Pēdējos gados ir ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz būvdarbu kvalitāti valsts ceļu tīklā, kas jau ir nesušas pirmos augļus. Tā norāda VISA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. Turpinot pagājušā gadā iesākto praksi, arī šogad LVC Ceļu laboratorija veic lielāku ārpuskārtas pārbaužu skaitu valsts ceļu būvdarbu objektos. Jau 2024. gada dati parādīja, ka stingrākai uzraudzībai ir rezultāts, LVC Ceļu laboratorijai biežāk veicot neplānotas pārbaudes, būvdarbu laikā, pērn samazinājās neatbilstību skaits, kas tiek konstatēts būvobjektos. Pagājušajā gadā no aprīļa līdz jūnijam tika veiktas 54 ārpuskārtas pārbaudes un dažādas neatbilstības atklājas 16 gadījumos. Savukārt 45 ārpuskārtas pārbaudēs, kas tik veiktas no jūlija līdz novembrim, neatbilstību gadījumu skaits samazinājās līdz sešiem.

LVC Tehniskais direktors Endijs Līdaks skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc bija kritums, ir bargākas sodas sankcijas jeb būtiskāks cenas samazinājums, kad konstatētas neatbilstības paraugos. Tāpat ir arī paaugstinātas prasības dažādiem materiāliem. “Lai izvairītos no subjektīvi pieņemtiem lēmumiem, strādājam pie tā, lai pieņemšanas vadlīnijas būtu skaidri definētas un nebūtu iespējams tās interpretēt. Katrs gadījums tiks vērtēts tikai stingri pēc kritērijiem, nemēģinot analizēt katrus konkrētos iemeslus. Tā tiks izslēgta subjektīva vērtēšana. Tas licis sarosīties būvniekiem,” norāda E. Līdaks.

Seko līdzi
Būvdarbu laikā LVC kā pasūtītājs nodrošina arī savu kontroli, organizējot neplānotās pārbaudes un gala pārbaudes objektos. Neplānoto pārbaužu skaits ik gadu pieaug. Šogad kopējais pārbaužu skaits vēl nav zināms, bet līdz šim neplānotās ārpuskārtas pārbaudes veiktas jau 38 objektos, kopuma noņemot 79 paraugus. 28 paraugi ir asfaltbetona maisījumam, kur konstatētas neatbilstības piecos paraugos. “Visbiežākā neatbilstība asfaltbetona paraugos ir saistīta ar granulometrisko sastāvu un poru saturu. Tāpat esam noņēmuši 50 minerālmateriālu paraugus, no kuriem septiņos bija paaugstināts putekļu saturs.” skaidro LVC Ceļu inspekcijas un ekspertīzes daļas eksperts Mārtiņš Greivulis. Līdz ar to arī šogad neatbilstības kļūst mazāk. Arī G. Alberiņš uzsver, ka neplānotās pārbaudes noteikti dod rezultātu. Runājot par citiem rīkiem, kas palīdz uzlabot būvdarbu kvalitāti, viņš min: “LVC kā pasūtītāja rīcībā ir vairāki kvalitātes kontroles rīki: būvdarbu līgums, specifikācijas, vadlīnijas, darbu veikšanas projekts un būvuzraudzība, kas tiek iepirkta ārpakalpojumā un ir galvenais uzraudzības un kvalitātes kontroles rīks. Atbilstoši LVC iepirkumu prasībām, tiek noteikts minimālo pārbaužu skaitu, kas būvuzraudzībai jānodrošina darbu laikā, kā arī ir paraugi, kas būvuzraugiem ir jāglabā līdz brīdim, kamēr objekts tiek pieņemts ekspluatācijā, lai neskaidrību gadījumā arī šos paraugus varētu notestēt un saprast, cik atbilstoša ir kvalitāte. Esam ieviesuši elektronisku reģistrēšanas sistēmu būvuzraugiem, lai pārliecinātos par viņu klātbūtni objektā.” Atklājot neatbilstības būvdarbu laikā, būvuzraugs nedrīkst darbu pieņemt, kā arī nedrīkst atļaut to nosegt ar citām konstrukcijas kārtām. Kopš 2024. gada LVC ir ieviesis arī papildu prasību būvuzraudzībai, ziņot par katru neatbilstību, kas tiek konstatēta operatīvajās kvalitātes pārbaudēs būvdarbu laikā, kā arī kādi ir risinājumi. G. Alberiņš atzīmē, ja tas ir neatbilstošs materiāls, kas vēl nav iebūvēts, to var izmantot citās konstrukcijās, kur prasības ir zemākas vai arī ir jāved prom no objekta. Ja neatbilstība ir minimāla, var piemērot cenas samazinājumu, bet, ja tas ir iebūvēts un neatbilstība ir būtiska, tad visbiežāk ir jāfrēzē nost un jābūvē pa jaunu. Pagājušajā gadā no būvuzraugiem saņemti 78 šādi ziņojumi. Tie palīdz saprast, kur problēmas rodas visbiežāk un attiecīgi rīkoties, pārskatot, piemēram, Autoceļu specifikācijās iekļautās prasības. Būvdarbu noslēgumā LVC veic gala pārbaudes asfaltbetonam, horizontālam marķējumam un virsmas apstrādei, ja tāda ir veikta objektā. Ja gala pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, inženieri vērtē to cēloņus, izplatību un ietekmi uz būvi. Ja būvuzraudzības sagatavotajā kvalitātes gala novērtējuma ziņojumā ir konstatētas neatbilstības, tad vērtējot cēloņus, izplatību un ietekmi, balstoties uz būvuzraugu vērtējumiem un būvspeciālistu skaidrojumiem, LVC pieņem lēmumu par pārbūvi vai sankciju piemērošanu. 2024. gada būvdarbu sezonā gala pārbaudes veiktas 105 objektiem, no tiem 56 tika pieņemti bez aizrādījumiem, 33 objektos piemērots līgumsods – cenas samazinājums un papildu garantija darbiem, deviņos objektos piemērots cenas samazinājums, septiņos objektos noteikta papildu garantija, savukārt divos objektos būvniekiem bija jāveic pārbūve.

13 gadījumos no šogad līdz šim veiktajiem 79 ārpuskārtas testiem atklātas neatbilstības

AVOTS: LVC Ceļu laboratorija

“Mēs, kā pasūtītājs, nevaram paļauties tikai uz būvnieka kvalitātes procesiem un būvuzraudzības kompetenci un kontroli, tāpēc veicam pārbaudes paši. Gan ārpuskārtas, gan kvalitātes pārbaudes pēc nodošanas. Tām neatbilstībā, kuras neuzlabojas pietiekami labi, veidojam bargākus pieņemšanas noteikumus neatbilstību gadījumā. Šis gads arī nebūs izņēmums. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka prasībām ir jābūt saprātīgām un sabalansētām, tās pārspīlējot var veicināt ievērojamu būvdarbu izmaksu pieaugumu,” uzsver G. Alberiņš.

Kvalitātes riski
“Šogad laicīgi izsludināti būvdarbu iepirkumi un noslēgti līgumi, tāpēc sezona uzsākās diezgan pārliecinoši, kas ir ļoti būtisks aspekts kvalitātei, lai darbus varētu pabeigt bez steigas un labos laikapstākļos. Vasara bija slapjāka un lietaināka nekā citus gadus, tas ieviesa savas korekcijas. Laikapstākļu dēļ daļu darbu nācās atlikt uz vēlāku laiku vai pārplānot, un tas nav kvalitāti sekmējoši. Šobrīd ir beigusies virsmas apstrādes sezona, lielākā daļu darbu ir iespēti rekomendētajā laikā, kas ir līdz augusta vidum, palikuši tikai daži nebūtiski posmi. Tomēr augustā varēja jūs, ka parādās neliels stress no būvnieku puses, gaidot labākus laikapstākļi, lai iedzītu par aptuveni divām nedēļām iekavēto sezonu, kas no kvalitātes viedokļa ir nelabvēlīgi, bet ne kritiski. Ja pēkšņi neuznāk ziema mēnesi ātrāk nekā ierasts, tad vēl ar darbiem atrodamies drošajā pusē, lai nevajadzētu pieļaut kvalitātes kompromisus,” skaidro G. Alberiņš. Viņš arī norāda, ka rudenī dienas kļūst īsākas, no rītiem ilgāk turas rasa, tāpēc darba dienas garums, kurā var, piemēram, veikt asfaltēšanas darbus, ir īsāks. Līdz ar to parādās kvalitātes riski: asfalta masa atdziest, kamēr to atgādā līdz objektam, arī iestrādājot tā atdziest straujāk. Rudenī to var risināt ar ķīmiskajām piedevām, kas pazemina asfalta masas iestrādājamības temperatūru. Ja paliek liela apjoma darbi uz sezonas beigām, iestrādes process ir riskants un jebkura kavēšanās rada lielākus riskus kvalitātei. Protams, ka rudenī ir jāstrādā, bet vienlaicīgi ir jāpievērš lielāka uzmanība kvalitātei un procesiem.
Jautāts par biežākajiem kvalitātes riskiem, G. Alberiņš atzīst, ka tie gadu no gada saglabājas līdzīgi, piemēram, pārāk liela porainība. Tomēr parādās arī jauni. Šogad bijušas raizes par bitumena kvalitāti, kas ir prece, ko Latvijā neražo. Svārstībām, pat ja tās ir specifikāciju pielaižu robežās, faktiski šādām nevajadzētu būt. Būvniekiem šī iemesla dēļ ir grūtāk ierakstīties kvalitātes prasībās un ir jāstrādā vēl rūpīgāk. Vairāk jākontrolē piegādātāji un jāveic vēl vairāk pārbaudes savos kvalitātes procesos. Līdz ar to LVC lielāku uzmanību pievērš virsmas apstrādēm un emulsijām.

Stingrākas prasības

• Izturība pret termoplaisu veidošanos asfaltbetona paraugiem (TSRST) par 10% līdz 12%
• Elastīgās atjaunošanās prasības palielinātas par 50%
• Ceļiem ar satiksmes intensitāti līdz 1,5 tūkst. tr.l/dnn pacelta minerālmateriālu klase – šķembu stiprība S2 klase
• Paliekošajam poru saturam saistes kārtām tiks palielināta prasība ne vairāk kā 8%

Kapacitāte pietiekama

Ervīns Puriņš, LVC Autoceļu kompetences centra direktora vietnieks
LVC Ceļu laboratorijai ir pietiekama kapacitāte, lai veiktu dažāda veida testus. Specifikācijās un vadlīnijās ir noteikts, cik daudz un kādi testi ir jāveic materiāliem, tāpēc laboratorijas noslodze ir atkarīga no tā, cik daudz ir būvdarbu objektu. Ja to skaits ir mazāks, palielinām ārpus kārtas pārbaudes objektos. Visbiežāk tiek veiktas izejvielu un asfaltbetona masas pārbaudes. Jo materiāls ir dārgāks, jo vairāk pārbaužu tam tiek veiktas. Paraugi tiek atvesti uz laboratoriju, kur tos nošifrē, testētājs nezina no kāda objekta tie ir nākuši, tādejādi izslēdzot negodprātīgas rīcības iespējamību. Kad objekts ir pabeigts veicam virsmas saķeres koeficienta un līdzenuma testus, ceļa horizontālo apzīmējumu atstarošanas mērījumus, konstrukcijas biezuma un sablīvējuma testus ar speciālām, iekārtām.