Līdzīgi kā citām pašvaldībām arī Liepājas viens no galvenajiem mērķiem ir palielināt iedzīvotāju skaitu, veidojot pilsētu tā, lai radītu vēlmi aizbraukušajiem atgriezties. Pēdējo desmit gadu laikā ir sakārtotas maģistrālās ielas, lietus ūdens kanalizācijas sistēma, kā arī uzsākta grants ielu programmu, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tie gan nav vienīgie uzlabojumi, kas veikti norāda Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Viņš uzsver, ka pilsēta un tās infrastruktūra tiek veidota tā, lai to bez problēmām varētu lietot ikviens.

Cik apjomīgs ir ielu tīkls un kāds ir to stāvoklis?
Liepājā ir apmēram 280 km ielu. Kopumā, es teiktu, ka aptuveni 73% ielu ir ar cieto segumu, bet plus mīnus 11% ir bez seguma. Šīs ielas pārsvarā atrodas ostas un Karostas teritorijā. Kā arī ir ielas, kas vēl nav izbūvētas, bet ir iezīmētas ielu sarkanās līnijas, kur nākotnē plānoti, piemēram, dzīvojamie rajoni. Ar grants un šķembu segumu ir aptuveni 16%, ar asfaltbetona segumu ir 62% ielu, bet ielas ar bruģakmeni veido 8%. Jāmin, ka atsevišķas ielas ir arī ar cementa betona segumu. Tās atrodas Karostā, un toreiz tika būvētas militāriem mērķiem.

Kādi ir lielākie pašvaldības izaicinājumi attiecībā uz ielām un infrastruktūru?
Es teiktu, ka ielas ar grants segumu. Jau vairākus gadus realizējam grants ielu programmu, lai samazinātu to īpatsvaru pilsētā. Tie ir aptuveni 30 km ielu, kur dzīvo cilvēki, un kuras nu vajadzētu asfaltēt, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Jāatzīst, ka tas nenotiek tik ātri, cik varbūt mēs vēlētos, jo līdzekļu ir tik, cik ir, bet Eiropas Savienības fondu finansējums tieši grants seguma ielām nav pieejams. Iepriekš gan varējām iekļaut savienojošo ielu posmus maģistrālo ielu pārbūve projektos. 2012. gadā tā asfaltējām grantētās ielas starp Zirņu un Ganību ielām. Patreiz grants programmas realizācijā atpaliekam par aptuveni diviem gadiem, jo pašā sākumā bija problemātiski saņemt aizdevumu šādiem darbiem. Tagad Satiksmes ministrijai var iesniegt pamatojumu un saņemt kredītus, bet pašā sākumā kredītu dabūt bija pagrūti un bija ierobežots arī pieejamais finansējuma apjoms. Grants programma paredz, ka līdz 2027. gadam būtu jāiegulda aptuveni 9,5 milj. eiro, lai sakārtotu 11 kilometrus ielu ar grants segumu. Kā jau minēju, nedaudz atpaliekam, bet ir asfaltētas lielākās un nozīmīgākās grants ielas. Pamazām ejam uz priekšu. Ideja ir tāda, ka sakārtojam ielu mugurkaulu un tad ķeramies klāt ribām jeb mazākajām ielām. To sakārtošana ir lētāka, zem tām atrodas mazāk komunikāciju, varbūt nav jāvelk lietus ūdens novadīšanas sistēmas un var izmantot kolektoru, kas iet pa maģistrālo ielu.

Vai atputekļojat grants ielas?
Jā, atputekļošana tiek veikta divas reizes sezonā, gadās, ka pat trīs. Šāda prasība ir iekļauta grants ielu uzturēšanas līgumā. Starp citu šogad pirmie darbi jau tika veikti aprīļa beigās, kad saņēmām pirmās sūdzības par putēšanu. Reizēm šī metode darbojas labi, reizēm varbūt ne tik ļoti, bet tā ir viena no iespējām samazināt putekļainumu. Pilsētā ir arī gaisa monitoringa stacijas, kuras fiksē putekļainumu un lielākās putekļu daļiņas arī varētu būt tieši no grants ielām.

Cik var noprast Liepājā lielākās ielas ir pārbūvētas un sakārtotas?
Pirmā ielu sakārtošanas un segumu atjaunošanas programma Liepājā uzsākās 2006. gadā, vēl pirms ES fondu projektiem. Tās ietvaros tika sakārtots esošo ielu segums un arī asfaltētas ielas ar grants segumu. Tajā laikā pašvaldībai bija jāizvēlas, pa kuru ceļu iet: nomainīt ielām tikai segumu, neķeroties klāt apakšā esošajām komunikācijām, vai arī veikt pamatīgāku pārbūvi. Pirmajā variantā efekts ir ātrs un var salīdzinoši daudz izdarīt, bet mīnus ir tāds, ka diezgan ātri sākas problēmas. Piemēram, ja plīst ūdensvads vai kanalizācija, iedzīvotājiem ir grūti paskaidrot, kāpēc uzrokam nesen asfaltētu ielu. Pašvaldība beigu beigās izvēlējās variantu, ja taisa ielu, tad ir jāsakārto arī apakšzeme un komunikācijas. Ieguvumu no šī lēmuma redzat vēl šobrīd. Maģistrālās ielas, kas ir pārbūvētas pirms 14 gadiem, ir tehniski labā stāvoklī, pat neskatoties uz lielo transporta plūsmu. Maģistrālās ielas mēs visas esam pabeiguši. Pirmā iela 2010. gadā bija Pulvera iela, 2011. gadā Brīvības iela, tad sekoja Parka un Zirņu ielas (2012) un pēdējais Brīvības ielas posms un Zvejnieku iela 2014. gadā. Pats pēdējais bija valsts reģionāla autoceļa Liepāja–Tāši (P110) Grīzupes ielas posms 2018. gadā. Mēs ļoti ceram, ka nākamgad izdosies iegūt finansējumu, kas ir domāts maģistrālo ielu virskārtas atjaunošanai. Brīvības ielai ir 14 gadi un sākam jau to labot. Negribās ielaist, lai nav atkal jālabo kaut kas fundamentāls. Pulvera iela gan ir vēl tehniski labā stāvoklī.

Kādi vēl uzlabojumi ir veikti pilsētā?
Liepājā bija lielas problēmas ar applūstošām ielām un pat teritorijām. Piemēram, Vecliepājā, kurā ietilpst arī Liepājas vēsturiskais centrs, faktiski nebija izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma. Tā bija kopējā sistēmā ar sadzīves kanalizāciju. Tagad tā ir izbūvēta daudzās vietās un būtiski samazinājušas problēmu ar applūšanu. Mēs ejam uz to, ka pilsētā lietus ūdens kanalizācijas sistēmai ir jābūt nodalītai no sadzīves kanalizācijas sistēma, tas samazina arī attīrīšanas iekārtu noslodzi. Ja 2007. gadā lietus ūdens kanalizācija bija aptuveni 50 km, tad šobrīd tā ir aptuveni divas reizes garāka. Ir rajoni, kur izveidotas arī grāvju sistēmas. Vēl realizējam iekškvartālu programmu, kuras ietvaros sakārtojam pašvaldībai piederošās ielas dzīvojamo māju rajonos. Es teiktu, ka šī programma faktiski jau ir noslēgusies. Savukārt otra programma ir saistīta ar dzīvojamo māju iekšpagalmu sakārtošanu, kas ietver arī bērnu laukumu, apstādījumu, soliņu ierīkošanu. Programmu uzsāka 2013.gadā un vidēji katru gadu no pašvaldības budžeta tiek piešķirti aptuveni 600 tūkstoši eiro. Liepājā ir ļoti aktīva neredzīgo biedrība. Vēl pirms 2000. gada luksoforus pilsētā jau sākām aprīkot ar skaņu. Tagad tā ir kļuvusi par normu un nav jautājumu, ka varētu būt savādāk. Es domāju, ka Latvijā mēs bijām pirmie, kas Apbūves noteikumos jau 2012. gadā iekļāva stingras prasības vadlīniju izbūvei ietvēs. Arī pludmalē ir komplekss, kur ir iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem var ar ratiņkrēslu iebraukt jūrā, bet arī neredzīgs cilvēks var iet peldēties. Ir audioboju sistēma un neredzīgs cilvēks bet saprot, kur ir krasts un kur ir jūra. Šī iespēja tika izveidota 2014 gadā, un tad kaut kas līdzīgs bija tikai Somijā un Francijā. Tāpat ir pielāgota arī tualete, pārģērbšanās vieta, bet pludmales laipām ir atbilstošs krāsojums. Man ir liels prieks un gandarījums, ka varam realizēt šādus projektus.

Iedzīvotāji sniedz pieteikumus, lai pieteiktos līdzfinansējumam?
Jā, saistošajos noteikumos ir noteikts pašvaldības līdzfinansējums atkarībā no pieteikuma mērķa. Lielāks līdzfinansējums no 65 līdz 90% pieejams apgaismojuma un bērnu rotaļu laukumu ierīkošanai, autostāvvietām – tas ir attiecīgi mazāks. Tā ir iedzīvotāju un pašvaldības un sadarbība: pašvaldība sakārto piebraucamos ceļus, iedzīvotāji sakārto pagalmus un rezultātā ir patīkama vide. Tas sasaucas arī ar māju siltināšanu. Saistošajos noteikumos par pagalmu līdzfinansējumu ir cita starpā noteikt, ka būtībā prioritāte ir tām mājām, kas ir jau sakārtojušas savu māju un spēj apvienoties ar citām mājām. Mums ir lieliski piemēri, kur apvienojas četras mājas un sakārto vidi. Starp citu Liepāja ir priekšgalā ar māju siltināšanu starp Latvijas pašvaldībām.

Kādi ieguldījumi veikti pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā?
Esam daudz ieguldījuši tramvaja infrastruktūrā. Tieši pēdējos gados bija redzamākie darbi, rekonstruēts arī tramvaja tilts. 2014. gadā izbūvēts arī tramvaja līnijas pagarinājums uz Ezerkrasta mikrorajonu Kā arī ir nomainīti tramvaji un tagad mēs pārvietojamies ar jauniem, moderniem zemas grīdas tramvajiem. Arī šiem projektiem tika piesaistīti ES fondu līdzekļi.

Cik draudzīga Liepāja ir velobraucējiem?
Atgriežoties 2007. gadā, es toreiz skaidroju vietējai avīzei, kas tas tāds ir Jaunajā ostmalā pus kilometru garš, sarkans un kāpēc tur kaut kas tāds vispār ir. Tas bija pirmais veloceliņa posms Liepājā. Šobrīd kopējais velo infrastruktūras kopgarums ir 65 km un būs vēl. Patreiz notiek darbi Oskara Kalpaka un arī Raiņa ielā. Ja ielas platības atļauj, pašvaldība būvē velo infrastruktūru. Pagājušajā gadā bija lieli svētki, kad mēs nodevām savu veloceļu un VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) atklāja savējo uz Bernātiem. Tagad faktiski no Bernātiem līdz Grobiņai var aizbraukt pa veloceliņiem. Tie ir aptuveni 25 km bez apstājas. Daļu šīs infrastruktūras izbūvēja Dienvidkurzemes novads, tad ir Liepājas pašvaldības veloceliņi un LVC. Tos izmanto ļoti daudz cilvēki. Brauc ar riteņiem, skrituļslidām, dēļiem. Pēc manām domām, ja ir vēlme ierīkot veloceļu, to nevar vienkārši uzkrāsot uz ceļa, ir jābūvē infrastruktūra. Iedomājieties, ka ir jābrauc blakus smagajai mašīnai pa maģistrālo ielu, bet veloceļš nav pacelts vai nodalīts, tas ir lēts un slikts risinājums. Nestrādā variants lēti, labi un ātri.

Cik lieli līdzekļi tiek atvēlēti ielu un tiltu ikdienas uzturēšanai?
Katru gadu ikdienas uzturēšanai no pašvaldības budžeta tiek atvēlēti aptuveni divi miljoni eiro. Šajā summā ietilpst arī bedru labošanu. Atceros 2007. gadā atsevišķas ielas bija tādas, it kā būtu krituši artilērijas šāviņi. Tagad pavasarī šie izdevumi ir daudz mazāki, jo ielas ir pārbūvētas un segumi atjaunoti. Prioritāte ir ziemas uzturēšanas darbi, kur aiziet arī lielākā finansējuma daļa. Ir arī atsevišķs finansējums, kas ir pieejams Transporta infrastruktūras komisijai. Te tiek izskatīti iedzīvotāju iesniegumi, kas liela daļa ienāk caur Liepājas pilsētas aplikāciju. Iedzīvotājiem ir iespēja ierosināt vai norādīt uz kādām nebūšanām. Komisijas pārziņā ir ātrumvaļņu un gājēju pāreju ierīkošana, kuras tāpat ar veloceliņi tiek būvētas ar projektu. Komisija arī lemj par zīmju un spoguļu uzstādīšanu. Mums vieniem no pirmajiem bija arī luksoforu kontroles kameras. 2013. gadā pabeidzām ES projektu “Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma sistēmas modernizācija un ielu rekonstrukcija”, ar kuras palīdzību daudzviet pilsētā sakārtojām ielu apgaismojumu. Piemēram, atsevišķās vietās Karostā bija vēl no zemūdenēm demontētie vadi, kuri bija ierakti zemē. Tie kusa un brīžiem zuda elektrība. Programmas ietvaros tika nomainīti aptuveni 80% elektroapgādes sistēmas apgaismojuma. Šobrīd gan nātrija gaismekļus esam nomainījuši uz LED, arī ar ES līdzfinansējumu. Līdz ar kabeļu maiņu, tika sakārtotas arī ietves, kā arī desmit ielu posmi, jo bija situācijas, kad smagās automašīnas ielā Uliha ielā, jo apakšā bija nolietojies lietus ūdens kolektors, kas izbūvēts pagājušā gadsimta 60tajos gados. Savukārt Celtnieku ielā bija pat kolektors, kas mūrēts ap 1898. gadu. Kamēr to neaiztika bija viss kārtībā, bet kā pieskārās – sadrupa. Kā jau minēju – pirms pārbūvēt ielas, ir jāsakārto arī to, kas atrodas apakšā. Tā var aiztaupīt ļoti daudz problēmu nākotnē.

Kādi ir pašvaldības mērķi?
Mēs, protams, ka gribētu palielināt iedzīvotāju skaitu Liepājā. Lielākais iedzīvotāju kritums bija 2009./2010. gadā, kad bija krīze un nebija darba iespējas. Daļa aizbraukušo ir atgriezušies, daļa joprojām brauc strādāt uz ārzemēm, piemēram Skandināviju. Divas nedēļas tur, divas te. Sanāk darba spēka eksports. Viena no manām vīzijām ir, ka viņi atgriežas, tāpēc jāveido pilsēta tāda, lai viņi vēlētos atgrieztos. Pēdējos gados gan ir izdevies samazināt bezdarba līmeni. Liepājā ir uzbūvētas 25 rūpnīcas un tiek ražotas fantastiskas lietas. Līdz industriālo parku izveidi, pilsēta cenšas piesaistīt aizvien jaunus investorus. Piemēram, ir jaunais Liepājas metalurga Zaļais industriālais parks, kur tiek izbūvētas ielas. Veicinot ražošanu, ir jādomā, kā paplašināt dzīvojamo fondu, ja pieaug darba spēka apjoms. Tāpēc viens no mērķiem ir jauna dzīvojamā mikrorajona būvniecība Klaipēdas ielā 138. Patreiz jau rit projektēšanas darbi infrastruktūrai. Tur paredzētas deviņas līdz septiņas piecstāvu mājas, arī trīs stāvu apbūve un citas dzīvojamās mājas. Atsevišķām ielām jau ir tehniskie projekti un ir jau pārdoti divi zemes gabali šajā teritorijā. Viens no namiem, iespējams, varētu būt arī zemās īres. Mums likās, ka pēc tam, kad beigs kūpēt Liepājas metalurga trīs skursteņi būs lielas ziepes, bet gan ar valdība, gan ārzemju uzņēmēju iesaisti kritiens nedaudz amortizējās. Liepājas metalurgs tāds puspaģībis bija jau ilgāku laiku, tā ka tas nebija pārsteigums. Kaut kā mēs to pārdzīvojām.

Kā redzat Karostas teritorijas attīstību?
Vienmēr var vēlēties vairāk, bet pašvaldība šajā teritorijā ir daudz investējusi. Ir sakārtotas ielas, dažas pat izveidotas no jauna. Faktiski vairs nav ielas ar grants segumu. Lai cik dīvaini neliktos viens no svarīgākajiem objektiem, kas Karostā ir izbūvēts, ir kapi, kas veidoti uz vecajiem garnizona kapiem. Tas iedzīvotajiem bija ļoti būtiski. Atsevišķas mājas ir nosiltinātas, bet pie Dienvidu mola ir izveidots liels laukums, kur notiek dažādi pasākumi, tai skaitā viena no rallija norises vietām. Jā, Ziemeļu molam gan ir jāsakārto piebraucamais ceļš. Aktīvi darbojas arī Karostas glābšanas biedrība, lai aizmirstībā neaiziet fortu mantojums. Darīt ir daudz ko. Vēl jau ir arī Tosmares rajons, kur kuģu remonta rūpnīcā ir fantastiski sausie doki, jācer, ka tas viss nepazudīs.

Liepājā ir plaša kultūras un sporta dzīve.
Kultūras galvaspilsētas 2027 tituls Liepājai jau vien ir liels izaicinājums gan no organizācijas, gan no finansiālās puses. Savukārt 2031. gada vasarā Liepājā norisināsies pirmais Baltijā Eiropas Jaunatnes Olimpiskais festivāls. Šo godu mēs ieguvām, jo Liepājā ir ļoti attīstīta sporta infrastruktūra. Ir slēgtā futbola halle, stadioni, sporta manēža, lielais olimpiskais centrs, tenisa halle, hokeja halle. Laukumi pludmales volejbolam un tenisa. Spēcīga ir arī BMX kopiena. Mums ir arī spēcīga kultūras infrastruktūra. Noteikti viens no vilkmes objektiem uz Liepāju ir koncertzāle Lielais Dzintars. Iesaku tieši apmeklēt klasiskās mūzikas koncertus, es teiktu, ka tā ir labākā koncertzāle Baltijā. Un, protams, teātris.