tam ir arī jāsavāc, to nosaka likums par autoceļiem. Proti, normatīvajā regulējumā ir noteikts, ka nedrīkst piemēslot ceļu, bet, ja tā ir gadījies, tad pēc sevis ir arī jāsavāc. Tomēr reālajā dzīvē situācijas ir dažādas. Izteiktākā problēma tiešām ir rudenī, kad ir slapjais laiks un no laukiem tiek vestas cukurbietes un kukurūza, kas ir vieni no pēdējiem darbiem uz lauka rudenī. Lauksaimniecības tehnika sanes uz ceļiem dubļus, mēs meklējam vainīgos, norādām, ka ir jāsatīra. Ja neizdodas to panākt, piesaistām arī Valsts policiju (VP). Ir arī labie piemēri, kad paši zemnieki iepriekš pabrīdina, ka veiks darbus un uz ceļa var tiks sanesti dubļi, ko viņi pēc tam arī novāc. Vēl viena problēma, kas atkal ir aktualizējusies ir lauksaimnieku uzartie ceļi un aizartie grāvji. Aparot ceļa nomales un aizarot grāvjus, tiek bojāta ceļa konstrukcija un iznīcināta ūdens novades sistēma. Tas savukārt ietekmē autoceļu nestspēju un īpaši atkušņa periodos un pavasarī padara to uzturēšanu apgrūtinošu, kad pašiem lauksaimniekiem ir īpaši aktuāla ceļu izmantošana. Un nevar aizmirst, Ceļu satiksmes likums paredz sodu par ceļa vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu.

Atgriežoties pie vasaras sezo-nas, lai paaugstinātu satiksmes dro-šību, no šī gada ceļa zemes nodalī-juma joslā zāle pļauta divas reizes sezonā.
Jā, domājot par satiksmes drošību, ir likts akcents uz ceļa zemju nodalījuma joslas attīrīšanu un pļaušanu. Pirmo pļaušanu veicām platākā joslā līdz jūlijam, otro – sākot no septembra. Atkarībā no autoceļa uzturēšanas klases šī josla ir josla platāka vai šaurāka. Ideāli būtu izpļaut visu ceļa nodalījuma joslu divas līdz trīs reizes sezonā, bet, lai līdz tam nonāktu mums būtu nepieciešami pieci gadi un 30 miljoni eiro ik gadu. Lai pēc tam to arī uzturētu – 12 milj. eiro gadā. Šogad tas bija iespējams, pateicoties ziemas ekonomijai, jo ziemā bija salīdzinoši mazsniega.

Vai arī nākamajā vasaras sezonā tiks pļauts divas reizes sezonā?
Jā, ir plānots. Protams, būs jāņem vērā, cik liels būs finansējums.

Kādi ir riski, ja ceļa zemes nodalījuma josla netiek izpļauta pietieka-mos apmēros?
Ja to nedarām pasliktinās redzamība, autovadītājiem, garajā zālē un krūmos ir grūtāk pamanīt savvaļas dzīvniekus, kā arī izaugušās atvases pārvēršas krūmos, bet krūmu ciršana jau ir dārgāka. Pēc tam krūmi pāraug kokos un veido stingos šķēršļus. Atkal nonākam pie satiksmes drošības. Sekas ir arī aizaugušie grāvji, kas rezultējas nepietiekamā ūdens novadē, bojājot autoceļu konstrukciju.

Vai šogad bija paredzēta arī grants autoceļu atputekļošana?
Lai gan varētu šķist, ka šajā vasaras sezonā atputekļošana bija mazāk aktuāla, tā nebija. Atputekļošanai katru gadu tiek iezīmēta konkrēta naudas summa. Tie ir aptuveni 800 tūkstoši eiro, un tā arī tika realizēta. Pārvēršot kilometros tie ir aptuveni 500 km. Šo darbu veicam vienu reizi sezonā. Kā arī vēršu uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli neietver prasības veikt grants seguma ceļu atputekļošanu, tas nav starp obligāti veicamajiem uzturēšanas darbiem. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju lūgumus, mēs katru gadu nodrošinām atputekļošanu ierobežotā apjomā atbilstoši finansiālajām iespējām. Kā zināms, valsts ceļu tīkls ilgstoši tiek uzturēts ar nepietiekamu finansējumu, tāpēc ir uzkrājies liels neizdarīto darbu apjoms un veikt visus nepieciešamos uzturēšanas darbus gandrīz 20 000 km valsts autoceļu nav iespējams. Tāpat jāņem vērā, ka vasaras uzturēšanas darbi tiek plānoti atbilstoši tam, kāds finansējums ir palicis pēc ziemas sezonas. Līdz ar to darbi tiek veikti prioritārā secībā un atbilstoši MK noteikumiem. Attiecīgi grants segumu atputekļošanu nav iespējams visur un tik bieži, cik to vēlētos iedzīvotāji.

Valsts ceļu tīklā 16. oktobrī sākās ziemas uzturēšanas sezona. Cik liels ir pieejamais finansējums un kādas ir prioritātes?
Ir paredzēts finansējums ziemas sezonai, kas sākas no 16. oktobra un ilgst līdz 15. aprīlim. Līdz gada beigām tie ir aptuveni 14 miljoni eiro. Prioritātes, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu nav mainījušās un ziemā valsts autoceļu uzturēšana notiek atbilstoši noteiktajām uzturēšanas klasēm. Valsts autoceļi ir sadalīti četrās ziemas uzturēšanas klasēs – A (augstākā), B, C un D (zemākā) atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa u.c. Protams, nerimstoša aktualitāte ir autoceļi ar zemāku uzturēšanas klasi pa kuriem notiek sabiedriskais transportā un skolēnu pārvadājumi. Tie ir ceļi, ar C uzturēšanas klasi un tādu kopumā ir vairāk nekā 11 tūkstoši km. Primāri ar grants segumu un daļēji ar asfaltu, bet zemu satiksmes intensitāti. No kopējā skaita aptuveni astoņi tūkstoši km C klases ceļu ir tie, pa kuriem notiek šie pārvadājumi.

Kā norit darbs pie jaunā ikdienas uzturēšanas līguma iepirkuma sagatavošanas?
Kopš 2022. gada valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumi uz pieciem gadiem tiek iepirkti atklātā konkursā. Iepriekš slēgtie līgumi ir spēkā līdz 2027. gadam. Šobrīd norit darbs pie iepirkumu sagatavošanas. Paredzēti paredzēts veikt četrus iepirkumus, saglabājot esošo teritoriālo dalījumu pa līgumiem. Pirmo iepirkumu plānots izsludināt šogad, bet nākamos līdz 2026. gada vasarai.